Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

“Runas ir garas, Darbs ir īss; No darba varas Liktens trīs.” (Rainis “Klusā grāmata”)

Sarmīte Feldmane
06:38
15.06.2020
62

Vairākas dienas nedēļā turpina zīmēt Latvijas novadu robežas. Administratīvi teritoriālā reforma rit savā laika rāmī, lai jau pēc gada valstspilsētās un novados varētu notikt pašvaldību vēlēšanas. Cik un kādi novadi Latvijā būs, kur kāds tagadējais novads atradīsies, skaidri būs zināms, iespējams, šīs nedēļas beigās, bet līdz Jāņiem noteikti.

Saeimas deputātiem ierosinājumu netrūkst. Katrs taču par kādu novadu, pagastu vai pilsētu zina labāk nekā kolēģi. Viktors Valainis iesniedzis priekšlikumus par katru tagadējo novadu, lai tas paliek, kāds ir. Gana interesantas, spēcīgiem citātiem pārbagātas bija deputātu debates, piemēram, par Cēsu un Vecpiebalgas novadu. Bija labi dzirdams, kā deķītis velkams uz savu vai partijas interešu pusi, ja abas nevarēja vienlaikus apsegt.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK), kuram piebaldzēna saknes, uzstāja par Vecpiebalgas novada saglabāšanu, atgādinot, ka Saeima aizmirst par Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Politiķis pauda viedokli, ka pēc Vecpiebalgas novada pievienošanas Cēsīm tā ekonomiskā situācija nemainīsies, bet tiks sagrautas tradīcijas, kas bija saistītas ar Vecpiebalgas vēsturi un kultūru. Parlamentārietis ārpus partijām Andris Kazinovskis norādīja, ka, iespējams, Vecpiebalgas novadu varētu saglabāt, jo kultūrvēsturiskās saknes un identitāte būtu jāņem vērā.  Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) norādīja, ka, no vienas puses, piekrīt A.Kiršteinam, ka par Vecpiebalgas novadu ir pamats diskusijai, tomēr kultūrvēsturiskais faktors ne vienmēr pilnībā pārklājas ar to, kā jāizskatās administratīvajai teritorijai, un kultūrvēsturiskie aspekti “jāņem vērā tad, kad būs attiecīgā diskusija”. Savukārt deputāts Andris Skride (AP) apgalvoja, ka bijušie novada deputāti un arī Vecpiebalgas lielās zivjaudzētavas īpašnieks vairākas reizes apliecinājuši atbalstu Vecpiebalgas pievienošanai Cēsu novadam. Politiķis uzskata, ka Vecpiebalga savā “kultūrvēsturiskajā vērtējumā” neko nezaudēs. Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) pau­da, ka būtu atbalstījis kopējas paš­valdības izveidošanu, ko veidotu Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Ērgļu novads un vēl vairāki citi pagasti ar Vecpiebalgu kā iespējamo centru, un šāda pašvaldība arī būtu nodrošinājusi Vidzemes augstienes attīstību. Tomēr tas nav noticis, tāpēc tagad J. Dombrava cer, ka jaunveidojamajā Cēsu novadā lielākās apdzīvotās vietas iegūs vietējas nozīmes attīstības centra statusu.

Jo interesanti Saeimas sēdē izpaudās deputāts Aivars Geidāns (KPV), kura uzstāšanos kāds nosaucis par neveiklu ironiju, cits par kaut kādu murgu. “Esmu absolvējis Rīgas Tirdzniecības tehnikumu, un man kursā mācījās tāds Kristaps Pilsētnieks, kurš arī pabeidza tehnikumu, un viņš ir no Vecpiebalgas. Un tad vienu reizi viņš uzaicināja mūs uz dzimšanas dienu, un tad mēs braucām ar autobusu… Ceļi bija diezgan slikti, tas bija tālais 2002.gads.

Vecpiebalga bija skaista vieta, tur viņa māja atradās tādā ieskautā meža ielokā, tur arī ezers, un mēs tur atpūtāmies. Nu, bija labs tāds laiks, pozitīvs bija…” tā, sūtot sveicienus bijušajam kursa biedram un uzsverot, ka ir jāveido lielākas, spēcīgākas pašvaldības ar attīstības centriem, pauda atbalstu Vecpiebalgas novada iekļaušanai Cēsu novadā.

Par Amatas novadu plaši izteicās ar šo pusi saistītie deputāti Mārtiņš Šteins (AP) un Jānis Butāns (JKP). “Taču mums jābūt ne tikai lokālpatriotiem, bet arī nacionālpatriotiem un jādomā par Latviju kopumā. Es kā cēsnieks esmu ne tikai Cēsu, bet visas apkārtējās teritorijas patriots,” sacīja J. Butāns, paskaidrojot, ka Vaives pagasts pēc pievienošanas Cēsīm esot strauji attīstījies. Savukārt M.Šteins sniedza ieskatu Amatas novada nākotnē. “Reformas rezultātā pašvaldībai būs lielākas finanšu iespējas, cilvēkresursi, lai veidotu pašvaldībā uzņēmējdarbības atbalsta komandu, būs iespēja veidot grantu programmas ar lielāku finansējumu, tāpat plašākas iespējas būs bērniem un jauniešiem, jo reformas rezultātā jaunajā Cēsu novadā ir vairākas stipras vidusskolas, arī ģimnāzijas, kas piedāvā gan stipendijas, gan dažādām interesēm piemērotus pulciņus un aktivitātes. Tostarp arī ceru, ka uzlabosies jaunatnes politikas īstenošana, jo Cēsu novadā tā ir labi attīstīta jau daudzus gadus. (..) Šoreiz es vēlos izteikties par nomales efektu. Nītaures pagasts jau šodien ir nomalē un tāds būs arī jaunajā Cēsu novadā. (..) secinu, ka virknē pašvaldību jau šobrīd ir nomales efekta sajūta, un daudz kur tāda ir jau gadiem,” uzskatus izteica nītaurietis un kā allaž veltīja pārmetumus tagadējām paš­valdībām, jo to galvenā vaina ir tā, ka daudzas vada ZZS biedri. “Vairumu pašvaldību vada ZZS, un tā ir arī ZZS atbildība, un ne tikai. Nomales efekta mazināšanas pasākumi, prioritāte ir pašvaldību atbildība. Nav vajadzīgas speciālas norādes no Ministru kabineta. Visas iespējas mazināt nomales efektu ir jau tagad,” atgādināja Saeimas deputāts.

Ar piemēru no dzimtās puses M.Šteins vērtēja, ka nepamatots ir izskanējušais apgalvojums, ka no katras nomales, no katra pagasta domē jāievēl savs deputāts, lai konkrētās vietas intereses tiktu pārstāvētas: “Es dzīvoju Nītaurē. Mums no Amatas novada domē ir nevis viens, bet divi deputāti (..) Maz esam dzirdējuši par viņu idejām pagasta un novada labā. Daļa savu aktivitāti parādījuši tikai tagad, iestājoties pret šo paš­valdību reformu. Toties mums ir jauniešu organizācija, pērn nodibinājās senioru biedrība, kas ir aktīvi cilvēki, kas grib darboties regulāri. Un, manuprāt, katrai paš­valdībai ir jāveido atbalsta programmas šādām organizācijām.”
Katrs deputāts izmantoja iespēju apliecināt, ka kādam novadam vai pilsētai solītais par patstāvību, novada unikalitāti un pilnīgu sapratni, ka lielākā administratīvajā teritorijā tas visu zaudēs, tiek izteikts no Saeimas tribīnes un saglabāts sēdes stenogrammā. Kamēr politiķi izpaužas, cits citu pārspēdami dzīvesstāstu stāstīšanā, par to saņemdami algu, Latvijā dzīve rit savu gaitu. Vienīgi jautājums – kamdēļ tā tērēt laiku. Vai tiešām demokrātijas vārdā jāstāsta par sevi? Vispārpieņemts, ka argumentus balsta faktos un skaitļos. Protams, arī ar tiem var spēlēties. Bet patiesība būs – Saeimas pieņemtie likumi. Pārējais ir spēle, kurā likumu lēmēji var sevi parādīt.

P.S. Saeimas sēžu stenogrammas palasīt – acīm dzidrumu dabūt. Asaras pašas saskrien vai nu no smiekliem, vai skumjām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi