Kad pāris nedēļu bijām spiesti padzīvot dienvidnieciski vasarīgos laikapstākļos, termometra stabiņam aiz loga rādot pat +34 grādus pēc Celsija skalas, patlaban valdošais mēreni siltais un lietainais laiks ne vienam vien liek mazliet drūmi vērties kalendārā. Vasara jau pusē.
Varbūt iecerētais atvaļinājums būs jāpārplāno, ņemot vērā neierasti lietaino jūliju. Ir taču pierasts, ka pie mums var rēķināties ar samērā saulainu, karstu vai vismaz pietiekami siltu laiku tieši šajā vasaras viduča mēnesī.
Svētdien, 10.jūlijā, bija Septiņu brāļu diena. Saskaņā ar seno tautas ticējumu lietus šajā dienā norāda, ka varam gaidīt līdzīgus laikapstākļus vēl septiņu nedēļu garumā. Ja parēķina, cik nedēļu atlicis līdz jaunā mācību gada sākumam, kas iezīmē arī mūsu tik ilgi gaidītās vasaras noslēgumu, tad iznāk, ka varam vilkt ārā noputējušos gumijas zābakus un nolikt goda vietā pie lieveņa, jo tie noderēs vēl pirms rudens iestāšanās.
Saprotams, ticējumi ir un paliek tikai ticējumi, tomēr dažkārt tie piepildās, iespējams, tikai sagadīšanās pēc. Palūkojoties uz tuvāko laika prognozi, jāteic, ka šoreiz Septiņiem brāļiem varētu būt taisnība, mūs vismaz tuvākās pāris nedēļas sagaida vien lietainas dienas. Laika vērotāji gan uzsver, ka tautas ticējumi piepildās ne vairāk par pusi reižu un ka tā visbiežāk ir tīrākā sakritība.
Pagājušajā nedēļā interneta portālos bija vērojamas ziņas par ūdensstabiem virs Baltijas jūras. Pirmajā acu uzmetienā šķita, ka kaut kas tāds parasti notiek tikai otrpus Atlantijas okeānam. Izrādās, tādi tornādo paskata veidojumi virs mūsu jūras nav retums, tie novēroti arī senāk, tomēr to veidošanās biežums pēdējos gados varētu būt palielinājies. Nenoliedzama saistība ar laikapstākļu maiņām visā pasaulē, protams, ir globālajai sasilšanai. Lai arī ir ļoti daudz cilvēku, kuri arvien ir pārliecināti, ka globālā sasilšana ir kādas slepenas organizācijas starptautiska sazvērestība pret visu pasauli ar viņiem vien zināmu slēpto mērķi, nevis reāla, mūsu ekosistēmu graujoša patiesība, fakti apstiprina – mūsu planēta kopš 19.gadsimta nogales sasilusi par 0.95 – 1.20 grādiem pēc Celsija skalas. Tam par iemeslu tiek atzīta industriālā revolūcija un cilvēku nesaudzīgā dabas resursu izsmelšana. Pēdējā dekāde – 2011.gads līdz 2020.gads – ir bijusi vissiltākā vēsturē. No 20 pašiem siltākajiem gadiem vēsturē, 19 ir pavadīti tieši kopš 2000.gada. Zinātnieki arī aizvien uzsver, ka, sasniedzot temperatūras pieaugumu par diviem grādiem pēc Celsija skalas, mūsu planētu sagaida bīstamas, pat katastrofālas sekas.
Kamēr pasaule palēnām sasilst, ir skaidrs, ka īsti skumt par mūsu lietaino vasaras pilnziedu nevaram – ūdens ir dzīvība, mēs varam drusku pastaigāt ar lietussargiem un nebūt šai vasarā nosauļojušies veselīgi brūni, toties flora un fauna priecāsies, ka nav jāmokās karstajos saules staros izžāvētajā augsnē vai jāsteidz meklēt kāda grūti pieejama ūdenskrātuve, lai padzertos. Gaidīsim turpmākās nedēļas, vērojot laikapstākļus. Tad redzēsim, vai Septiņiem brāļiem šajā vasarā būs izrādījusies taisnība vai ne.
Leģenda par septiņiem brāļiem radusies Efesā 5. gadsimtā, Romas ķeizara Decija kristiešu vajāšanu laikā. Septiņi brāļi, svētie jaunieši, noslēpušies kādā alā, kurā arī iemūrēti. Taču ķeizara Teodosija valdīšanas laikā pēc 195 gadiem nejauši atrasti 27. jūnijā (10. jūlijā pēc jaunā stila) un uz laiku atmodušies no nāves miega, lai ar savu likteni apliecinātu mirušo augšāmcelšanos. Agrāk brāļu piemiņas diena 10. jūlijā bija katoļu baznīcas kalendārā, nu tās vairs nav.
Senlatviešu kalendārā šī diena speciāli svinēta netika, taču ticējums ir jau no pirmskristietības laika. Kristietības periodā šai dienai dots Septiņu brāļu vārds. Līdzīgi ticējumi par laika apstākļiem 10. jūlijā sastopami arī vācu, krievu, poļu, baltkrievu, zviedru un franču folklorā.
Komentāri