14. Saeimas deputāti svinīgo solījumu devuši, kļuvuši par pilntiesīgiem likumdevējiem.
Uzreiz jāpiebilst, ka nelielu neizpratni vēlētājos raisīja tas, ka vieni zvērēja, bet citi svinīgi solīja, tāpēc droši vien vietā ir paskaidrot, ka Satversmes 18. pantā rakstīts: “Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu..” Un tālāk ir solījuma teksts, kurā rakstīts: “…Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu)…” Tātad deputāts var izvēlēties, kurus vārdus sacīt – “zvēru” vai “solu”.
Amatu sadalījums Saeimas Prezidijā nepārsteidza, jo, ka par Saeimas priekšsēdētāju kļūs Edvards Smiltēns, aizkulisēs runāja jau pirms dažām dienām. Prezidijā tika ievēlēti arī divi pagaidām nosacītās opozīcijas pārstāvji. Protams, viņi pārstāvēs opozīciju tikai tad, ja valdība tiks izveidota no Jaunās Vienotības, Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta.
Krišjānis Kariņš, kura vadītā valdība vakar nolika pilnvaras un tagad ir “tehniskā valdība”, līdz Saeima pilnvaros jauno valdību, pauda, ka ar Nacionālo apvienību ir izdevies vienoties par darāmajiem darbiem, bet Apvienotais saraksts joprojām spītējas un tiepjas. Kariņš arī sacīja, ka viņam nav īsti saprotams, kādēļ tā notiek. Tiesa gan, viņš gan minēja iemeslu, kas, manuprāt, ir visa tā “teātra” pamatā, proti – pieļāva, ka domstarpības par jaunas ministrijas veidošanu varētu būt saistītas arī ar to, ka jaunās struktūras izveide nozīmēs – no citām ministrijām uz jauno pāries kontrole pār daļu Eiropas Savienības fondu. Gribētu vēl piebilst, ka Apvienotajā sarakstā vai aiz tā ir vismaz daži, kuru plānos ir kūdra kā enerģijas avots un kuri cenšas izlikties nezinot, ka Eiropas Savienība ir vienojusies no 2030. gada vairs neizmantot kūdru kā enerģijas avotu. Turklāt jāpiebilst, ka tas saistīts ne tikai ar ekoloģiju un vidi, bet arī ar to, ka tās enerģētiskā vērtība ir samērā zema. Citiem vārdiem sakot, slēptie lobētāji jeb, kā viņus mēdzam dēvēt, “pelēkie kardināli” ir uztraukušies, ka sponsoriem vai draugiem dotos solījumus neizdosies izpildīt. Vismaz no malas vērojot šīš tiepšanās, izskatās tieši tā.
Protams, vārdos visi deputāti ir par neatkarīgu, brīvu un drošu Latviju, lai gan galīgi nav skaidrs, kā Latviju patiesībā grib redzēt “Stabilitātei!” līderis un Saeimas deputāts Rosļikovs. Tāpat kā nav gluži skaidrs, vai tas, ka Šlesers it kā ir aizmirsis, ka, viņaprāt, mums vajag draudzēties ar Krieviju ļoti, ļoti. Bet izpratne, ko nozīmē demokrātija, brīvība un neatkarība, atšķiras arī starp tiem, kuri to visu no sirds vēlas. Tāpēc, manuprāt, ir vērts citēt advokāta Raimonda Slaidiņa teikto intervijā laikrakstam “Laiks”: “Demokrātijas robežas ir ļoti trauslas –viens solis, līdz demokrātiska valsts var pārvērsties autokrātiskā, kā tas notiek ar Ungāriju. Latvijā ir ļoti jāseko līdzi, lai tas nenotiktu, jāreaģē uz visiem vismazākajiem signāliem. Pasaules pieredze rāda, cik ļoti ir jāsargā demokrātija.”
Vēl jāpiebilst – nedomāju, ka partijas un no tām parlamentā ievēlētie politiķi ļoti alkst vadīt valsti ziemā un uzņemties visu atbildību, toties pie varas būt gan grib ļoti – vismaz Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts, manuprāt, labprāt tiktu pie izdevīgām un ērtām ministrijām, bet bez lielas atbildības. Savukārt Kariņš jau ir paudis, ka netirgosies līdz bezgalībai, ka galu galā lielie tirgošanās meistari var valdību veidot paši, viņam tā nav visas dzīves jēga. Protams, nianse ir tikai tāda, ka tādā gadījumā Nacionālajai apvienībai un Apvienotajam sarakstam nāktos draudzēties ar Lemberga vasaļiem un Krievijas draugu un tikumības sargātāju Šleseru. Bet – dzīvosim, redzēsim.
Komentāri