Smēķēšanas mode, laikam ejot, ir mainījusies, un parasto cigarešu vietā nākuši patīkami smaržojoši brīnumi krāsainos plastmasas iepakojumos. Kamēr liela sabiedrības daļa tos patērē, citiem, kā man, šie agregāti izraisa nepatiku un ilgas, kaut ātrāk pienāktu 2025.gads ar šo ierīču aizliegumu. Kā ierasts, sabiedrībai allaž atrodas kaut kas, par ko gausties, pret ko iebilst un oponēt, un patlaban raisās daudz viedokļu par to, vai šāds aizliegums būs pareizs un ko gan jaunieši darīs pēc tā spēkā nākšanas. Tādi jautājumi gan vedina lieku reizi apdomāt, cik daudzi tiešām apzinās, ka ir no šiem ne vien paša veselībai, bet arī visu apkārtējo veselībai kaitīgajiem izstrādājumiem atkarīgi un par tādiem, apzināti vai nē, padarījuši arī citus – tostarp mazgadīgos.
Jau reiz “Druvā” paudu viedokli par to, ka mani kā mammu šī parādība satrauc, ka tā dēvētos “saltiņus” un “veipus” veikalos bez lielām grūtībām var nopirkt arī tie jaunieši, kas pavisam noteikti nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Otra problēma – veipotāji (turklāt milzīgs pārsvars šo ierīču lietotāju ir sievietes – jaunas un ne tik jaunas!) bez kautrēšanās zelē savus krāsainos nieciņus publiskās vietās. Ja salīdzinām ar ierastajiem tabakas izstrādājumiem, šo ierīču dūmi patīkami smaržo, un aromāts dažu labu var pat vedināt šos interesantos jauninājumus nomēģināt. Kāpēc gan ne?
Visnopietnākā problēma te tieši ir bērni un pusaudži. Uzpīpēt var teju jebko – zemeni vai mango ledu, augļu kokteili vai vēso piparmētru, enerģijas sulu… Un daudziem katru reizi gribas pamēģināt un nogaršot kaut ko jaunu – varbūt vēl nenobaudītais ir labāks? Tos, kas apzinās, ka šī ir milztoša problēma, ap gadu miju iepriecināja ziņa, ka no 2025. gada būs aizliegts tirgot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus ar aromatizētājiem, izņemot tādus, kas rada tabakas smaržu vai garšu, turklāt tos drīkstēs iegādāties tikai no 20 gadu vecuma.
E-cigaretes un veipojamās ierīces aizliegtas jau daudzviet. Lielbritānijā, piemēram, jau ceļ trauksmi, ka jārīkojas nekavējoties, jo šie izstrādājumi nekontrolēti pārņēmuši jauniešu un bērnu prātus un ne to vien. Aromātiskie e-cigarešu šķidrumi ir aizliegti vairākās Eiropas Savienības valstīs: Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Nīderlandē. Šai ziņā, kā jau daudzkārt, kaimiņi mums ir soli vai divus priekšā – Igaunijā visus e-cigarešu šķidrumus ar garšu aizliedza jau 2019. gadā, taču, kā raksta igauņu medijs ERR, tas nepavisam nav nostrādājis, kā cerēts, “jo arvien populārākas kļūst vienreizējās e-cigaretes, kuras var iegādāties arī no ārvalstīm”.
Te gan, jādomā, ir problēma nevis likumā, bet sabiedrības izpratnē par situācijas nopietnību. Tostarp pārāk bieži šķiet, ka pieaugušie pat necenšas aizdomāties, kā ar savām darbībām audzinām nākamo paaudzi – kādu piemēru, kādu paraugu “skaisti” rādām. Ārste narkoloģe Ilze Maksima skaidro: “Vārds “aromāts” tiek asociēts ar patīkamu procesu, bet sev līdzi nes atkarību. Lai cik tas izklausītos jauki un nevainīgi, var iegūt problēmas, no kurām visu mūžu netiks vaļā. Tā nav tikai izklaide un jauki pavadīts laiks. Cilvēki zina, ka nikotīns nodrošina baudu, un nodomā: “Kam man sarežģīt savu dzīvi?” Un tad, jau esot atkarīgi, nemaz nemeklē palīdzību.”
Lai arī daudzi cilvēki (lasi – smēķētāji) arvien ir pret aizliegumu un vietnē manabalss.lv 2023. gadā savāca visus 10 tūkstošu parakstu par e-cigarešu aromātu saglabāšanu, I. Maksima norāda, ka sabiedrība jāturpina izglītot par kaitīgumu: “Ieelpojot pārtikas krāsvielas, rodas kairinājums, kas ilgtermiņā noved pie hroniska iekaisuma, un tam ir kancerogēns efekts. Jaunietis diez vai domās par vēzi, un tas ir normāli. Tāpēc par to domā pieaugušie cilvēki, kuri rada šķēršļus atkarībai.”
Portālā “Delfi” publiskots pētījums min piemērus no jauniešu vidus. Piemēram, Marija (vārds mainīts), kurai ir 16, atzīst: “Gribu atmest, jo sapratu, ka no pīpēšanas nav absolūti nekādas jēgas – tikai bojā manu veselību. Un tas ir dārgi. Gribu tikt ārā no šīs situācijas un uzlabot pati sev dzīvi.” Meitene portālam pastāsta, ka cigaretes dabūt ir ļoti viegli – nopērk draugi, bet ir arī dīleri. Pati īsti nemāk teikt, kāpēc sākusi pīpēt un kāpēc patīk aromātiskās cigaretes – vienkārši pieradusi.
Vissliktākais, kas šīs smēķēšanas ierīces padara pievilcīgas kā jaunu, tā ne tik gados jaunu cilvēku acīs, ir tas, ka tām nav nepatīkamā tabakas izstrādājumu pēcaromāta. Neviens, piemēram, pat skolas vidē, var nesajust, ka skolēnam starpbrīdis pagājis, velkot pilnas plaušas aromatizētā, kancerogēnā tvaika. Visticamāk, fakts paiet secen arī krietnam pulkam bērnu un jauniešu vecāku – ja vien nav paradums pārmeklēt kabatas, mājas atkritumu tvertnes, somas un citas vietas, kur būtu iespēja ierīci uzglabāt. Daudzi pat nenojauš, ka bērns vai jaunietis savu pusdienām līdz iedoto kabatas naudu tērē “saltiņos”.
Man ļoti negatīvas izjūtas rada arī šo e-cigarešu tirdzniecības punktu atrašanās vieta teju ik uz stūra. Pat lielveikalos netrūkst atsevišķu stendu, kas īpaši paredzēti šo kaitīgo izstrādājumu tirgošanai. Tas vien jau nozīmē, ka šo ierīču tirgotājiem un izplatītājiem bizness plaukst un zeļ, jo ne visi viena produkta pārdevēji spēj uzturēt tirdzniecības vietu lielveikalā. Tad nu, piemēram, lauku maizes vai pļavās savākto zāļu tēja stenda vietā rindojas šo krāsaino, mazo plastmasas krāmu tirgošanas punkti.
Nākas aizdomāties arī par tiem, kas cīnās par dabas piesārņojumu – esam atteikušies no plastmasas vates kociņiem, pudeļu korķīši nu ir droši piesaitēti pudelēm -, bet vienlaikus nav ne noteikta taras punkta, ne likuma, kas regulētu, lai šie mazie plastmasas sīkumi nenonāk mežmalā vai kādam meža zvēram vēderā. Tas, saprotams, līdz brīdim, kad pasaulei mērs būs pilns. Ja to izdosies sagaidīt.
Komentāri