Dažādu paaudžu cēsnieki svētdienas vakarā pulcējās Vidzemes koncertzālē uz patriotisku koncertu “Karavīrs gadu simtā”. Ar Latvijas Zemessardzes orķestra un Zemessardzes kora “Stars” muzikālo uzvedumu Cēsīs sākās patriotisma pilnais novembris.
“Te šovakar fantastiska atmosfēra! Paldies klausītājiem par pilno zāli un stāvovācijām! Paldies, ka novērtējāt, izjutāt, ka muzicējam no sirds!” jau svētdienas vakarā tapa ieraksts Zemessardzes sociālo tīklu vietnē. Patriotisku jūtu piesātinātajā sarīkojumā cēsniekiem tika sagādāti arī pārsteigumi. Ne katrs no vecākās paaudzes bija gatavs apsveikt koncertā uzaicinātos māksliniekus un viņu priekšnesumus. Zemessardzes māksliniecisko kolektīvu un solistu sniegumā bija daži pārsteidzoši jauninājumi.
Koncertēja galvenokārt jaunieši, diriģenta Anda Kareļa vadībā orķestris armijas gadadienas koncertā uzstājās kopā ar solistu Artūru Strēlnieku, ikdienā militārās policijas pārstāvi. A.Strēlnieks savas sacerētās dziesmas “Kareivis mieram”, “Latvijai, kas mūsu” izpildīja hip – hop stilā. Daļa klausītāju to uzņēma ar ovācijām, daļa, pārsvarā vecākā paaudze, nogaidoši. Asākā kritika, kas izskanēja pēc koncerta, bija tāda – tā esot zināma necieņa, ja Zemessardzes orķestris Latvijas armijas simtgades koncerta programmā iekļauj tik atšķirīgus mūzikas stilus. Arī repošana – dziesmu izpildīšanas veids uz skatuves – dažiem palika nesaprasts.
Latvijas armijas simtgadei veltītais Zemessardzes orķestra koncerts sākās klasiskās tradīcijās ar vokālistu Luīzes Krastas, Jāņa Igauņa duetu, izpildot dziesmu “Karogs” ar Edvarda Virzas vārdiem. Sirsnīgi tika uzklausītas mācītāja Mārtiņa Burkes – Burkevica uzrunas un arī solo dziedājums kopā ar orķestri.
Koncertā bija iekļautas Ainara Virgas populārās dziesmas “Taisnība”, “Zābaku dziesma” no rokgrupas “Līvi” patriotiskā repertuāra.
“Labā nozīmē ar mērķtiecību un spītību Zemessardzes orķestris gatavoja šo koncertu. Aicinājām tādus solistus, kuri raisīs īpašu uzmanību. Mācītājs Mārtiņš Burke – Burkevics nodziedāja ansambļa “Līvi” dziesmu “Dzimtā valoda”, ja tā var sacīt, Jāņa Groduma balsī. Ar uzstāšanos Alūksnē un Cēsīs, pēc tam Liepājā skatītājiem apliecinām, ka Zemessardze spēj radīt krāšņu koncertu. Uz Cēsu skolām nosūtīju uzaicinājumu apmeklēt pasākumu, akcentējot, ka svinēsim armijas simtgadi. Vēsture tai bijusi sarežģīta. Kā to izstāstīt? Nolēmām Artūra Strēlnieka priekšnesumus repa stilā kopā ar Zemessardzes orķestri iekļaut šajā klasiska stila koncerta programmā. To darījām apzināti, lai jaunieši vēl labāk sadzirdētu koncerta stāstu, lai atnāktu uz koncertu, kas stāsta par Latviju, par mūsu valsts armiju. Latvijas vēsturē netrūkst traģisma, bet gribējām radīt tādu koncertu, lai arī jaunieši labprāt nāktu un klausītos. Skarbu stāstu nevajag stāstīt tikai bēdīgos toņos. Orķestra programma tapa tāda, lai klausītāji vēl vairāk vēlētos lepoties ar Latviju, ar mūsu cilvēkiem, mūsu kultūru.”
“Kopā ar reperi Artūru Strēlnieku rakstīta koncerta noslēguma dziesma “Mūsu zeme”. Rakstījām tā, lai klausītāju zāle izjustu pacilātību,” par dziesmas pirmatskaņojumu, tā tapšanu stāsta orķestra mūziķe, komponiste un koncertu producente Inga Meijere. Paaudžu uzskatos bijušas un būs atšķirīgas domas, kā vēlams stāstīt par vēsturi. Artūrs Strēlnieks uz skatuves ar savu pārliecību spēj aizraut pat tādus klausītājus, kas par viņa daiļradi iepriekš nav zinājuši, pārliecinājušies orķestra mūziķi.
“Rīkojot Zemessardzes orķestra koncertus Latvijas armijas simtgadei, mēs mazliet riskējam. Piedāvājam klausītājiem koncertā ko tādu, kas nav bijis. Arī mācītāja Mārtiņa Burkes – Burkevica dalība kā māksliniekam, solistam bija pārdomāta. Viņam, uz skatuves uzstājoties, nav jādzied nekas tāds, kas turpmāk traucētu kalpot. Bet pats vēstījums, ko mācītājs, būdams koncerta vadītājs un solists, aiznesa līdz skatītājiem, bija emocionāla spēka pilns.”
Orķestra un solistu koncertam “Karavīrs gadu simtā” producente Inga Meijere sacerējusi un aranžējusi vairākus skaņdarbus. Par “Daugavas ledus ceļš”, veltījumu tiem, kuri, tajā skaitā karavīri, piedzīvoja deportācijas, autore stāsta: “Skaņdarbu rakstīju Latvijas valsts simtgades priekšvakarā. Tad jau bija sākušās svinēšanas “sacensības”- simtgade Latvijai būs viena vienīga svinēšana. Man likās par daudz tās svinēšanas. Neaicināju cilvēkus sērot, bet man bija svarīgi, lai svētku laikā tiktu cienīta un ievērota piemiņa. “Daugavas ledus ceļš” – pārdomu mūzika orķestra izpildījumā- ir viens no maniem sirdsdarbiem, rakstīts valsts simtgades Dziesmu svētkiem. Ar šo muzikālo veltījumu par deportācijās cietušajiem esmu kaut ko atstājusi sabiedrībai. Otrais pasaules karš latviešiem, karavīriem bija skarbs, tomēr skaņdarba beigas ir ar gaišu izskaņu, ar cerību. Bojā gājušo piemiņa nezudīs, ja nākamās paaudzes zinās, kas notika, un atcerēsies tos, kuru vairs nav.”
Komentāri