Sākas pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņa. Sāk griezties naudas skaitītājs, kuram jāpieskaita ikvienas partijas katrs iztērētais cents, kas izlietots, lai iegūtu varu. Pagaidām gan vēl diezgan klusi, pa kaktiem sačukstoties, partijnieki, domubiedri vēlētāju apvienībās kaļ nākotnes plānus. Variantu jau nav daudz. Tie, kuri šodien pie varas, var vēlētāju ausīs saldos meldiņos dudināt, cik daudz izdarīts, ka neviens cits tā nemācētu un viņiem jāļauj strādāt tālāk. Jaunie, kuri vēl pagaidām tā kā interesējas par vietvaru, vai tie, kuri vismaz tagad sevi godā par opozīciju, sākuši sīkdarbus. Var arī teikt, blusu ķeršanu bizona kažokā. Pats svarīgākais – atrast kļūdas, izvilkt dienasgaismā un nu pateikt patiesību. It kā domes lemtais glabātos tumšā bunkurā, kur var iekļūt vien ar īpašām burvestībām, kuras gadsimtiem slēptas. Bet stāstītais, cik visi lieli muļķi, uzpirkti, ieinteresēti, iebaidīti, tik es tas gudrais, taču vienmēr sasniegs dzirdīgas ausis. Tas, ka visi deputāti pieņēma lēmumu, ka domes speciālisti to vērtēja, neko nenozīmē. Ir taču tikai viens, labākā gadījumā divi, visu deputātu vidū, kuri pasaulē sūtīti, lai pildītu iedomātu deputāta misiju. Tikai viņiem nez kāpēc izdevīgi aizmirst un noklusēt, ka tās izpildi nosaka likumi un noteikumi.
Vēlēšanu sarakstu veidošana ir atbildīgs darbs. Tas, kā biedri cīnās par vietām sarakstā, ir pašu darīšana. Vēlētājus interesē vārdi un uzvārdi. Viņi balsos par cilvēkiem. Būsim taču godīgi, kādu gan ideoloģiju pašvaldībās bīdīs partijas? Kā mammas un tēti Rīgā teiks, tā darīs. Bet par vēlētāju apvienībām nav pat dzirdēts, ka kāda sludinātu savu ideoloģisko virzienu.
Tā nu, kā jau vēsture pierādījusi, visu nosaka personība. Bet kur sarakstam ņemt tos deviņus, 15 cilvēkus? Katrā novadā, pagastā, paldies Dievam, iedzīvotāju ir krietni vairāk, it kā ir, no kā izvēlēties. Taču sarakstam der tāds, kurš vispirms jau ir cienījams. Tas gan ir tik plašs jēdziens, un svarīgi arī, par ko tad viņu ciena. Vēl būtiski, lai par viņu tā domā gan 20, 50 un 80 gadus veci vēlētāji. Citādi cerības mazas, ka tikai jaunie vai tikai pensionāri domē iedabūs to, ko vēlas.
Ja apsēžas, padomā, lai kādu ieteiktu, vārdi paliek neizteikti. Sarakstu sastādītāji rindiņā apstaigā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus. Aizvien cer, ka kāds kādam piekritīs. Zinu daudzus, kuri nepiekrīt. Iemesls vienkāršs – kāpēc man smērēt savu biogrāfiju! “Negribas, ka par mani saka to pašu, ko par daudziem domju un Saeimas deputātiem – zagļi, pašlabuma meklētāji,” skaidri pateica kāda cienījama, sabiedrībā daudziem pazīstama kundze.
Tā jocīgi jau sanāk – tie, kuriem citi labprāt uzticētos, deputātos neiet, bet tie, par kuriem zinām – talantīgi pašlabuma meklētāji – , allaž prot kādam pieslieties, ar skaļiem saukļiem nodibina savas apvienības. Diemžēl nav partijām, deputātiem prestiža, turklāt, jo lielāka pašvaldība, jo mazāka uzticēšanās.
Vēl kas – labs cilvēks nenozīmē labs vadītājs, gudrs likumdošanā, ar prasmi redzēt gadus uz priekšu. Romantiskais laiks pagājis, pašvaldību deputātiem ir nopietni jāstrādā. Par ieguldīto pretī saņemot vai nu cieņu, vai lamas, kā arī savus apmēram 30 eiro mēnesī kā Raunas novada domē vai līdz simt eiro kā Līgatnes domē, vai vairāk nekā 200 eiro kā Cēsu domē. Vēlēšanu listu lasīšana pirms vēlēšanām noteikti būs interesantāka par atmiņām un pārspriedumiem, ar ko tad beidzās pazīstamais “Ugunsgrēks”. Vērts padomāt, vai es gribu, lai mans vārds būtu kādā listē.
Komentāri