Savā pagalmā kā zem lupas

Bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošana kļuvusi visai iecienīta. Šo no zemes vadāmo gaisa kuģu lielums, smagums un forma var atšķirties. Ar dronu palīdzību varam paskatīties uz zemi no putna lidojuma, tiem pievienojot kameras, varam uzņemt fotogrāfijas, video. Cilvēki izdomā arvien jaunus dronu pielietojumus. Tomēr ne viss ir tik skaisti. Bezpilota gaisa kuģi paaugstina draudus aviācijas drošībai. Un ne tikai. Arī garnadžiem droni paver plašākas iespējas.

Cēsniece, Pubuliņu apkaimes iedzīvotāja Zaiga Lukjan­ska jau vairākkārt manījusi virs savas un kaimiņu mājām lidi­nāmies dronu: “Iespējams, kāda ģimenīte to tikko iegādājusies, grib pamēģināt, kā tas darbojas. Bet sajūtas nav patīkamas. Ir vasaras karstākās dienas, es savas privātās mājas pagalmā sauļojos, bet redzu, ka tieši virs manis ir lidojošs aparāts. Kā lai zinu, ka tas mani nefilmē? Par sevi varbūt arī tik ļoti nesatraucos, bet pagalmā skraida arī mani bērni. Ja nu drona īpašnieks filmē viņus? Kur citur lai mēs jūtamies droši, ja ne paši savā pagalmā? Vīrs bija izgājis un apstaigājis tuvākās mājas, lai redzētu, vai kāds dronu nevada, bet šo cilvēku tā arī neatrada. Es negribu nevienu apsūdzēt vai apvainot, jo, iespējams, tik tiešām vecāki kopā ar bērniem izmēģina tikko iegādāto dronu, bet kāpēc to nevar darīt virs sava pagalma vai aizbraukt uz kādu plašāku vietu tuvumā? Tepat pie bērnudārza ir pļaviņa – tur var iet un lidināt dronu, cik gribas.”

Arī cēsnieks Kristaps Liepiņš uzskata, ka droni virs privāto māju pagalmiem lidot nedrīkstētu: “Maniem vecākiem ir privātmāja Bērzainē, esmu ma­nījis lidināmies dronus. Visbiežāk tas notiek vakarpusē. Vecāki stāstījuši, ka drons pat vairākas minūtes pavadījis virs viņu pagalma, tad pārlidojis un ilgāku laiku uzkavējies virs kādas citas mājas. Pirmais, kas mums ienāca prātā– ar dronu palīdzību taču iespējams izpētīt, kā izskatās iekšpagalmi: kādas ir ārdurvis, pat to, kādas ir durvju slēdzenes. Nu, kā vēl vairāk atvieglot dzīvi zagļiem? Varbūt droni būtu stingrāk jā­kontrolē? Manuprāt, būtu jāiegūst speciāli sertifikāti, lai saņemtu tiesības lidināt dronu, turklāt kat­ram drona īpašniekam būtu jāfiksē laiks un vieta, kur viņš plāno to laist gaisā. Tad, ja konkrētajā teritorijā būtu veikti kādi noziedzīgi nodarījumi, tos ātrāk varētu atklāt.”

Ministru kabineta noteikumos teikts: “Bezpilota gaisa kuģa lidojumus veic tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, privā­tumu vai mantu, lidojumu drošumu un drošību, nenodarītu kaitē­jumu videi, kā arī neapdraudētu valsts aizsardzības un drošības intereses. Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” Eiropas Sa­vienības lietu un starptautisko attiecību daļas vecākais inspektors Eižens Jēkabsons skaidro: “Mēs Civilās aviācijas aģentūrā sekojam līdzi tam, lai dronu izmantošana notiktu droši – lai bezpilota gaisa kuģis neradītu apdraudējumu cilvēkiem, īpašu­miem, citiem gaisa telpas lietotā­jiem. Bet, protams, ir jāņem vērā arī cilvēku privātuma ievērošana. Drona lidināšana virs privātmāju pagalmiem būtu tas pats, kas, ja kāds pienāktu pie mūsu mājas vārtiem un sāktu ar kameru filmēt. Sajūtas būtu līdzīgas. To, vai ir pārkāptas privātuma tiesības, tālāk vērtē datu valsts inspekcija. Ja ir aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem, tiek skatīta bezpilota gaisa kuģa masa. Ja tā nepārsniedz 250 gramus, kas ir ļoti reti, tad noteikumos arī minēts, ka pilotam jāizvēlas droša distance no lidojumā neiesaistī­tām personām un īpašumiem uz zemes. Drošo distanci nosaka dronu ražotāji. Ja drona masa pārsniedz 250 gramus, tad pilotam jāievēro distance ne tuvāk par 50 metriem no lidojumā neiesaistītām personām un īpa­šumiem uz zemes. Protams, lidojumus var veikt, ja pilots tos saskaņojis ar attiecīgajām perso­nām un īpašumu pārstāvjiem. Ja rodas aizdomas, ka netiek ievēroti noteikumi, tad primāri būtu jāziņo attiecīgās pašvaldības policijai, kas konkrētajā situācijā var reaģēt visoperatīvāk. Pirmie soļi būtu – atrast pilotu, kurš dronu vada un šo dronu nosvērt, lai konstatētu – ir bijis pārkāpums vai nav. Protams, ne vienmēr var izdoties drona pilotu atrast.”

Cēsu pašvaldības komuni­kācijas nodaļas vadītājs Kār­lis Pots stāsta, ka līdz šim Cēsīs nav saņemtas ie­dzīvotāju sūdzības vai iesniegumi par pār­kāpumiem, kas saistīti ar bezpilota gaisa kuģu vadīšanu. “Iz­mantojot dronu Cēsu novada administratīvajā teritorijā, jāņem vērā, ka to nedrīkst lietot trīs kilometru rādiusā ap lidlauku “Cēsis”. Tāpat dronu lidojumi ir aizliegti arī 500 metru rādiusā ap NBS Instruktoru skolu un Cēsu Au­dzināšanas iestādi nepilngadī­ga­jiem, izņemot, ja lidojums ir sa­ska­ņots ar objektus pārvaldo­šajām institūcijām. Droni nedrīkst lidot arī 50 metru rādiusā ap Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes iecirkni, ja vien tas iepriekš nav saskaņots ar Valsts po­liciju,” atgādina Kārlis Pots.