ārlietu ministrs Atbalsts Gruzijai turpināsies
Vairāki mēneši starptautiskā politikā ir pagājuši Gruzijas zīmē. Konflikts, kas aizsākās 7. augustā, nav beidzies, jo Gruzijā ir apstājusies aktīvā karadarbība, bet virkne problēmu vēl saasinājušās un, prognozēju ilgus gadus paliks starptautiskās politikas dienaskārtībā. Starp tiem – par Abhāzijas un Dienvidosetijas statusu. Šobrīd abu teritoriju neatkarību ir atzinusi Krievija, Nikaragva un Hamas kustība Palestīnā. Pēc vizītes Maskavā man radās pārliecība, ka Krievija nemainīs atzīšanas politiku..
Problēmas Gruzijā ir ar bēgļiem, kas kara laikā bija spiesti pamest dzīves vietas. Mēģinājums šo problēmu risināt pirmajās sarunās Ženēvā nebija veiksmīgs. Emocijas, kas valda vienas un otras puses politiķu galvās, vēl ir ļoti spēcīgas.
Latvija ietur konsekventu politiku par Gruzijas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Arī Krievijas Federācija to atzina līdz augustam. ES grib izveidot grupu, kas pētītu konflikta rašanās iemeslu un teiktu kurš vainojams vairāk, jo daži meklē konflikta sakni 200 gadu vēsturē, citi Staļina mazākumtautību politikā, vēl citi 90. gadu sākumā, kad arī bija karadarbība, arī toreiz Abhāzijas gruzīni pameta savas mājas. Mūsu ieskatā šī gada pavasaris iezīmēja krasu Krievijas attieksmes maiņu. Toreizējais prezidents Putins parakstīja rīkojumu, ar kuru Krievija izstājās no NVS sankciju režīma pret šiem diviem reģioniem. Vienlaicīgi tika dots rīkojums Krievijas varas iestādēm dibināt tiešus kontaktus ar Dienvidosetijas un Abhāzijas varas pārstāvjiem. Pēc tam bija regulāri incidenti Gruzijas gaisa telpā, Krievija ārpus limitiem palielināja militāro kontingentu, notika savstarpējas apšaudes, līdz viss pārvērtās kara darbībā.
Mēs varam diskutēt, kuram pirmajam neizturēja nervi, bet tā tomēr ir militāra darbība, ko Krievijas karaspēks veica citas valsts teritorijā. Tie nebija gruzīni, kas izgāja kādu šaut ārpus savas valsts. Līdz ar to Latvijas solidarizēšanās ar Gruzijas tautu ir pamatota. Atbalstu īstenojam caur ES un NATO. Pateicoties Baltijas valstu, Polijas, Zviedrijas un Somijas aicinājumiem, mēs panācām, ka karadarbība tika pārtraukta, bet visas tās sekas, kuras jāpārvar, ir ārkārtīgi sarežģītas un, manuprāt, ilgs gadiem.
Latvijas ļaudis vākuši pirmās nepieciešamības lietas un sūtījuši caur Sarkano Krustu, valdība sūtīja medikamentus, teltis. Latvija atradusi iespējas nākošo triju gadu laikā veikt dažādas palīdzības programmas Gruzijai par 800 tūkstošiem eiro. Ja sabiedriskajām organizācijām vai pašvaldībām ir idejas, kā palīdzēt Gruzijai, tās var iesniegt savu projektu un cerēt uz finansiālu atbalstu no valsts programmas.
Vizītes Maskavā rezultāti
Rudenī mana vizīte Maskavā bija atbilde uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova viesošanos Latvijā. Tikšanās pagāja lietišķā gaisotnē. Vairākos jautājumos ir progress, tajā skaitā par divpusējo tirdzniecību, tā pieaugusi. Arī investīciju apjomi pieauguši abos virzienos. Latvija ir vislielākais investors Pleskavas reģionā, kas ir pamatoti. Esam pavirzījušies uz priekšu līgumu ratifikācijā par sociālo drošību un īpaši svarīgo apbedījumu statusu, kas pirmo reizi starptautiski tiesiski mums dod tiesības pieprasīt informāciju un reālu darbību Latvijas iedzīvotāju, latviešu kapa vietu apzināšanā un aprūpē. Arī Krievijai ir interese par kritušo piemiņas vietām Latvijā, lai tās pienācīgi tiek uzturētas. Mūsu kapu kultūra jau tagad ir labi attīstīta.
11. novembrī notiks starpvaldību komisijas nākamā tikšanās, turpinot līgumu izstrādāšanu. Mūsu autopārvadātāji jau papildus saņēmuši piecus tūkstošus licenču preču vešanai uz Krieviju. Arī vēsturnieku darbs virzās uz priekšu, un nākamgad Maskavā, ļoti iespējams, būs konference par Molotova – Ribentropa paktu. Tā ir tēma, par kuru pirms pieciem gadiem vispār nevarēja risināt normālu dialogu. Esmu saņēmis apliecinājumu no S. Lavrova, ka Krievija strādā pie represēto personu apzināšanas, un man tika solīts, ka Latvija saņems materiālus par represētajām personām – pirmskara Latvijas valsts darbiniekiem. Ja tas notiks, tā būs laba zīme.
Sarunā par Gruziju mūsu viedokļi atšķīrās un tuvākajā laikā netuvosies, bet šīs atšķirības nav atstājušas paliekošu iespaidu uz citu divpusējo attiecību kontekstu. Tas ir labi. Vašingtona mūs atbalstījusi
Veiksmīga bijusi Ārlietu ministrijas sadarbība ar ASV. Ir atrisināts jautājums par mūsu pilsoņu ceļošanas iespējām bez vīzas. Kāds var teikt – kuru tas interesē, kurš uz Ameriku vispār brauc, bet tā tas nav. 2008. gadā ap desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pieprasījuši vīzu. Birokrātisko šķēršļu novēršana un bezmaksas vīzas (maksāja ap 100 ASV dolāru) dos iespēju tūristiem, uzņēmējiem un radiniekiem ceļot. Sarunas par bezmaksas vīzām sākās 2005. gadā. Negāja viegli, ne tāpēc, ka amerikāņiem būtu kādas aizdomas pret Latviju, bet tāpēc, ka bezvīzu režīma valstu saraksta paplašināšana ASV vienmēr gājusi roku rokā ar citu, viņiem sāpīgu tēmu – nelegālā imigrācija. Miljoniem cilvēku Amerikā uzturas nelegāli, tāpēc diskusijas par jaunu atvieglojumu došanu citu valstu pilsoņiem ceļot radikāļi izmanto kā biedu problēmai. Par Buša administrāciju, kuru tagad daudzi vērtē kritiski, man jāsaka, ka pēdējos gados viss, kas bijis svarīgs Latvijai, Vašingtonā ir atbalstīts. Prezidents Bušs personīgi iestājās, ka jābūt risinājumam, viņš vizītē Latvijā par to runāja publiski.
Referendums nebija nepieciešams
Decembrī Portugālē tika parakstīts Lisabonas līgums, kas salīdzinājumā ar pašreizējiem Eiropas Savienības pamatlīgumu noteikumiem maina ES darbību. Lisabonas līgumu šobrīd ir ratificējuši 24 dalībvalstu parlamenti, divās valstīs turpinās ratifikācijas process, bet Īrija šajā sakarā sarīkoja referendumu. Tajā pret Lisabonas līguma spēkā stāšanos nobalsoja 53,4 procenti no tiem, kas atnāca uz balsošanu. Ja viena valsts ir pret, visticamāk, ka Lisabonas līgums nestāsies spēka. Tas nozīmē, ka jaunā Eiropas Komisija tiks veidota pēc iepriekš ratificētā Nicas līguma un komisāru skaits būs mazāks, nekā tagad ir dalībvalstis. Kādai valstij sava komisāra Eiropas Komisijā nebūs. Par to notiks asas diskusijas, jo neviens jau negribēs būt izņēmums. Īru „nē” ir sarežģījis procesu. Tiesa, vairākās ES valstīs jautājums par notikušās ratifikācijas tiesiskumu tiek skatīts Konstitucionālajā tiesā. Arī Latvijā viena no politiskajām partijām uzskata, ka Saeimai nebija tiesību uzņemties ratifikāciju, ka tas bija jādara pilsoņiem referendumā.
Satversmes tiesa lems, bet man šis pieteikums šķiet dīvains, ka par iepriekšējā līguma ratifikāciju Latvijas parlamentā nebija nevienas iebildes, ka apdraudētu valsts suverenitāti. Ja valdība Satversmes tiesā tiks aicināta ar ekspertu viedokli, mēs, protams, aizstāvēsim pozīciju, ka saskaņā ar Satversmi šāds referendums nebija nepieciešams. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri