Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Rosina nākotnei

Jānis Gabrāns
08:31
09.10.2018
8

Gada sākumā Ekonomikasministrija ziņoja, ka valstī trūkst ap 10 000 eksakto zinātņu speciālistu un tuvākajā nākotnē šis skaitlis varētu sasniegt gandrīz 50 000. Prob­lēmas pamatā ir fakts, ka šajā nozarē studējošo skaits gadu no gada īpaši nepaaugstinās.

Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja risinājumus, palielinot budžeta vietu skaitu eksaktajās zinātnēs, ieviešot obligātos vidusskolas eksāmenus ķīmijā un fizikā, plānotais rezultāts netiek sasniegts.

Arī uzņēmēji norāda, ka, nemācot eksaktās zinātnes un nepievēršot tām vajadzīgo uzmanību jau skolās, ir risks, ka nākotnē Latvijas iedzīvotāji darba tirgū kļūs konkurēt nespējīgi, jo tieši eksaktās zināšanas ir nepieciešamas jomās, kuras šobrīd attīstītas visstraujāk un ātrāk.

Tātad jādomā, kā bērnus un jauniešus aizraut ar eksaktajām zinātnēm, kā rosināt viņu interesi. Viens no šādiem interesi rosinošiem pasākumiem ir tikko aizvadītā “Zinātnieku nakts”.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiāles, kas aktīvi iesaistās “Zinātnieku nakts” rīkošanā, direktors ALVIS SOKOLOVS norāda, ka šādi pasākumi nepārprotami palīdz radīt interesi par zinātni: “Apmeklētājiem, to­starp jauniešiem, ir iespēja vienuviet apskatīt daudz dažādu zinātnes izpausmju, un katrā ir kaut kas par dabas zinātnēm, eksaktajām zinātnēm kopumā. Protams, grūti pateikt, cik jauniešu šādi pasākumi ietekmē izvēlēties studēt eksaktās zinātnes. Nezinām, vai kādam tieši “Zinātnieku nakts” apmeklējums bijis kā starta šāviens šai izvēlei. Varbūt tas noticis kādos citos pulciņos, kursos, bet patiesībā jau nav svarīgi, kas bijis tas cēlonis, svarīga ir vispārīgas intereses radīšana par zinātni. Tāpēc nevar aprobežoties ar vienu pasākumu, bet kompleksi jārunā, jāstāsta iespējami plašāka informācija par zinātni, tās arvien augošo nozīmi mūsu ikdienā.”

Šķiet, tieši šie ir tie atslēgas vārdi – arvien augošā nozīme ikdienā. Redzam, ka mūsu ikdienā arvien noteicošāka loma ir viedajām tehnoloģijām, zinātnes atklājumiem, bet, ja nebūs speciālistu šajās jomās, nebūsim konkurētspējīgi. Tāpēc pēdējos gados par to tiek runāts skaļāk, plašāk, taču A. Sokolovs norāda, ka uz rezultātiem nevar cerēt tūlīt: “Vēl kādam laiciņam jāpaiet, lai tiešām varētu just atdevi. Pēdējos gados daudz esam strādājuši ar sākumskolas un pamatskolas audzēkņiem un saprotam, ka nevar to interesi radīt gadā vai divos, tas ir ilgstošs darbs. Protams, ja skolēns izlemj mācīties eksaktās zinības vidējās izglītības iestādē, tas jau ir solis šajā virzienā, bet tālāk daudz kas atkarīgs tieši no pedagogiem. Informācija, kas novadīta pamatskolas vecuma skolēniem, rezultātu sāks dot tikai pēc vairākiem gadiem, kad jaunietis pieņems izvēli, ko darīt pēc vidējās izglītības dokumenta saņemšanas. Jaunietis jau neizdara izvēli tikai pēc tā, kas viņam stāstīts, bet pēc tā, vai viņam ir radīta interese par konkrēto jomu, nozari. Interesi vieglāk radīt jaunākam bērnam, bet, kā jau teicu, tad jāgaida ilgāks laiks, līdz viņš nonāk pie mums.”

Arvien vairāk ieguldījumu šajā jomā dod uzņēmēji, pašvaldības, un Cēsu pusē ir daudz pozitīvu piemēru. Tāds ir Vides risinājumu institūts, kas iekarojis Eiropas Kosmosa aģentūras uzmanību. Šogad darbu sācis Dabas un tehnoloģiju parks “URDA”, kura iniciators ir uzņēmums “ZAAO”. Cēsīs darbojas pašvaldību dibinātais bērnu zinātkāres centrs “ZINOO”, kas ir gatavs pārtapt par vērienīgu “Kosmosa centru”. Tas viss vērsts uz to, lai cilvēkiem, jauniešiem, bērniem radītu interesi par inženiertehniskajām zinātnēm.

Arī A. Sokolvs šīs darbības vērtē ļoti atzinīgi, atkārtoti norādot, ka jābūt pacietīgiem, jo rezultāts būs: “Tā pilienu pa pilienam jau viss sakrāsies, un te labs piemērs ir RTU Cēsu filiāle. Sākām ar septiņiem studentiem, tagad viņu skaits jau ir desmitkāršojies un turpina palielināties. Informācija izplatās, rezultāts ir. Arī “URDA” piemērs ir izcils, jo parāda, ka daudz kas izdodas, ja kāds procesus ņem savās rokās un dara.”

Arī RTU Cēsu filiāle dara daudz, iespējams, lielākā daļa no tā cēsniekiem paliek apslēpta, jo viņi filiāles telpās neielūkojas, lai gan, iespējams, tur atklātos pavisam cita pasaule. Jau pavisam drīz būs īpaša iespēja, proti, nākamajā nedēļā RTU Cēsu filiālē notiks “Karjeras diena”. A. So­ko­lovs iedrošina atvērt Cēsu filiāles durvis: “Pat ja sākumā šķiet, ka tas ir kaut kas svešs un nesaistošs, tas varbūt tāpēc, ka informācija līdz šim bijusi vienpusēja. Varbūt šādā pasākumā, izdzirdot lektorus, pēkšņi viss paveras pavisam citādi, jaunietī rodas interese un viņš savu nākotni saredz kādā no inženierzinātnēm. Patiesībā jau šis ir pasākums ne tikai jauniešiem, bet arī viņu vecākiem, kuri varētu atnākt un paskatīties, kas notiek Cēsu filiālē. Mums ir daudz jaunumu, arī kāds īpašs notikums, kad drīz publiski vērsim vaļā prototipēšanas un dizaina laboratoriju, kas būs saistoši arī uzņēmējiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi