Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai.
Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. Dažā pašvaldībā vērienīga izklaide vienlaikus notiek pat vairākās vietās. Piemēram, aizvadītās nedēļas nogalē Cēsu novadā, Līgatnes Ratniekos, bija mākslas, mūzikas un teātra festivāls “Laba Daba”, Vaives pagastā smagās mūzikas festivāls “Zombīfests”, Stalbe, Straupe un Raiskums kopā līksmoja Pārgaujas apvienības svētkos. Šīs nedēļas nogalē svinēs Cēsis.
Apmeklētāji sajūsmā. Sociālo mediju ieraksti gavilē – vienreizēji, brīnišķīgi, vērienīgi, priekpilni! Skaisti vēlējumi un pateicības rīkotājiem. Pēkšņi no mūžīgiem kritizētājiem un sazvērestību teorijas cienītājiem kļūstam labvēlības piepildīti. Ne mirkli nedomājam, ko šī svinēšana nodara, piemēram, videi. Kā tiek izbraukāti un izmīdīti zālāji, lai novietotu auto. Kā izbaidīta apkārtēja fauna. Un kā jūtas tie, kas šajos masu svētkos nevēlas piedalīties, bet tomēr spiesti, jo dzīvo svētku vietai līdzās. Viņi nevar izslēgt ne mūziku, ne svinētāju balsu skaņas, kas ne vienmēr zina, ko nosaka normatīvie akti.
Vēl arī jāpadomā, cik svētki izmaksā. Uz izklaidēm, kurās jāpērk ieejas biļete, viss skaidrs. Apmeklētājs par priekiem (vai varbūt vilšanos) samaksā. Pašvaldības savus pagasta, apvienības un pilsētas svētkus rīko visiem pieejamus. Pasākuma viesiem jāmaksā tikai par tirdziņā nopirkto un gardumiem, ja nu bez tiem nevar iztikt. Taču nekad nav dzirdēts, ka iedzīvotāji painteresētos, cik izmaksājusi līksmošanās. Nē, parasti ir tieši pretējais, lepošanās, ka pašvaldība atvedusi pazīstamus, ļoti pieprasītus māksliniekus. Nauda… Nu, tā šajā reizē nav svarīga.
To, ka svētki pašvaldībām ir arī izdevumi, aizmirstam, kad pukojamies, ka pietrūkst līdzekļu kāda ceļa bedres aizbēršanai, soliņu izvietošanai vai citam labiekārtojumam. Tad esam nikni, negribot zināt, ka katri resursi ir ierobežoti un visi saplūst vienā kopējā budžetā. Taču vietvara te ir situācijas ķīlnieks. Ja pašvaldība lemtu, ka svētkus vai nu nevajag rīkot, vai tiem jābūt pieticīgākiem, atkal uzsprāgtu neapmierinātības vilnis.
Skujenieši šovasar lieliski pierādīja, ka spēj sev paši sagādāt skaistu notikumu. Rosīgi bija mārsnēnieši, līdzdarbojoties pašvaldības organizētājos Priekuļu apvienības svētkos. Tas, manuprāt, ir īstais virziens, kurā jāiet, domājot par pagastu, pilsētu un novadu svētku kultūras attīstību.
Komentāri