Mani brāļa bērni ir tajā vecumā, kad bilžu grāmatas vēl interesē un ar to palīdzību mazulis sāk mācīties pirmos vārdiņus.
Atnācis pie manis, mazais klēpī ieliek grāmatiņu par laukiem. Šķirstām, skatāmies un mācāmies: lūk-sunītis baras uz aitām, kaķītis, kas laiski guļ uz siena ruļļa, skaistas gotiņas ganās vienā aplokā ar zosīm, pīlēm un vistām. Netālu atrodas ķēve ar kumeliņu un laimīgs ruksis vārtās sausos salmos. Lieki pieminēt, ka no šķūņa izbraukts sarkans traktors, aiz mājas uzzīmēts bagātīgs dārzeņu lauks, bet priecīgi saimnieki nes kastes ar āboliem, kamēr meitenīte laista siltumnīcu. Skaistos labības laukus apspīd saule. To skatot, sirdī iezogas vēlme dzīvot šādā vidē.
Skatos un domāju – cik romantizēta lauku ainiņa! Bildīte, kas mazam bērnam rada idillisku priekšstatu par dzīvi laukos. Viss šķiet tik vienkāršs un viegls. Domāju, vai uz šo neuzķeras arī jaunie saimniekotāji, kas vēlas pārcelties no blīvi apdzīvotām vietām uz dziļiem laukiem, cerībā šo skaisto, romantizēto lauku dzīvi pārvērst īstenībā, atsitoties pret skarbo realitāti, kad, kā izrādās, saule laukos nemaz nespīd katru dienu. Govis un cūkas mēdz aplipt ar mēsliem, un ražu noēd ūdensžurkas vai Kolorado vaboles. Kad pēc lietavām dubļi smeļas zābakos, nezāles aug griezdamās un līdz Jāņiem jāpagūst novākt siens, bet joprojām, lietavu dēļ traktors uz pļavām netiek virsū, zāle ne vella nežūst.
Arī mūsu ģimenei ir lauki, saimniecībā nav lopu, toties ir milzīgs dārzs un vairākas siltumnīcas ar puķēm, jo tas ir manu vecāku iztikas avots. Prasīju mamma, ko viņa sev apsola nākamajā gadā, un mani pārsteidza atbilde: “Mazāk runāt par darbu un vairāk laika veltīt sarunām, kurās nav iepīta dārzniecība, jo, lai gan tā ir mūsu ikdiena un maize, mums ar tēti vienam priekš otra jābūt pirmajā vietā.”
Tomēr man šķiet, ka tas neizdosies, jo dzīve laukos cilvēku ievelk un tur cieši jo cieši, neļaujot pacelt galvu. Manu vecāku pieredze rāda, ka laukos sev iztiku var nopelnīt tikai ar smagu darbu no agra rīta līdz vēlam vakaram, un diemžēl romantisma tajā ir pavisam maz. Ir savi prieka un uzvaras brīži, bet pāri visam darbs, darbs, darbs.
Komentāri