Visos laikos profesionāļi ir cienīti, viņi taču ir tie, kuri visās jomās veicina attīstību. Diemžēl ikdienā satikt kārtīgu nozares profesionāli kļūst aizvien grūtāk. Un, kas dīvainākais, daudzie speciālisti, eksperti, konsultanti pat neprot pārliecinoši un motivēti aizstāvēt to, ko paši dara. Šķiet, katrs apguvis dažas lappuses no darba apraksta un tajās pašās maldās.
Vecpiebalgā dabas aizsardzības plāna apspriešana bija pārbaudījums ierēdņiem un ekspertiem. Jautājumi izskanēja tieši, atbildes savukārt vispārējas, neprecīzas. Vienreiz teiktais tika noliegts.
Kad piebaldzēniem izskanēja pārmetums, ka viņi rīkojas nesaprātīgi, steidzot izcirst mežus līdz plāna pieņemšanai, zālē atskanēja: ” Jūs taču ieteicāt”. Tā gan neesot bijis, neviens tā nav teicis, atbildēja profesionāļi. Taču papīrs ilgi saglabā informāciju. Pašu ekspertu – SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” – sanāksmes protokolā ierakstīts, ka piebaldzēns E. Ķaukulis stāsta par plānā paredzētajiem ierobežojumiem, “kas skar aptuveni 50 ha mežu, un jautā, vai līdz zonējuma apstiprināšanai ir iespējams mežu cirst, uz ko L. Kursīte atbild apstiprinoši”. Tāda, lūk, mežu apsaimniekotāja un plāna projekta vadītājas saruna. Šo viņas apstiprinošo atbildi par pamatu savai rīcībai likuši daudzi mežu īpašnieki.
Sanāksmē pirmdien tika jautāts, vai ciršanas apliecinājums, kas izņemts, derēs arī pēc plāna apstiprināšanas. Ierēdņi stāstīja, ka derēšot gan un nav, ko satraukties. Bet Ministru kabineta noteikumus nevar salīdzināt ar ciršanas atļauju. Atkal kāds iedzīvotājs būs piemānīts.
Kāpēc mums tik negatīva attieksme pret ierēdņiem? Tāda ir pieredze. Diemžēl daudziem. Nenoteiktība, neizlēmība, aizbildināšanās ar likumu un noteikumu pantu numuriem un neprasme vienkārši izstāstīt lietu būtību. Vai Vecpiebalgā pāris dienās būtu savākts vairāk nekā tūkstotis parakstu, ja pirms dabas aizsardzības plāna izstrādes cilvēkiem būtu izstāstīts, kāpēc tas jādara, kā tas notiks, ko iegūs novads, Latvija, Eiropa, cik svarīgi katram plānu atbalstīt. Tā vietā apspriešanā tika stāstīts, ka plāns ir tikai rekomendējošs un vairāk nekas. Melots jau akurāt nav, jo rekomendējošs tas ir Ministru kabinetam līdz brīdim, kad valdība to apstiprina kā noteikumus, kas ar to brīdi jāievēro ikvienam.
Nekontaktējoties ar zemju un mežu īpašniekiem, eksperti viņu īpašumos atklāj sargājamas vērtības un tagad saka – nāciet, runāsim, vēl var noteikumus mīkstināt. Un atkal jautājums – vai nu tā vērtība ir vai nav. Ja cilvēks atnāk un parunā, tad kartē viņa īpašums maina krāsu. Vai šāda iespēja vairo uzticēšanos, ka patiešām ir tā, kā uzzīmēts un tiek stāstīts?
Saka jau – cik stipra ir ierēdniecība, tik stipra ir valsts. Latvijā ir tā, ka speciālisti, padomnieki, eksperti, kuri izstrādā pamatus likumiem un noteikumiem, vismaz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā nešķiet profesionāļi. Latvijas attīstības plānos aizvien minēts cilvēks. Bija pat ilgtermiņa konceptuālais dokuments “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”. Un te ar vietu bija domāta gan dzīvesvieta, gan piemērotākā darbavieta. Kā, iespējams, teiktu ierēdņi – šī dokumenta laiks ir iztecējis. Bet cilvēks aizvien grib būt pirmajā vietā. Arī tad, kad lemj par viņa dzīvi un īpašumu, nedrīkst pazaudēt vienkāršu, visiem saprotamu cilvēcību un to aizstāt ar likuma pantiem.
Komentāri