(Jaak Jõerüüt) Igaunijas Republikas vēstnieks Latvijā
Šeit, Baltijas jūras krastos, kur vēl tik nesen norisinājās atkalapvienošanās ar atvērto Eiropu, vienkārši iedzīvotāji, augstākie politiķi, diplomāti un speciālisti – analītiķi – par Eiropu un Eiropas Savienību domā atšķirīgi, katrs no sava skata punkta.
Analītiķu interesēs ir izcelt savas oriģinālās domas uz pārējo fona. Eiropas attīstības fonu viņi izmanto, vadoties pēc sava rakstura. Optimisti ar to pierāda krāšņu tagadni un vēl krāšņāku nākotni, toties pesimisti, pamatojoties uz izvēlētajiem faktiem, apgalvo, ka viss tūdaļ būs dziļā purvā, ja ne rīt, tad parīt noteikti.
Diplomāti kā čaklas bitītes ik dienu vāc faktu graudus un ziņas par valdošajām noskaņām, lai lēmēji valstu galvaspilsētās vai Eiropas centros saņemtu pietiekamu materiālu daudzumu.
Augstākajiem politiķiem ir jālemj. Taču sabiedrībā ir izplatīts viedoklis, ka lēmumu pieņemšanai vienmēr pietrūkst informācijas un laika. Tomēr laiks negaida, Eiropas ministru un valstu vadītāju savstarpējās tikšanās un apspriedes notiek, ja ne gluži ar pulksteņa precizitāti, tad ar tādu pat nesatricināmu regularitāti kā dabā mainās gadalaiki.
Parasts Igaunijas (man šķiet, arī Latvijas) iedzīvotājs saistībā ar Eiropas Savienību vispirms domā par naudu. Tas ir nedaudz skumji, taču neizbēgami. Mēs esam nosacīti nesen tikuši ārā no tā sauktā Padomju Savienības cietuma, kura viena no izteiktākajām pazīmēm bija vispārēja nabadzība. Protams – kā materiāla, tā garīga. Un nu katru cilvēku interesē viņa alga, autobusa biļetes vai degvielas, celtniecības materiālu, tūrisma ceļazīmes, sadzīves tehnikas vai gaļas kilograma cena, un viņš cenšas saprast, kā Eiropas Savienība šo cenu ietekmē.
Visiem šeit pie Baltijas jūras dzīvojošajiem cilvēkiem šad un tad grūtās un drūmās dienās galvā pazib spītīga doma – kā būtu tad, ja nebūtu Eiropas Savienības un mēs par savām lietām lemtu paši. Laiku pa laikam tas būtu jāpārdomā. Šo domu vajadzētu pat pamatīgi attīstīt, jo caur to katram cilvēkam būtu jāsaprot, cik neomulīgi nenoteikta un atbaidoši nedroša tad būtu mūsu valstu un tautu, kā arī katra atsevišķa cilvēka dzīve šeit un tagad.
Šobrīd, kad mēs svinam Eiropas Savienības pusgadsimta godus, es nevēlos uzstāties ar triviāliem skaitļu piemēriem, kas pierāda Eiropas pašreizējo ekonomisko veiksmi, vai uzskaitīt vispārzināmus dižus vēstures faktus. Tomēr es nevēlos uzstāties arī ar zvērīgu kritiku, ar ko aizraujas augstprātīgi ļaudis vien savai pašapmierinātībai. Es esmu pārliecinājies, ka Eiropas Savienībai ir trūkumi, taču tai pat laikā Eiropas Savienība ir arī īpašs veiksmes stāsts. Ļoti daudzi šodien ir aizmirsuši, ka Eiropas Savienība tika radīta, lai Eiropas lielās valstis beigtu savstarpējos karus. Karadarbība, starp citu, ir ekonomiskā ziņā neizmērojami dārgāka par jebkuru civilo krīzi. Nemaz nerunājot par pārējo postu, ko tā nes cilvēcei. No kara Eiropas Savienībā patiešām ir izdevies izvairīties. Atceroties cilvēces asiņaino vēsturi, tas ir liels panākums pat tad, ja kāds to uzskatītu par Eiropas Savienības vienīgo sasniegumu.
Igaunijas un Latvijas augstākajiem politiķiem, diplomātiem, analītiķiem un vienkāršajiem iedzīvotājiem vajadzētu prātā paturēt dažas svarīgas domas. Pirmkārt, to, ka mums vēl tikai jāmācās būt normāliem Eiropas Savienības dalībniekiem. Otrkārt, ka pasaule virzās uz sadarbības pusi, nevis atdalīšanās virzienā. Visu nosaka virziena izpratne. Tikai pēc tam nāk sīkumi. Pirms dažiem desmitiem gadu pāris valstiska svarīguma cilvēku gribēja mainīt Sibīrijas upju teces virzienu, likt upēm tecēt pretēji. Upes vēl arvien plūst savā virzienā, taču no kartēm izzuda tā milzu valsts, kas tā rīkojās, saukta par Padomju Savienību.
Bet sadarbības māksla nav Dieva dota dāvana, tā jāmācās ik dienas no jauna. Eiropas Savienībā un visā pasaulē. Slavens somu diplomāts Maks Jakobsons ir teicis: „No Eiropas Savienības pakāpeniski izveidosies mazāka ANO”. Ļoti ceru, ka līdzās prātus pārņēmušajai ekonomiskajai tēmai cilvēkiem pietiks laika atcerēties arī Roberta Šūmaņa ideālus un aizdomāties par mūsu dzīvās planētas Gaijas likteni.
Laimīgu Eiropas Savienības dzimšanas dienu, mīļie latvieši!
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Eiropas Savienības valstu vēstniecībām Latvijā visa gada garumā veido rakstu sēriju „Eiropas Savienībai – 50”. Arī šis raksts tapis minētās sadarbības ietvaros.
Komentāri