Sācies jauns gads. To, kāds tas būs, grūti prognozēt, tomēr jaušams, ka viegls diezin vai. Ekonomiskās problēmas, bezdarbs, PVN palielinājums, novadu reforma, pašvaldību vēlēšanas. Tie ir vien daži aspekti, kas ietekmēs to, kā mums klāsies. Politisko nākamā gada prognozi vaicājām sociologam Aigaram Freimanim un politologam Ivaram Ījabam.
A. Freimanis vērtē: “Krīze un vēlēšanas būs jautājumi, kas vīsies cauri gada pirmajai pusei. Krīzi nosaucu kā pirmo, jo tai sabiedrības uzmanība pievērsta būs līdz pat gada beigām.
Salīdzinot iepriekšējos gadus, reti kurš bijis pozitīvi prognozēts. Ir bijuši gadi, par kuriem runāts ar cerībām, piemēram, laikā, kad notika integrēšanās Eiropas Savienībā. Par 2009. gadu tiek domāts skarbi, tas savā ziņā sasaucas ar 1995. gadu, kad pēc Bankas Baltija krīzes bija daudz problēmu valstī kopumā un arī tika ieviests taupības režīms.”
I. Ījabs atzīst – var novērot, ka politiķi, arī valdošā koalīcija, par pašlaik notiekošo valstī un ekonomikā ir “sabijušies”. Politologs vērtē: „To, kas mūs sagaida šogad, prognozēt ir grūti. Šobrīd izskatās, ka būs liels bezdarbs, būtisks algu kritums, aizvien problēma būs arī inflācija. Tādēļ politiķu vidū valda saspringums. Tomēr tas nenozīmē, ka politiķi būtu kļuvuši atvērtāki sabiedrībai vai būtu gatavi mainīt politiskās rīcības stilu. Nekas tāds nav gaidāms.”
Atvērtības trūkums saskarsmē ar sabiedrību atspoguļojās arī ekonomikas stabilizācijas plāna izstrādāšanā un pieņemšanā, jo daudzu nozaru speciālisti kritizē diskusiju trūkumu. I. Ījabs uzskata: „Valdība saprata, ka ātri vajag samazināt izdevumus, pretējā gadījumā no Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību nebūs iespējams saņemt. Taču veids, kā tas tika izdarīts, bija nepieņemams. Tas gan šīs koalīcijas darba stilā nav nekas jauns.
Visvairāk cietīs mazaizsargātā tautas daļa. Kārtējo reizi valdība smagumu uzliks trūcīgākajiem. Taču ekonomikas glābšanas pasākumi, visticamāk, neskars tos ļaudis, kuri pēdējo gadu gaitā no nekustamo īpašumu burbuļa ieguva vispamatīgāk.”
Politologs neslēpj – nav nekas jauns, ka liela daļa politiķu valsts iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju viedokli neuzklausa. Diemžēl tendence nav mainījusies arī šobrīd, tomēr I. Ījabs atgādina, ka paši vēlētāji vien esošo Saeimu un politiķus ir ievēlējuši.
A. Freimanis uzskata, ka arī šogad sabiedrība turpinās izteikt neapmierinātību ar situāciju valstī un politiķu rīcību. Viņš arī atzīst, ka krīzes situācijā, kad tiek īstenots taupības režīms un notiek būtiskas izmaiņas budžetā un nodokļu sistēmā, kas iespaidos cilvēku ienākumus, neapmierinātība ir saprotama. “Sociālā viļņošanās un protesti no dažādu profesionālo un sociālo grupu puses pieaugs un pastiprināsies. Varas un sabiedrības attiecībās, visticamāk, miers un saskaņa neiestāsies. Drīzāk otrādi,” neslēpj A. Freimanis.
Gan I. Ījabs, gan A. Freimanis vērtē, ka pašvaldību, arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas šogad būs viens no būtiskākajiem notikumiem. I. Ījabs prognozē, ka priekšvēlēšanu kampaņās plaši tiks izmantots nacionālais jautājums. Kā piemērus, kas novērojami jau tagad, I. Ījabs min Mareka Segliņa (TP) atteikšanos runāt ar žurnālistiem krievu valodā, kā arī TB/LNNK reklāmas, kurā jaušams zemteksts, ka krievi nepērk Latvijas preci. Tāpat politologs vērtē, ka būs iespējams novērot arī slēpto
reklāmu.
A. Freimanis atklāja: “Domāju, vēlēšanas izšķirs to, kā mainīsies sabiedrības un varas attiecības. Pateikt, kādas tās būs un kādi būs vēlēšanu rezultāti, ir grūti. Arī tādēļ, ka mainījusies novadu karte. Lielā mērā mainījusies pat vēlēšanu sistēma, jo vēlētājiem būs jābalso par jaunām pašvaldībām.”
Vaicāti, vai iedzīvotāju neapmierinātība ar ekonomisko situāciju un PVN palielinājumu, pieņemto stabilizācijas plānu varētu ietekmēt pašvaldību vēlēšanu rezultātus, eksperti vērtē, ka tam būs nozīme, tomēr ne izšķirošā. Aizvien pašvaldību vēlēšanās lielāka nozīme ir personālijām. I. Ījabs gan atzīmē: „Nevajadzētu arī pārvērtēt to, cik lielā mērā iedzīvotāji seko valstī notiekošajam. Ja uz ielas cilvēkiem pavaicātu, kurā partijā ir Ivars Godmanis, domāju, atbildes būtu ļoti dažādas.”
A. Freimanis, vērtējot šī gada pašvaldību vēlēšanu rezultātu ietekmējošos faktorus, uzskata, ka liela nozīme varētu būt problēmu kopumam, kas būs jārisina pašvaldībām, kā arī novadu reformas rezultātiem.
Komentāri