Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Simtgade un kritika

Jānis Buholcs
10:10
26.11.2018
3

Latvijas simtgade ir piedzīvota. Tie bija grandiozi svētki, kurossvinējām to, ka mums ir sava valsts. Taču, kā jau lielos pasākumos gadās, ne viss notiek gludi. Vai ir pamats kritizēt valsts svētku norisi, ja jau arī ikdienā netrūkst neapmierinātības un atgādinājumu par slikto?

Gan gatavojoties valsts jubilejai, gan arī svētku nedēļā notika daudz dažādu pasākumu – gan priecīgu, gan svinīgu. Patīkami, ka jubileju zināja un atzīmēja arī ārpus Latvijas. Vairākās ārvalstīs mūsu svētkiem par godu ēkas vai citi objekti tika izgaismoti Latvijas karoga krāsās. Ārvalstu politiķi un dažādu organizāciju pārstāvji sūtīja sveicienus.

To, ka mēs jau labu laiku esam neatņemama Rietumu pasaules daļa, apliecināja arī ārvalstu viesu klātbūtne. Svinīgos pasākumus apmeklēja vairāku valstu līderi. Spēcīgs atgādinājums par izveidotajām un spēcīgajām sai­tēm ar sabiedrotajiem bija arī NATO ārvalstu karavīru piedalīšanās 18. novembra parādē.

Šie un vēl daudzi citi elementi spilgti atgādina to, ko ikdienas problēmās un steigā gadās piemirst – to, ko mēs kā valsts esam kopīgi paveikuši. Latvijas iedzīvotāji šodien ir pārtikušāki un rīcības iespēju ziņā brīvāki nekā jebkad agrāk. Mums ir pašiem sava valsts. Taču nemaz ne tik sen bija citi laiki, kad par sarkanbaltsarkana karoga glabāšanu varēja sodīt. Sodīt par savas valsts gribēšanu. Karogi šodien no jauna atgādina par ideju, kura, par spīti represijām un citām grūtībām, ir dzīva.

Pēc 18. novembra pasākumiem publiskajā telpā pamanīju īpatnēju parādību. Bija cilvēki, kas izteica kritiskas piezīmes par kādu no svētku norises aspektiem, un bija tādi, kuri kritiķiem pārmeta svētku bojāšanu un darvas karotes pilināšanu medus mucā.

Nav noliedzams, ka daļa īgnuma ir nevietā, to varēja pataupīt vismaz līdz jaunās darba nedēļas sākumam. Šāds īgnums var kļūt par hronisku kaiti, kas mudina koncentrēties uz slikto, un vainu par to liek meklēt visos citos. Mums, protams, netrūkst problēmu un nepilnību, un nav liela māksla tās saskatīt ik uz soļa. Bet arī tad būtu labi spēt ne tikai saskatīt to, kā mums paš­laik nav, bet arī novērtēt to, kas mums ir un ko mēs varam.

Tanī pašā laikā valsts svētku gaisotne nenozīmē, ka ir jāpiever acis uz visu un ka tie, kuri norāda uz nepilnībām, allaž ir tikai nevēlami noskaņas bojātāji. Konstruktīva kritika ir nepieciešama tāpēc, lai konkrēto jautājumu labi varētu izprast no dažādām pusēm un nākamreiz spētu rīkoties labāk.

Viens piemērs ir saistībā ar masu pasākumiem Rīgā, 11. novembra krastmalā. Svētku salūtu uz turieni ik gadus dodas skatīties liels cilvēku skaits, bet šogad apmeklētāju, šķiet, bija vēl vairāk. Taču pūlis – tas ir bīstami. Nav nepieciešams daudz, lai sāktos spiešanās, grūstīšanās un arī panika. Šī nudien nav tikai teorētiska iespējamība. Pasaulē netrūkst piemēru, kur lielu ļaužu masu kopā sanākšana un pārvietošanās beidzas traģiski. Pasākuma dalībnieki, cenšoties nonākt tuvāk notikuma centram vai cenšoties tikt pie labākas skata vietas, var pat nenojaust, ka kļūst par daļu no milzīga spēka, kurš kādu citu saspiež vai sabradā.

Bija cilvēki, kuri atgādinājumus par šādu iespējamību norakstīja kā veltu trauksmes celšanu. Sak’, ja nepatīk pūlis, neej uz masu pasākumiem. Nekas slikts taču nenotika. Ļoti labi, ka nenotika. Taču tas, ka viss beidzās laimīgi, nav arguments. Tā nav atbildīga attieksme pret drošību. Un šis nav arī jautājums par to, vai dalībniekiem patīk vai nepatīk atrasties vietā, kur ir daudz citu cilvēku. Tas ir jautājums par to, kā atbildīgie par pasākumu apzinās riskus un spēj tos vadīt.

Ne jau velti publiskos pasākumos tiek izmantotas dažādas cilvēku plūsmas vadīšanas metodes – no tām redzamākā, taču nebūt ne vienīgā, ir barjeru uzstādīšana. Protams, tas tika darīts arī pie mums, taču nav pārliecības, ka pietiekami un ka nopietnāka incidenta gadījumā kārtības sargi būtu spējuši re­aģēt.

Būtu labi, ja šis jautājums nonāktu Iekšlietu ministrijas vadības dienaskārtībā. Un ne jau tāpēc, lai būtu vēl kāds iemesls kādu vainot par neizdarību, bet gan lai izdarītu secinājumus. Secinājumiem jābūt par to, cik lielā mērā ar pašreizējiem materiālajiem un cilvēkresursiem iekšlietu struktūras spēj nodrošināt sabiedrības drošību masu pasākumos; kādas nepilnības eksistē un kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu.
Svinēt savus svētkus ir jāmāk. Ir lieliski, ka tik daudzi cilvēki vēlējās būt galvaspilsētas centrā, lai lielo notikumu piedzīvotu klātienē. Pozitīvi, ka redzamākās problēmas, ko pasākumi radīja, bija vien satiksmes sastrēgumi un pārpildīts sabiedriskais transports – tas ir neizbēgami. Taču svētki paši par sevi nenozīmē, ka tajos nav vietas ieteikumiem, kā rīkoties, lai mūsu kopējie notikumi būtu drošāki un patīkamāki. Vislabāk ir mācīties no tām nebūšanām, kuras nav notikušas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi