Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Sākam ceļu uz Ziemassvētkiem

Druva
12:18
30.11.2009
9

Ar Ziemassvētkiem, to gaidīšanu katram saistās kādas atmiņas, notikumi, mirkļi. Padomju gados mēs, jaunieši, bariņos gājām uz baznīcu. Toreiz ne ticības vadīti, visticamāk, neapzināti meklējot sev atbildes uz jautājumiem. Reiz no Cēsīm kājām nācu mājās. Auciema mežā cilvēki svinēja Ziemassvētkus. Dega ugunskurs, bija jautrība. Man bērnībā ģimenē tādas Ziemassvētku svinēšanas, gatavošanās nebija.

Decembris mūziķiem ir kalpošanas laiks. Ir daudz koncertu, mīļu, klusinātu. Ar dzīvesbiedri noskaņai spēlējam kokli un ģitāru. Tādās parastās ballēs spēlēju

aizvien mazāk. Adventes vainagus mums parasti uzdāvina. Tādus ļoti skaistus, mīlestības pilnus. Bet paši diemžēl nevaram izbaudīt šo kluso, skaisto laiku, tas paiet kalpojot.

Bieži vien cilvēki jautā, kas tad īsti ir Ziemassvētki. Ziemassvētki ir atgādinājums. Jēzus atgādina par sevi un vērtībām. Tāpat kā 18.novembris ir atgādinājums, ka mums taču ir valsts, padomājiet, kāda tā ir. Ziemassvētki nav labdarības parāde decembrī. Tas ir laiks, kad Jēzus nāca uz Zemes un apsolīja grēku brīvību. Meklēt ļauno otrā ir cilvēku iestādītā kārtība, bet tikai ar Jēzus palīdzību cilvēks var kļūt brīvs. Dievs piedāvā instrukciju, kā dzīvot. Mums ir izvēle – pieņemt to vai ne.

Cik nav dzirdēts – Ziemassvētku laiks, tagad visi būsim mīļi, laipni, izpalīdzīgi. Tad kāds pārmetot paceļ balsi, ka daudzi to nesaprot un tikai staigā pa veikaliem. Bet kas tur slikts, ka cilvēki iet uz lielveikaliem un pērk dāvanas mīļajiem? Mēs taču domājam par sev tuvajiem cilvēkiem. Domājam, kā viņus iepriecināt. Ziemassvētki ir kas mīļš.

Adventes laikā notiek daudzi un dažādi labdarības pasākumi. Tie ir tik dažādi, un diemžēl ne katrā tā rīkotāji, dalībnieki kalpo. Atceros savu pirmo labdarības koncertu. Braucu mašīnā, atskanēja telefona zvans, vai nevaru uzspēlēt baznīcā? Kāpēc ne! Tūlīt arī zvanītāja jautāja, cik par to prasu. Kad pārjautāju, ka tas taču labdarības koncerts un neko nevajag, viņa vēlreiz neticīgi pārprasīja, vai tiešām es braukšu par savu naudu. Es tajā brīdī biju laimīgs, acīs saskrēja asaras. Dievs man devis dāvanu – varu spēlēt, sacerēt mūziku, kā šādās reizēs ņemšu naudu! Man nebūs jākaulējas par samaksu, es ar prieku spēlēšu un cilvēkiem būs prieks. Tas notika pirms vairāk nekā 20 gadiem. Zinu māksliniekus, kuri piedāvā labdarības koncertus un prasa samaksu. Ja naudu noliekam pirmajā vietā, tā nav patiesā labdarība. Diemžēl daudziem tas ir klupšanas akmens. Teātris. Cilvēki varētu dzīvot citādāk, palīdzot, darot mīļas lietas citiem, izmantojot savas Dieva dāvanas, priecējot citus. Pasaulē ir tik daudz cilvēku, kuri iesaistās labdarībā, ziedo līdzekļus, velta laiku citiem, atbalsta. Latvijā mums nav labdarības tradīciju, pieredzes. Ar labdarību ir jānodarbojas, tā ir jāpopularizē. Un nevajag jaukt iekšā politiku. Lai dod tie, kam ir nauda.

Kad Straupes skola pēc atjaunošanas otrreiz nodega, tas visiem bija milzīgs pārdzīvojums. Arī man. Kā kaut kas tāds var notikt, kāpēc! Tad radās doma – jāvāc ziedojumi. Vispirms to darīju Cēsīs, tad Straupes estrādē sarīkoju koncertu. Cilvēki ziedoja. Savākto naudu atdevu pašvaldībai. Ne jau tam bija liela nozīme, cik liela summa tika savākta, cilvēku sirdis tika atvērtas kopīgai lietai.

Ikviens kristietis ir bagāts. Viņa kalpošana, palīdzība, atbalsts citiem – tās ir lūgšanas. Lūdziet, un jums taps dots! Ikdienā to aizmirstam, tāpat kā pateikt paldies. Mēs katrs esam tik atšķirīgs, bet, gaidot Ziemassvētkus, ikviens

vēlas būt kaut nedaudz labāks. Šis ir laiks, kad pārcilāt vērtības un atvērt sirdis. Aivars Lapšāns, mūziķis Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
272
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
21

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
36

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
27

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
35

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
1
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi