Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Sieviešu diena Āfrikā

Druva
09:37
10.03.2011
30

Miks Muižarājs, žurnālists, GLEN Latvija Globālās izglītības apmācības programmas dalībnieks 2011.gadā, kurš piedalās praksē projektā Etiopijā “Inovatīvā mācīšanās Etiopijas kontekstā” Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Āfrikas tradicionālais ģimenes modelis nosaka, ka vīrieša uzdevums ir sargāt māju un gādāt līdzekļus, lai varētu pabarot savu ģimeni, kamēr sievietes loma ir rūpēties par mājas pavardu un audzināt bērnus. Kādreizējais matriarhāta cietoksnis, pateicoties rietumniecisko reliģiju un ideoloģiju ienākšanai kontinentā, esot pārvērties par vietu, kur, atsaucoties uz jaunākiem vai vecākiem rakstiem par dzimumu līdztiesību, sievietes zaudējušas savu autoritāti un tiek uzskatītas par otršķirīgiem sabiedrības locekļiem. Tomēr, lai arī problēmu dzimumu līdztiesības frontē pašlaik vēl arvien ir daudz, jaunākie dati un novērojumi gan liecina, ka situācija šajā jomā ar katru gadu ievērojami uzlabojas. Vēl ilgi pirms koloniālo lielvaru ienākšanas Āfrikā, vairākās kontinenta ziemeļos un centrālajās daļās dzīvojošajās ciltīs valdīja matriarhāta princips. Sievietes tika uzskatītas par auglības simbolu, stipro dzimumu un noteica savas cilts kārtību. Tomēr, ar laiku ienākot dažādām reliģijām, sākoties kolonizācijas laikmetam un vairāku citu iemeslu dēļ, vīrieša un sievietes lomas daudzviet mainījās vietām un noveda pie mūsdienās tik ierastā modeļa. Tā kā viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) tūkstošgades attīstības mērķiem paredz dzimumu nevienlīdzības izskaušanu, ievērojami pieaudzis pētījumu un rakstu skaits par situāciju kontinentā. Tur problēmas netrūkst. Par sievietes „otršķirību” liecina analfabētisma dati (2007), kas norāda, ka atsevišķos gadījumos līdz pat 70% no Āfrikas valstīs esošajām lasītnepratējām ir sievietes. Šo fenomenu nereti skaidro ar piekopto tradīciju, kurā vecāki uz skolu sākotnēji sūta dēlus, jo tiem vēlāk jākļūst par ģimenes apgādniekiem un tikai gadījumos, ja pietiek līdzekļi, izglītoties tiek sūtītas meitas. Arī legālā daudzsievība, kas ir izplatīta lielā daļā Āfrikas nāciju, tostarp tādās valstīs kā Kenija, kurā dominējošā reliģija ir kristietība, nereti tiek uzskatīta par šķērsli dzimumu līdztiesības triumfa gājienam. Pret sievietēm lielā daļā kontinenta vēl arvien ir vērstas arī neskaitāmas kaitīgās paražas kā ģenitāliju kropļošana (female genetal mutilation), piespiedu laulības apmaiņā pret mājlopiem, aizliegums sievietēm pēc vīra nāves 4 mēnešus pamest mājas un daudzas citas. Uzskatāms nevienlīdzības piemērs ir arī ANO aprēķini, kuri liecina, ka aptuveni 75% no lauksaimniecības darba Āfrikā veic tieši sievietes. Tomēr, neskatoties uz šiem visai drūmajiem datiem, pēdējos gados ievērojamāka kļuvusi tā saucamā Āfrikas sieviešu apziņas renesanse. Eksperti šo fenomenu bieži skaidro ar rietumu mediju ienākšanu kontinentā, kā arī ar ANO spiedienu sasniegt uzstādītos mērķus. Aktīvāk sākušas darboties dažādas sieviešu tiesību aizsardzības organizācijas, kuras arī skaitliskā ziņā būtiski augušas. Šīs organizācijas ne vien kultivē dzimumu līdztiesību, bet arī vienā no lielākajām Āfrikas valstīm, Etiopijā, iepriekšējo gadu laikā ir panākušas kaitīgo paražu aizliegumu un veikušas plašu sabiedrības izglītošanu. Šī iemesla dēļ, par vairāk kā 60% samazinājies skarto sieviešu skaits. Arī augstākās izglītības pieejamības ziņā Āfrikas valstis spērušas būtiskus soļus uz priekšu. Etiopijā salīdzinājumā ar gadu iepriekš augstskolās uzņemto studentu skaits pieaudzis par 300% (pašlaik tas pārsniedz 150 000) un valdības attīstības prioritātes liek cerēt, ka arī nākamajos gados būs vērojama līdzīga izaugsme. Izglītība novedusi pie spēcīgas un izglītotas sieviešu elites, kura ieņem arvien nozīmīgākus amatus valsts pārvaldē un privātajā biznesā. Ruanda tam ir lielisks piemērs. Šī ir vienīgā valsts pasaulē, kurā vairāk kā puse (56,3%) parlamenta deputātu ir sievietes, tā apsteidzot par pasaules dzimumu līdztiesības čempioni dēvēto Zviedriju, ar 45% sieviešu parlamentā. Tāpat no top10 „sievišķīgākajiem” parlamentiem pasaulē, trīs atrodami Āfrikā – Ruandā (56,3%), Dienvidāfrikā (44,5%) un Mozambikā (39,2%), kamēr Latvija ieņem vien 59. vietu ar 20% sieviešu pēc oktobrī aizvadītajām vēlēšanām. Uz kopējā fona Āfrikas valstis gan par 1% atpaliek no 19% sieviešu pārstāvniecības, kas ir vidējais rādītājs pasaulē, tomēr iepriekšminētie piemēri noteikti iedrošina afrikāņu sievietes kļūt politiski aktīvām. Birū Misganava (Biruh Misganaw) pašlaik studē celtniecības vadību Etiopijas arhitektūras institūtā. Šī nozare uzskatāma par vienu no plaukstošākajām visā valstī, taču vienlaikus tajā pārsvarā nodarbināti ir vīrieši. Uzdodot jautājumu, kā viņa plāno tikt galā ar celtniekiem, Birū nopūšas un mierīgi atbild: „Viņi noteikti nebūs pieraduši pie tā, ka sieviete viņus komandē, tomēr es domāju, ka tikšu ar viņiem galā. Noteikti esmu mazliet uztraukusies par to, vai spēšu sevi pierādīt topošā darba devēja acīs, tomēr es ticu sev un zinu, ka esmu profesionāle”. Birū Āfrikas kontekstā saskata vairākas dzimumu vienlīdzības problēmas, jo afrikāņu sievietes vēl joprojām neticot sev un uzskatot, ka vīrieši visu varot izdarīt labāk. „Svarīgākais ir izglītība un pieeja tai, ģimenes ne vien galvaspilsētās, bet arī lauku rajonos esot sākušas saprast, cik nozīmīga ir visu tās bērnu izglītība. Domāju, ka sievietes vairāk ir jāatbalsta un jāiedrošina mācīties, izglītoties un sasniegt mērķus”, stāsta studente. Meitenes kā Birū netrūkst, un, lai arī problēmu vēl arvien ir daudz, pie Āfrikas straujām attīstības tendencēm ne vien tautsaimniecība, bet arī sociālie jautājumi kontinentā jau pēc pāris gadiem varētu ievērojami pietuvoties rietumvalstu līmenim. www.esmaja.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
33

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi