Plaši izskanējusi informācija, ka Rēzeknes budžetā šogad pietrūkst trīs miljonu eiro un, lai rastu nepieciešamo naudu, tiks atlaisti darbinieki astoņās Rēzeknes pašvaldības pakļautībā esošajās iestādēs, arī Sociālajā dienestā, paredzot tajā samazināt 15 slodzes (daļa no tām jau ir vakantas, tām tika meklēti darbinieki).
Ja nediskutē, kā vispār līdz tādai samilzušai situācijai nonākts, tad jāteic, ka, protams, neviens risinājums nebūs patīkams un nesāpīgs. Tomēr rodas jautājums, vai darbinieku atlaišana ir efektīvākais veids, kā iegūt nepieciešamos līdzekļus, vēl jo vairāk sociālajā jomā, kur tāpat kā citviet valstī, arī Rēzeknes novadā jau līdz šim trūka darbinieku. Sociālā dienesta vadītājs jau grasījies iesniegt vēsti par nepieciešamību pēc lielāka darbinieku skaita, ņemot vērā, ka sociālajam dienestam pienākumu kļūst arvien vairāk, jo arī daļu uzdevumu, ko līdz šim pildīja valsts, tā deleģē pašvaldībām.
Protams, var diskutēt, vai birokrātija valsts un pašvaldības struktūrās nav pārāk liela, pārskatīt, cik efektīva ir katra nodaļa un cik pamatots darbinieku skaits, vai visas amata vienības ir nepieciešamas. Tomēr jāteic, sociālais dienests ir viens no tiem, kur noteikti darbinieki nesēž, rokas klēpī salikuši. Darba apjoms sociālā darba speciālistiem ir patiesi liels. Otrs aspekts – cik liels ieguvums budžetam ir šo darbinieku atlaišana. Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs vērtē, ka pašvaldības budžetā ieguvums no štatu samazināšanas būs minimāls un skaidri saprotams, ka robu vietvaras makā neaizlāpīs.
Uz šo vēsti jau reaģējusi un pret plānoto iebildusi Latvijas Sociālo darbinieku biedrība, norādot, ka iecere samazināt speciālistu skaitu ir pretrunā pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām, valsts politikai, kas ir orientēta uz sociālo pakalpojumu attīstību dzīvesvietā un sociālā atbalsta uzlabošanu sabiedrības neaizsargātākajām grupām. Biedrība arī atgādina, ka sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšana ir viena no pašvaldības pamatfunkcijām, tāpēc tās neizpildīšana vai nepienācīga izpildīšana ir likuma neievērošana. Likums nosaka, ka katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem, un, šādi skatoties, prasība jau tagad Rēzeknes novadā netiek izpildīta. Arī kopumā Latvijā šī norma sociālajos dienestos tiek pildīta tikai par 70%. Tāpat biedrība uzsver, ka, ja darbinieku ir pārāk maz, Sociālais dienests mazāk strādā preventīvi, bet vairāk ar krīzes situācijām, kad problēmas jau ir samilzušas. Arī Labklājības ministrija brīdina, ka šim domes lēmumam būs ilgtermiņa sekas gan uz iedzīvotājiem, gan pašvaldības finansēm, un Labklājības ministre Evika Siliņa norādījusi, ka domes neizdarības dēļ pašvaldībā sociālā krīze ir nenovēršama.
Tikpat skaļi izskanējis, ka, neskatoties uz finansiālajām grūtībām, tiks meklēti papildu līdzekļi, lai Rēzeknē pabeigtu SPA kompleksa būvniecību, kam liela daļa naudas ir Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, bet būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, tādēļ projektu bez papildu kredīta šoruden nav iespējams pabeigt. Domes priekšsēdētājs Bartaševičs uzsver, ka, nepabeidzot kompleksu, var tikt zaudēts jau ieguldītais. Tajā pašā laikā Finanšu ministrija atklāj, ka tik augstas kredītsaistības un kavēti maksājumi citām Latvijas pašvaldībām šobrīd neesot.
Ko lai saka? Parasti cilvēkiem mēdz teikt – pirms ņem kredītu, septiņreiz nomēri un tikai tad griez. Ir jāizvērtē visi riski, jārēķinās, ka kredīta atmaksas summa var palielināties, dzīvē var gadīties dažādi sarežģījumi. Un saprotams, ka uz pašvaldībām attiecas tāds pats princips – te skaidri un gaiši redzams, kādas problēmas rodas, ja kredītportfelis ir nesamērīgi liels. Finanšu ministrija jau gaida Rēzeknes pilsētas domes apstiprinātu rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, to ņems arī vērā, pieņemot lēmumu par jauna aizdevuma piešķiršanu, tostarp arī par nepieciešamajiem 3,3 miljoniem eiro rekreācijas centra – SPA kompleksa būvniecības pabeigšanai.
Domes opozīcija uzskata, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai, piemēram, svītrojot finansējumu fakultatīvai krievu valodas apmācībai, samazinot maksājumus pašvaldības radio un avīzei, uz laiku slēdzot atklāto baseinu, kas darbojas ar zaudējumiem, un citi. Līdz šim gan izskatās, ka domes vadība neieklausās pārējos, bet to redzēsim pēc sēdes 10. augustā, kurā plānots skatīt jautājumu par darbinieku atlaišanu. Gribētos tomēr vēlēt – pat ja daudz salaists grīstē, pieņemot lēmumus, kas palīdzētu risināt samilzušo problēmu, domāt tālredzīgi. Citādi vienu problēmu risinot, trīs citas radīsies vietā.
Komentāri