Rakstot par vardarbību pret sievietēm, aizdomājos, cik bieži mēs nepamanām to, kas notiek apkārtnē. Pēc statistikas katra trešā sieviete cieš no vardarbības, pāri tiek nodarīts ne tikai emocionāli, bet arī fiziski un seksuāli. Šīs cietušās nav izņēmums, bet, visticamāk, ir katra draugu un paziņu lokā, tikai vai to saskatām un vai varam palīdzēt, vai pretēji – iegrūst vēl dziļāk purvā, no kura sieviete pati nespēj izkāpt.
Nenoliedzami, mūsdienu dzīves ritms ir tik spraigs un dinamisks, dzīves skrējiens mēdz būt tik nogurdinošs, ka ieraudzīt mazliet vairāk nekā tikai pateikto vai pirmajā acu uzmetienā saskatāmo ne vienmēr spējam. Reizēm pat nevaram atbildēt uz jautājumu, kā paši jūtamies un kā dzīvojam. Tāpēc var gadīties, ka dzīvojam blakus, bet nejūtam, kas notiek ar cilvēku. Te jautājums, vai apkārtējos sveicinām garāmejot un uz jautājumu – kā tev iet – gaidām standarta atbildi vai patiesi vēlamies uzzināt, kā otram klājas.
Sarežģītos dzīves brīžos, arī vardarbīgās attiecībās cilvēkam uz šo jautājumu vieglāk atbildēt, ka viss kārtībā. Jo skaidrot un, iespējams, saņemt vēl kādu negatīvu piezīmi, prasa pārāk daudz resursa, kura cilvēkam vairs nav. Katrs norādījums padara situāciju vēl sliktāku, cilvēks vēl vairāk ieraujas sevī un patiesi vaino sevi. Un, pat ja uzdrošinās prasīt palīdzību, mēdz palikt nesadzirdēts. Tad otrreiz vairs nav ne enerģijas, ne vēlēšanās kādam ko lūgt, saukt pēc palīdzības, nav spēka risinājumam.
Bieži vien sievieti, kura dzīvo vardarbīgās attiecībās, no malas ir grūti saprast, jo viņa rīkojas it kā neloģiski. Bet šādās attiecībās nav loģikas. Tas ir tāpat, kā loģiski ir nesmēķēt, jo smēķēšana ir kaitīga veselībai. Vai tāpēc cilvēki nesmēķē? Smēķē. Daudzi vienkārši ignorē negatīvo, smēķēšana ir kļuvusi par atkarību, kas ir spēcīgāka par pašu cilvēku. Tāpēc pateikt sievietei, ka viņa dzīvo neveselīgās attiecībās, ir nepateikt neko.
Cilvēkiem bieži ir tendence vērtēt pēc savas mērauklas un pieredzes. To, kurš rīkojas citādi, ir ļoti viegli nosodīt, jo pietrūkst izpratnes. Sievietei vardarbīgās attiecībās ir sajūta, ka viņai neļauj elpot – tiek kontrolēts katrs solis, nerunājot par to, ka viņas vēlmes netiek ņemtas vērā. Speciālisti norāda, ka sieviete tik ļoti tiek iegrožota, ka nespēj racionāli domāt. Tomēr no malas ir viegli pateikt, ka pati vainīga un neko negrib mainīt. Arī resursu centra “Marta” vadītāja Iluta Lāce norāda, ka visbiežāk tiek vainota sieviete, nevis pāridarītājs. Diemžēl reizēm vardarbība pat tiek attaisnota. Bet tai nevar būt attaisnojuma.
Daudz grūtāk, nekā nosodīt, ir saprast, kā iespējams piemērotā veidā palīdzēt katrā konkrētā situācijā. Ir liela māksla nekļūt par pārmērīgu glābēju, kas vislabāk zina, kā citiem pareizāk rīkoties, kas apvainojas, ja viņa idejas netiek ņemtas vērā vai ja otrs nav pietiekami pateicīgs. Ir liela māksla būt cilvēkam, kas vajadzīgā brīdī spēj pasniegt palīdzīgu roku, pirmām kārtām jau spējot saskatīt, ka līdzās esošajam cilvēkam ir grūts dzīves posms. Speciālisti uzsver, ka svarīgi ir nevis nosodīt, bet iedrošināt meklēt palīdzību – neuzbāzīgi, bet laiku pa laikam atgādinot, ka šāda iespēja ir, tādējādi netieši palīdzot pieņemt lēmumu. Bet reizēm pietiek jau ar to vien, ja no sirds apjautājamies, kā otram klājas, samīļojam un pajautājam, kā varam palīdzēt, atgādinot, ka cilvēks nav viens un viņam nav jāpaliek vienam ar savām dzīves grūtībām.
Komentāri