Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa pašsajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri ārpus sava darba laika atrod brīžus, lai palīdzētu slimnīcā esošajiem justies labāk.
Tā kā arī pati darbojos biedrībā, kura organizē aktīvistus, kas sniedz emocionālu atbalstu stacionāru pacientiem, ik pa laikam pasekoju, cik daudz ir līdzīgu organizāciju. Jāteic, reģionos iespējas iesaistīties biedrībās un piedalīties slimnīcas gultās gulošo labbūtības stiprināšanā ir minimālas, tomēr tās pamazām palielinās. Domāju, brīvprātīgais, vienojoties ar slimnīcu, var doties uzlabot pacienta pašsajūtu arī individuāli, bet tie, kas to darījuši, atzīst, ka ilgtermiņā regulāri vienatnē to ir grūti darīt.
Savukārt biedrības dara ļoti daudz, lai brīvprātīgie savam pienākumam būtu tam patiešām sagatavoti, turklāt arī nodrošina psiholoģisko palīdzību, ja tāda nepieciešama pēc kāda lielāka pārdzīvojuma, kas piedzīvots saskarsmē ar sasirgušajiem. Un es tiešām ļoti priecājos, ka biedrības tur īpašu rūpi, lai arī tas, kurš dodas uz slimnīcu, pats justos labi, nepārvērtētu savus spēkus un reizē arī bagātinātu savu personību, jo cilvēku padziļināta iepazīšana, viņu pieņemšana un arī prasmes sadarboties ar ļoti dažādām personībām ir ļoti liels ieguvums arī katram labu darbu darošajam.
Rīgā par pacientu labbūtību rūpējas daudzās slimnīcās, sākot ar tām, kurās ir paši mazākie pacienti, līdz pat cilvēkiem, kuri slimnīcā aizvada dzīves pēdējos mēnešus, dienas vai pat stundas. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) biedrības “Lielas rūpes par mazajiem” brīvprātīgās rūpējas par zīdaiņiem un bērniem, kuriem vecāku nav blakus. Viņas arī auklējušas bērniņus, kuri atstāti glābējsilītē, kamēr tiem atrasta jauna ģimene. Tāpat pie mazajiem un bērniem dodas biedrība “Dr.Klauns”. Dakteri klauni viesojas ne tikai galvaspilsētas slimnīcās, arī reģionu stacionāros, tajā skaitā Cēsīs un Valmierā, turklāt mūspusē viņi apmeklē arī pieaugušos slimniekus. Patlaban tiek meklēti jauni kolēģi, katrs to var izmēģināt.
Ļoti grūts ir brīdis, ja cilvēkam savi dzīves pēdējie mēneši vai nedēļas jāpavada slimnīcā. Tas sāp gan nedziedināmi slimajam, gan tuviniekiem. Tāpēc ļoti novērtēju, ka galvaspilsētā pie pieaugušajiem, kuri atrodas paliatīvajās nodaļās, dodas labdarības organizācijas “Hospiss LV” brīvprātīgie. Pavasarī brīvprātīgos, kas atvieglotu mirkļus slimajiem, meklēja Vidzemes slimnīcas Hronisko pacientu aprūpes nodaļa, pieteicās arī cilvēki no mūsu novada. Ir patiešām labi, ka arī tādā dzīves brīdī cilvēkam ir iespējams saņemt emocionālu atbalstu, kas silda viņa sirdi.
Komentāri