Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Simtgade un kritika

Jānis Buholcs
10:10
26.11.2018
12

Latvijas simtgade ir piedzīvota. Tie bija grandiozi svētki, kurossvinējām to, ka mums ir sava valsts. Taču, kā jau lielos pasākumos gadās, ne viss notiek gludi. Vai ir pamats kritizēt valsts svētku norisi, ja jau arī ikdienā netrūkst neapmierinātības un atgādinājumu par slikto?

Gan gatavojoties valsts jubilejai, gan arī svētku nedēļā notika daudz dažādu pasākumu – gan priecīgu, gan svinīgu. Patīkami, ka jubileju zināja un atzīmēja arī ārpus Latvijas. Vairākās ārvalstīs mūsu svētkiem par godu ēkas vai citi objekti tika izgaismoti Latvijas karoga krāsās. Ārvalstu politiķi un dažādu organizāciju pārstāvji sūtīja sveicienus.

To, ka mēs jau labu laiku esam neatņemama Rietumu pasaules daļa, apliecināja arī ārvalstu viesu klātbūtne. Svinīgos pasākumus apmeklēja vairāku valstu līderi. Spēcīgs atgādinājums par izveidotajām un spēcīgajām sai­tēm ar sabiedrotajiem bija arī NATO ārvalstu karavīru piedalīšanās 18. novembra parādē.

Šie un vēl daudzi citi elementi spilgti atgādina to, ko ikdienas problēmās un steigā gadās piemirst – to, ko mēs kā valsts esam kopīgi paveikuši. Latvijas iedzīvotāji šodien ir pārtikušāki un rīcības iespēju ziņā brīvāki nekā jebkad agrāk. Mums ir pašiem sava valsts. Taču nemaz ne tik sen bija citi laiki, kad par sarkanbaltsarkana karoga glabāšanu varēja sodīt. Sodīt par savas valsts gribēšanu. Karogi šodien no jauna atgādina par ideju, kura, par spīti represijām un citām grūtībām, ir dzīva.

Pēc 18. novembra pasākumiem publiskajā telpā pamanīju īpatnēju parādību. Bija cilvēki, kas izteica kritiskas piezīmes par kādu no svētku norises aspektiem, un bija tādi, kuri kritiķiem pārmeta svētku bojāšanu un darvas karotes pilināšanu medus mucā.

Nav noliedzams, ka daļa īgnuma ir nevietā, to varēja pataupīt vismaz līdz jaunās darba nedēļas sākumam. Šāds īgnums var kļūt par hronisku kaiti, kas mudina koncentrēties uz slikto, un vainu par to liek meklēt visos citos. Mums, protams, netrūkst problēmu un nepilnību, un nav liela māksla tās saskatīt ik uz soļa. Bet arī tad būtu labi spēt ne tikai saskatīt to, kā mums paš­laik nav, bet arī novērtēt to, kas mums ir un ko mēs varam.

Tanī pašā laikā valsts svētku gaisotne nenozīmē, ka ir jāpiever acis uz visu un ka tie, kuri norāda uz nepilnībām, allaž ir tikai nevēlami noskaņas bojātāji. Konstruktīva kritika ir nepieciešama tāpēc, lai konkrēto jautājumu labi varētu izprast no dažādām pusēm un nākamreiz spētu rīkoties labāk.

Viens piemērs ir saistībā ar masu pasākumiem Rīgā, 11. novembra krastmalā. Svētku salūtu uz turieni ik gadus dodas skatīties liels cilvēku skaits, bet šogad apmeklētāju, šķiet, bija vēl vairāk. Taču pūlis – tas ir bīstami. Nav nepieciešams daudz, lai sāktos spiešanās, grūstīšanās un arī panika. Šī nudien nav tikai teorētiska iespējamība. Pasaulē netrūkst piemēru, kur lielu ļaužu masu kopā sanākšana un pārvietošanās beidzas traģiski. Pasākuma dalībnieki, cenšoties nonākt tuvāk notikuma centram vai cenšoties tikt pie labākas skata vietas, var pat nenojaust, ka kļūst par daļu no milzīga spēka, kurš kādu citu saspiež vai sabradā.

Bija cilvēki, kuri atgādinājumus par šādu iespējamību norakstīja kā veltu trauksmes celšanu. Sak’, ja nepatīk pūlis, neej uz masu pasākumiem. Nekas slikts taču nenotika. Ļoti labi, ka nenotika. Taču tas, ka viss beidzās laimīgi, nav arguments. Tā nav atbildīga attieksme pret drošību. Un šis nav arī jautājums par to, vai dalībniekiem patīk vai nepatīk atrasties vietā, kur ir daudz citu cilvēku. Tas ir jautājums par to, kā atbildīgie par pasākumu apzinās riskus un spēj tos vadīt.

Ne jau velti publiskos pasākumos tiek izmantotas dažādas cilvēku plūsmas vadīšanas metodes – no tām redzamākā, taču nebūt ne vienīgā, ir barjeru uzstādīšana. Protams, tas tika darīts arī pie mums, taču nav pārliecības, ka pietiekami un ka nopietnāka incidenta gadījumā kārtības sargi būtu spējuši re­aģēt.

Būtu labi, ja šis jautājums nonāktu Iekšlietu ministrijas vadības dienaskārtībā. Un ne jau tāpēc, lai būtu vēl kāds iemesls kādu vainot par neizdarību, bet gan lai izdarītu secinājumus. Secinājumiem jābūt par to, cik lielā mērā ar pašreizējiem materiālajiem un cilvēkresursiem iekšlietu struktūras spēj nodrošināt sabiedrības drošību masu pasākumos; kādas nepilnības eksistē un kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu.
Svinēt savus svētkus ir jāmāk. Ir lieliski, ka tik daudzi cilvēki vēlējās būt galvaspilsētas centrā, lai lielo notikumu piedzīvotu klātienē. Pozitīvi, ka redzamākās problēmas, ko pasākumi radīja, bija vien satiksmes sastrēgumi un pārpildīts sabiedriskais transports – tas ir neizbēgami. Taču svētki paši par sevi nenozīmē, ka tajos nav vietas ieteikumiem, kā rīkoties, lai mūsu kopējie notikumi būtu drošāki un patīkamāki. Vislabāk ir mācīties no tām nebūšanām, kuras nav notikušas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
19
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
25

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
33

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
35

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
27

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi