Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 22. novembrī, nākamās valdības vadīšanu oficiāli uzticēja 14. Saeimas deputātam Krišjānim Kariņam no “Jaunās Vienotības”.
Kariņš ir paudis cerību, ka par valdības darāmajiem darbiem un ministru amatiem izdosies vienoties dažu nedēļu laikā. Savukārt vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas profesors un politisko norišu vērotājs Gatis Krūmiņš Latvijas Radio sacīja, ka aizejošā valdība Kariņa vadībā ir kļuvusi par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē, bet tagad topošā valdība ar Kariņu kā premjeru varētu kļūt par visīsāko laiku strādājošo Ministru kabinetu.
“Pieņemu, ka stīvēšanās varētu turpināties. Teiksim tā, Kariņa pacietība tiks joprojām pārbaudīta. Neviens neparedzēja, ka šis posms būs ārkārtīgi ilgs. Valdība tiks apstiprināta, jautājums – cik ilgi tā strādās? Domāju, šis ir stāsts par to, ka “Apvienotais saraksts”(AS) ir tas, kurš mēģina visas šīs lietas teikt. Iespējams, tad (valdības krīzes gadījumā) teiktu – nu, redzat, mēs tak teicām, ka nekā tur nebūs,” sacīja G.Krūmiņš. Politikas vērotājs arī uzskata, ka K.Kariņa pacietība, it īpaši no “Apvienotā saraksta” puses, tiek pārbaudīta ar mērķi, lai viņš atteiktos no valdības vadīšanas. K.Kariņš esot nostrādājis pietiekami ilgu laiku, bet nākamie četri gadi varētu būt krietni sarežģītāki par iepriekšējiem.
Protams, svarīgākie valdībai darāmie darbi, ja paskatās kopumā, ir zināmi: drošība un aizsardzība, ekonomikas un sociālie jautājumi, veselības aprūpe un izglītība. Bet katra joma ietver desmitiem jautājumu. Turklāt, no vienas puses, ir jāatrod nauda sociālajiem jautājumiem, ekonomikas neiesaldēšanai, bet, no otras puses, budžeta deficītu nevar palielināt visu laiku un bezgalīgi. Un partiju uzskati par to, kā rīkoties, un arī intereses dažos jautājumos ļoti atšķiras, tādēļ profesora Gata Krūmiņa skatījums uz iepējamās nākamās valdības darbu, manuprāt, ir pamatots.
Trešdien, 23. novembrī, Saeima apstiprināja 16 parlamenta komisiju sastāvu. Kā zināms, deviņas no tām ir likumdošanas komisijas un trijās komisijās var strādāt tikai deputāti ar pieeju valsts noslēpumam. Brīdī, kad tapa šis komentārs, par Ārlietu komijas priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols, komisijā pret to balsoja tikai abi deputāti no “Stabilitātei!”. Šajā komisijā pavisam strādās 11 deputāti, un uzreiz jāteic, ka darbs tajā var nebūt mierīgs un garlaicīgs, īpaši, ja tajā ir divi deputāti no “Satbilitātei!” un viens no Aināra Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” – viņa dēls, deputāts Ričards Šlesers. Turklāt komisijā darbosies arī divi deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), un, kā zināms, ZZS neoficiālajam vadonim Lemberga kungam daudzos ārlietu jautājumos līdz šim ir bijis savs, no valsts politikas atšķirīgs viedoklis.
Darbam Nacionālās drošības komisijā tika apstiprināti septiņi deputāti, un viens no viņiem ir no “Stabilitātei!”, bet vēl jāgaida apstiprinājums pieejai valsts noslēpumam.
Par Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju ievēlēja “Jaunās Vienotības” deputāti Andu Čakšu. Pirmajā brīdī šāda izvēle izskatās mazliet nesaprotama, bet komisijā strādās 13 deputāti, no kuriem, šķiet, par zinātājiem finanšu jautājumos tā īsti nevienu uzskatīt nevar, lielāka pieredze un izpratne šajos jautājumos ir vien pašreizējai ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un kādreizējam premjeram (2016. gada februāris – 2019. gada janvāris) Mārim Kučinskim.
Protams, pēc tam, kad tiks apstiprināti visu komisiju priekšsēdētāji, vairāk vai mazāk varēs arī runāt par to, cik stabils 14. Saeimas komisiju darbs ir gaidāms, bet pēc tam, kad kļūs zināma arī informācija par pielaidēm konfidenciālai informācijai, aina būs plašāka un vairāk ļaus prognozēt Saeimas komisiju darbu.
Komentāri