Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Sieviešu diena Āfrikā

Druva
09:37
10.03.2011
26

Miks Muižarājs, žurnālists, GLEN Latvija Globālās izglītības apmācības programmas dalībnieks 2011.gadā, kurš piedalās praksē projektā Etiopijā “Inovatīvā mācīšanās Etiopijas kontekstā” Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Āfrikas tradicionālais ģimenes modelis nosaka, ka vīrieša uzdevums ir sargāt māju un gādāt līdzekļus, lai varētu pabarot savu ģimeni, kamēr sievietes loma ir rūpēties par mājas pavardu un audzināt bērnus. Kādreizējais matriarhāta cietoksnis, pateicoties rietumniecisko reliģiju un ideoloģiju ienākšanai kontinentā, esot pārvērties par vietu, kur, atsaucoties uz jaunākiem vai vecākiem rakstiem par dzimumu līdztiesību, sievietes zaudējušas savu autoritāti un tiek uzskatītas par otršķirīgiem sabiedrības locekļiem. Tomēr, lai arī problēmu dzimumu līdztiesības frontē pašlaik vēl arvien ir daudz, jaunākie dati un novērojumi gan liecina, ka situācija šajā jomā ar katru gadu ievērojami uzlabojas. Vēl ilgi pirms koloniālo lielvaru ienākšanas Āfrikā, vairākās kontinenta ziemeļos un centrālajās daļās dzīvojošajās ciltīs valdīja matriarhāta princips. Sievietes tika uzskatītas par auglības simbolu, stipro dzimumu un noteica savas cilts kārtību. Tomēr, ar laiku ienākot dažādām reliģijām, sākoties kolonizācijas laikmetam un vairāku citu iemeslu dēļ, vīrieša un sievietes lomas daudzviet mainījās vietām un noveda pie mūsdienās tik ierastā modeļa. Tā kā viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) tūkstošgades attīstības mērķiem paredz dzimumu nevienlīdzības izskaušanu, ievērojami pieaudzis pētījumu un rakstu skaits par situāciju kontinentā. Tur problēmas netrūkst. Par sievietes „otršķirību” liecina analfabētisma dati (2007), kas norāda, ka atsevišķos gadījumos līdz pat 70% no Āfrikas valstīs esošajām lasītnepratējām ir sievietes. Šo fenomenu nereti skaidro ar piekopto tradīciju, kurā vecāki uz skolu sākotnēji sūta dēlus, jo tiem vēlāk jākļūst par ģimenes apgādniekiem un tikai gadījumos, ja pietiek līdzekļi, izglītoties tiek sūtītas meitas. Arī legālā daudzsievība, kas ir izplatīta lielā daļā Āfrikas nāciju, tostarp tādās valstīs kā Kenija, kurā dominējošā reliģija ir kristietība, nereti tiek uzskatīta par šķērsli dzimumu līdztiesības triumfa gājienam. Pret sievietēm lielā daļā kontinenta vēl arvien ir vērstas arī neskaitāmas kaitīgās paražas kā ģenitāliju kropļošana (female genetal mutilation), piespiedu laulības apmaiņā pret mājlopiem, aizliegums sievietēm pēc vīra nāves 4 mēnešus pamest mājas un daudzas citas. Uzskatāms nevienlīdzības piemērs ir arī ANO aprēķini, kuri liecina, ka aptuveni 75% no lauksaimniecības darba Āfrikā veic tieši sievietes. Tomēr, neskatoties uz šiem visai drūmajiem datiem, pēdējos gados ievērojamāka kļuvusi tā saucamā Āfrikas sieviešu apziņas renesanse. Eksperti šo fenomenu bieži skaidro ar rietumu mediju ienākšanu kontinentā, kā arī ar ANO spiedienu sasniegt uzstādītos mērķus. Aktīvāk sākušas darboties dažādas sieviešu tiesību aizsardzības organizācijas, kuras arī skaitliskā ziņā būtiski augušas. Šīs organizācijas ne vien kultivē dzimumu līdztiesību, bet arī vienā no lielākajām Āfrikas valstīm, Etiopijā, iepriekšējo gadu laikā ir panākušas kaitīgo paražu aizliegumu un veikušas plašu sabiedrības izglītošanu. Šī iemesla dēļ, par vairāk kā 60% samazinājies skarto sieviešu skaits. Arī augstākās izglītības pieejamības ziņā Āfrikas valstis spērušas būtiskus soļus uz priekšu. Etiopijā salīdzinājumā ar gadu iepriekš augstskolās uzņemto studentu skaits pieaudzis par 300% (pašlaik tas pārsniedz 150 000) un valdības attīstības prioritātes liek cerēt, ka arī nākamajos gados būs vērojama līdzīga izaugsme. Izglītība novedusi pie spēcīgas un izglītotas sieviešu elites, kura ieņem arvien nozīmīgākus amatus valsts pārvaldē un privātajā biznesā. Ruanda tam ir lielisks piemērs. Šī ir vienīgā valsts pasaulē, kurā vairāk kā puse (56,3%) parlamenta deputātu ir sievietes, tā apsteidzot par pasaules dzimumu līdztiesības čempioni dēvēto Zviedriju, ar 45% sieviešu parlamentā. Tāpat no top10 „sievišķīgākajiem” parlamentiem pasaulē, trīs atrodami Āfrikā – Ruandā (56,3%), Dienvidāfrikā (44,5%) un Mozambikā (39,2%), kamēr Latvija ieņem vien 59. vietu ar 20% sieviešu pēc oktobrī aizvadītajām vēlēšanām. Uz kopējā fona Āfrikas valstis gan par 1% atpaliek no 19% sieviešu pārstāvniecības, kas ir vidējais rādītājs pasaulē, tomēr iepriekšminētie piemēri noteikti iedrošina afrikāņu sievietes kļūt politiski aktīvām. Birū Misganava (Biruh Misganaw) pašlaik studē celtniecības vadību Etiopijas arhitektūras institūtā. Šī nozare uzskatāma par vienu no plaukstošākajām visā valstī, taču vienlaikus tajā pārsvarā nodarbināti ir vīrieši. Uzdodot jautājumu, kā viņa plāno tikt galā ar celtniekiem, Birū nopūšas un mierīgi atbild: „Viņi noteikti nebūs pieraduši pie tā, ka sieviete viņus komandē, tomēr es domāju, ka tikšu ar viņiem galā. Noteikti esmu mazliet uztraukusies par to, vai spēšu sevi pierādīt topošā darba devēja acīs, tomēr es ticu sev un zinu, ka esmu profesionāle”. Birū Āfrikas kontekstā saskata vairākas dzimumu vienlīdzības problēmas, jo afrikāņu sievietes vēl joprojām neticot sev un uzskatot, ka vīrieši visu varot izdarīt labāk. „Svarīgākais ir izglītība un pieeja tai, ģimenes ne vien galvaspilsētās, bet arī lauku rajonos esot sākušas saprast, cik nozīmīga ir visu tās bērnu izglītība. Domāju, ka sievietes vairāk ir jāatbalsta un jāiedrošina mācīties, izglītoties un sasniegt mērķus”, stāsta studente. Meitenes kā Birū netrūkst, un, lai arī problēmu vēl arvien ir daudz, pie Āfrikas straujām attīstības tendencēm ne vien tautsaimniecība, bet arī sociālie jautājumi kontinentā jau pēc pāris gadiem varētu ievērojami pietuvoties rietumvalstu līmenim. www.esmaja.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi