No maija Latvijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums. Par to klusi diskutēts, tas skaļi aizstāvēts. Likuma mērķis ir vienkāršs – garantēt iedzīvotājiem drošu mehānismu, kā atbildīgās institūcijas informēt par pamanītiem sabiedrības interešu pārkāpumiem.
Bet, skaidri arī pateikts, ka pārkāpumam jābūt konstatētam, fiziskai personai veicot darba pienākumus, dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai pēc to pārtraukšanas. Trauksmi var celt par korupciju, darba drošības apdraudējumu, pārtikas drošības apdraudējumu un citiem pārkāpumiem. Pats būtiskākais ir nosacījums – trauksmes cēlējs informāciju par iespējamo pārkāpumu uzskata par patiesu.
Un te nu būs vaļa fantāzijai. Zinām taču, cik cilvēki mēdz būt radoši. Un kas ir sabiedrības interešu pārkāpumi? Nedēļas nogalē tika novērstas divas iespējamās nelaimes. Smiltenes novadā iedzīvotāji bija ziņojuši policijai, ka, iespējams, pie stūres ir dzērājšoferis. Tā arī bija. Var tikai iedomāties, kāda nelaime varēja notikt.
Taču kaitējuma amplitūda ir plaša. Vai kaitējums sabiedrībai nav sliktie ceļi, kas apdraud braucējus un viņu auto, arī kājāmgājējus? Kādam pilsētniekam var nepatikt, ka ziemā naktī greiders skaļi tīra ielu un sabiedrībai tiek traucēts naktsmiers. Vai šī informācija ir nepatiesa? Tāpat var gadīties, ka kaimiņš beidzot var panākt savu un parūpēties, lai nāburga suns pagalmā nedara to, kas sabiedrībai nepatīk un nav pieņemams. Ziņo dienestiem, iespējams, kaut kas mainīsies. Un kā ar smēķētājiem daudzdzīvokļu mājās? Tā ikdienas problēmjautājumus var turpināt. Bet tomēr paliek neskaidrs – kas ir sabiedrības interešu pārkāpums?
Trauksmes celšanas likums noteiks, kā ziņot par darbavietā pamanītu sabiedrības interešu pārkāpumu, kā arī tas aizsargās personas, kas cēlušas trauksmi. Lai būtu skaidra iesaistīto personu atbildība un nepieciešamības gadījumā sankcijas tiešām tiktu piemērotas, tiks papildināts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Apzināta nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšana nav pieļaujama. Un te atkal juristi var interpretēt, tāpat arī trauksmes cēlējs – jo viņam sava pārliecība un dzīves lietu kārtība.
Lai gan trauksmes cēlēju aizsardzības garantijās iekļauts arī nosacījums, ka trauksmes cēlēju un viņa radiniekus aizliegts disciplināri vai citādi sodīt un radīt jebkādas nelabvēlīgas sekas trauksmes ziņojuma dēļ, līdz šim nav bijis regulējuma, kāda administratīvā atbildība iestājas personai, kas vēršas pret trauksmes cēlēju vai viņa radiniekiem. Tāpat arī vēl nav noteikts, kāds sods pienākas par apzināti nepatiesu (melīgu) ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā. Saskaņā ar grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, fiziskai personai vai amatpersonai, kas radīs nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem, tiks noteikts līdz 700 eiro liels naudas sods, savukārt juridiska persona par šādu pārkāpumu var saņemt līdz pat 14 000 eiro lielu naudas sodu. Persona, kas, izmantojot trauksmes celšanas ziņojumu, būs apzināti sniegusi nepatiesas ziņas, tiks sodīta ar naudas sodu līdz 700 eiro.
Daudzviet pasaulē vecajās demokrātijas valstīs trauksmes celšana ir pašsaprotama pilsoniska rīcība. Latvijā tādas pieredzes nav, to tikai apgūstam. Toties mums ir pieredze, no kuras veidojusies attieksme pret tiem, kuri institūcijām pastāsta ko negatīvu par kaimiņiem, kolēģiem. Lai šo attieksmi mainītu, nepieciešams ilgs laiks. Nedod Dies’, veidosies paaudžu konflikti, kaimiņš vainos kaimiņu… Tas viss ir tik neparedzami.
Būtiskākais, vai cilvēki redzēs, ka sabiedrības interešu aizstāvēšanai ir jēga? Vai neklīdīs aizdomu migla par savtīgumu, ieinteresētību, naudu?
Valsts kanceleja izstrādājusi labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas jomā. Šis materiāls vēl tiek apspriests un papildināts sadarbībā ar privātā sektora pārstāvju organizācijām. Tāpat top vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai. Savukārt iedzīvotājiem jaunais likums tiks skaidrots informatīvās kampaņas laikā. Vienlaikus informācija par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzības programmu būs pieejama arī tiešsaistes platformas vietnē, kur, sākot no 1. maija, būs iespējams iesniegt trauksmes celšanas ziņojumus.
Kaut nu mērķi paliktu tikpat cēli un sabiedrība patiešām iegūtu un nekaunētos teikt, ka , lūk, arī Latvijā tagad ir Trauksmes cēlēju likums.
Komentāri