Veicot Rožu laukuma rekonstrukciju Cēsīs, arheologi atklāja nozīmīgas vēstures liecības. Tas neviļus liek uzdot jautājumu, vai vecpilsētā iespējams veikt būvdarbus un remontdarbus bez arheoloģiskajiem darbiem un ko tas nozīmē pilsētai. „Druva” vaicāja Cēsu pilsētas domes izpilddirektoram Jānim Rozenbergam, kādi ieguvumi un kādi zaudējumi saistās ar būvdarbiem tik senā un vēstures bagātā pilsētā kā Cēsis.
J. Rozenbergs nenoliedz, ka, remontējot ielas vai veicot būvniecības darbus vecpilsētas teritorijā, ir jārēķinās ar iespējamiem arheoloģiskiem atradumiem. Tam uzskatāms piemērs ir Rožu laukuma rekonstrukcija. J. Rozenbergs vērtē: „Vēsturiski Rožu laukums bija tirgus laukums – viena no centrālajām pilsētas daļām ar lielu rosību. Tagad vēlamies vietai atdot vecpilsētas centra statusu. Rožu laukumā varēs notikt pasākumi, Ziemassvētkos tur iedegsim egli. Tā būs arī vieta, kur tirgotājiem tirgoties, kur izveidot ielu kafejnīcas. Ļoti iespējams, ka Rožu laukuma attīstība stimulēs apkārtējo nekustamo īpašumu attīstību. Ir rīdzinieki, kuriem interese par vienu no ēkām vecpilsētā, taču, pirms to iegādāties, viņi vēlas redzēt Rožu laukuma attīstības koncepciju. To veidojām ar cerību dot impulsu, lai vecpilsēta atdzīvotos un iegūtu jaunu elpu, jo gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji ir sūdzējušies, ka vecpilsēta mirst, ka tās infrastruktūra ir bēdīgā stāvoklī.
Pirms uzsākām darbus Rožu laukumā, nebijām pārliecināti, ka atklāsies arheoloģiskas vērtības, tomēr bijām tam gatavi. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ rekonstrukcijas darbu konkursu izsludinājām jau ziemā, lai strādāt varētu uzsākt pavasarī un darbus laikus beigt. Tomēr saņēmām aizrādījumus no arheologiem, arī no Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas vadītājas Zigrīdas Apalas, ka iepriekš vajadzēja izstrādāt tehnisko projektu un vēl nopietnāk izvērtēt arheoloģisko izrakumu nepieciešamību. Nākamajos projektos to ņemsim vērā, un pirms muzeja krātuves izveides netālu no grāmatnīcas „Zvaigzne ABC” jau šogad izdarīsim īpašus urbumus. Ja atklāsies, ka tur ir kultūrvēsturiskais slānis, arheoloģiskie darbi būs jāveic pilnā apmērā. Ja ne, tad būvniecību varēs pabeigt ātrāk.”
J. Rozenbergs skaidro, ka vecpilsētā (Palasta, Lenču un Vaļņu ielā) ir īpaša pieminekļu zona. Plašāka ir arheoloģiskā zona. Ja tajā plānoti būvniecības darbi, saskaņojot tehnisko projektu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija var noteikt būvdarbu veikšanu arheoloģiskajā uzraudzībā. Inspekcija arī var noteikt, ka pirms būvdarbu uzsākšanas konkrētajā zonā jāveic arheoloģiskā izpēte. „Šobrīd darba grupa, kurā ir gan pieminekļu aizsardzības inspekcijas, gan pilsētas domes pārstāvji, precizē konkrētas robežas arheoloģiskajai, kā arī pilsētbūvnieciskajai zonai, jo pagaidām abas šīs zonas iezīmētas tikai shematiski.
Vecpilsētā ir jārēķinās ar arheoloģiskiem atklājumiem. Jā, tas var aizkavēt darbus, turklāt tas saistīts ar papildu izmaksām, taču tā ir mūsu vēsture. 17. gadsimta bruģa atliekas, 13., 14. gadsimta ēku fragmentu atklāšana ir nenovērtējamas vērtības. Latvijā nav daudz vietu, kur būtu atsegtas šādas vēsturiskās liecības. Pils komplekss un sv. Jāņa baznīca ir lieli dārgumi, taču ir labi, ja mums ir vēl ko parādīt un ar ko lepoties. Tas piesaista tūristus.
Problēma valsts līmenī ir tā, ka arheologu nav daudz. Jāsaka ļoti liels paldies Z. Apalai, kura spēj sakoncentrēt spēkus un kopā ar kolēģiem paveikt darbus tik lielā apjomā. Šogad objektu, kuros nepieciešama arheoloģiskā uzraudzība, ir daudz – Rožu laukumā tiek veikta rekonstrukcija, sv. Jāņa baznīcai plānots stiprināt pamatus, paredzēta muzeja krātuves un pils apmeklētāju centra izveide, veikti tiek arī ikgadējie darbi vecajā pilī, turklāt arī vairāki privātīpašnieki vēlas būvēt.
Kopā ar Vidzemes vēstures un tūrisma aģentūru notikušas sarunas par to, ka Cēsīm nepieciešams savs arheologs, tomēr pašlaik to neatļauj finansiālās iespējas. Taču speciālists nepieciešams, jo vecpilsētā attīstība vēl notiks un darba būs daudz,” secina J. Rozenbergs.
Komentāri