Latvijas valsts himna ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem, tā teikts likumā “Par Latvijas valsts himnu”. Tajā arī norādīts, ka himna izpildāma latviešu valodā ar Kārļa Baumaņa komponēto mūziku. Himnu var atskaņot arī instrumentālā izpildījumā. Izpildot Latvijas valsts himnu, tās tekstam un mūzikai jāatbilst tekstam un mūzikai, kas apstiprināti ar šo likumu.
Likums ir spēkā kopš 1998. gada, un līdz šim, šķiet, katram bija skaidrs, kā un kad dziedama “Dievs, svētī Latviju!” Un katram savas izjūtas, kad atskan himna, kad paša balss pievienojas citiem. Izskanējusī ziņa, ka tiks vētīts, kā dziedāt himnu, kurš to drīkst, sabiedrībā raisījusi neizpratni.
Pagājušajā nedēļā Latvijas kordiriģenti ir vērsušies Zinātņu akadēmijā, ka patlaban netiekot pildīts normatīvais regulējums, kas reglamentē himnas izpildīšanu. Bieži vien sporta pasākumos valsts himnu atskaņo saīsinātā versijā, savukārt likumā vispār ir ierakstīta nepareiza nots.
Diriģents Edgars Račevskis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidrojis, ka himna ir vienots veselums, himnai ir pirmā un otrā daļa, ka divreiz skan pirmā daļa un divreiz otrā daļa, un jebkurš saīsinājums ir autortiesību pārkāpums, kas nebūtu pieļaujams. Viņš arī pastāstīja, ka, izrādās, likumā par himnu ir ierakstīta nepareiza nots sabalsojumā, kad himnu dzied koris. Pazīstamais diriģents, Dziesmu svētku virsdiriģents Edgars Račevskis gan paudis pārliecību, ka tauta, vienbalsīgi dziedot himnu, dzied pareizi.
Savukārt, runājot par toņkārtām, viņš lūdzis kolēģiem diriģentiem izstrādāt priekšlikumu un vienoties par to, kādās toņkārtās būtu dziedama valsts himna, jo, kad dzied vienbalsīgi fa mažorā, tas ir nedaudz par augstu. Viņš piedāvātu toņkārtu virzīt vēl uz leju, uz mi bemolu.
Edgars Račevksis arī norādījis, ka pasākumos solisti mēdz dziedāt himnu nepareizi un tas jānovērš – ja esam patrioti un atzīstam karogu, ģerboni, himnu, tad jārespektē tas, kā tai jāskan.
Pedagogs, mūziķis un komponists Andris Riekstiņš atgādina, ka valsts himnai ir sarežģīta harmonija, to nodziedāt nav vienkārši. “Ir dažādi himnas aranžējumi, bet himnai jābūt optimistiskai, svinīgai, pacilājošai, tā nevar būt gurdena. Ir tādi varianti, ka pat soprāniem grūti izdziedāt. Patiesībā jau strīds ir par vienu noti pavadījumā, izpildītājiem nekas nemainās,” saka Andris Riekstiņš un uzsver, ka valsts himna jādzied tā, kā to uzrakstījis autors Baumaņu Kārlis. Arī pats nupat aranžējis “Dievs, svētī Latviju!”, kas izskanēs III Latvijas Orķestru asociācijas festivālā, kura svētku koncerts izskanēs arī Cēsīs. Tajā piedalīsies 700 dalībnieku no 22 Latvijas jauniešu un amatieru simfoniskajiem un kamerorķestriem.
Andris Riekstiņš atzīst, ka arī viņam dažkārt nācies dzirdēt ne to skanīgāko himnas izpildījumu. “Publiskā pasākumā nedrīkst dziedāt, kā kuram iznāk, himnai jāskan tā, kā tai jāskan. Bet, piemēram, kādā mītiņā, kā viens uzsāk dziedāt, pārējie piebiedrojas, un te nevar runāt pareizi vai nepareizi, cilvēki dzied valsts himnu,” pārdomās dalās cēsnieks, piebilstot, ka diskusija, visticamāk, sākusies tāpēc, ka īpaši sporta spēļu sākumā himnu dzied solisti un diemžēl izpildījums ne vienmēr ir profesionāls. “Tās vienas nots dēļ nav vērts uztraukties. Tā ir profesionāļu ziņā,” uzsver Andris Riekstiņš.
Skujenes pagasta tautas nama vadītāja Solvita Krastiņa, dzirdot, ka varētu noteikt prasības himnas izpildīšanai, ir izbrīnīta. “”Dievs, svētī Latviju!” cilvēkus vieno, kopā dziedāšana rada īpašu sajūtu. Nozīmīgi svētki un pasākumi nav iedomājami bez kopīgas valsts himnas dziedāšanas,” saka pieredzējusī kultūras darbiniece un pastāsta, ka pasākumos parasti, dziedot himnu, toni tura sieviešu vokālais ansamblis. “Nedomāju, ka mums būtu jāatskaņo kora iedziedāta himna un tad jādzied līdzi. Pašu dziedāta tā skan pacilājošāk, tā vieno,” domās dalās Solvita Krastiņa.
Visticamāk, nekas jau nemainīsies. Ja himnas izpildījumā ir kļūdas un neprecizitātes, tās tiks novērstas. Un tas ir profesionāļu jautājums. Bet savā pulkā, ja sirds aicinās, katrs dziedāsim “Dievs, svētī Latviju!”, kā Dievs devis.
Komentāri