Saeima vakar lēma par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu. Izskan asi vērtējumi, karstas diskusijas. Laikā, kad politiķiem vajadzētu vienoties kopīgai, racionāli izsvērtai un pamatotai rīcībai, lielākā daļa uzvedas kā priekšvēlēšanu laikā. Grūti izšķirt populistiskas runas no pamatotiem vērtējumiem.
Nepatīkamākais, ko uzsver arī politikas procesu pētnieki, ir tas, ka krīze un tās sekas skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, taču tautai trūkst izsmeļošas informācijas par notiekošo, par to, kas kādēļ notiek un kāda būtu pareizākā rīcība pašreizējā situācijā.
Vaicājām politologam Andrim Runcim, kā viņš vērtē politiķu rīcību krīzes laikā. “Faktiski šī situācija, kurā šobrīd atrodas gan Latvijas valdība, gan Saeimā pārstāvētās politiskās partijas un politiķi, ir unikāla, un vienīgā cerība, ka tas vairs nekad mūsu valsts vēsturē neatkārtosies. Ko varētu darīt? Problēma ir tā, ka iedzīvotāju rīcībā nav pilnīgas informācijas par notiekošo, par to, kas notiek ar Latvijas valsti. Nav informācijas arī par to, kas notiks plāna a, plāna b un plāna c gadījumā, nezinām arī to, vai ir šādi plāni. No tā, ka ministri min dažādas naudas summas, mērāmas miljonos, nevienam siltāk nekļūst.”
A. Runcis piekrīt – politiķu diskusijas par ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu lielākoties ir klajš populisms un lielā mērā “tā ir runāšana uz vēlētājiem. Lielākā daļa politiķu diemžēl nebūt nav kompetenti ekonomiskajos jautājumos”.
Vairāki Saeimas deputāti debatēs uzsvēra, ka notiekošais būs mācība turpmāk vairāk ieklausīties vēlētājos un speciālistos. Taču A. Runcis uzskata – to vajadzēja darīt jau sen: “Rīkoties vajadzēja jau pirms vairākiem gadiem, kad Eiropas Komisija ieteica izstrādāt pretinflācijas plānu un domāt par iespējamajiem pasākumiem. Tajā laikā valdība un politiķi uzskatīja, ka inflācija ir normāla parādība, ka tā ir pati par sevi pārejoša. Tātad sākums visam meklējams jau pirms vairākiem gadiem.”
Politologs atgādina – nenoliedzami jāņem vērā, ka Latvija ir daļa no globālās ekonomikas, tādēļ būtu muļķīgi domāt, ka Latviju un Latvijas ekonomisko situāciju pasaules krīze neietekmēs: “Pieņemu, ka vēl neesam bedres apakšā. Pieņemu, ka vēl tikai gāžamies šai bedrē, tādēļ pateikt, vai politiķi rīkojas pareizi vai nepareizi, ir zīlēšana kafijas biezumos apstākļos, kad kafija vēl nav izdzerta.”
Laikrakstā “Diena” politologs Jānis Ikstens paudis viedokli, ka pašreizējā situācijā jaunas valdības veidošana nebūtu risinājums, jo arī nākamo valdību veidotu politiķi jau no esošās koalīcijas. Viņaprāt, risinājums būtu Saeimas ārkārtas vēlēšanas. A. Runcis nav vienisprātis ar J. Ikstenu. Viņš uzskata, ka arī ārkārtas vēlēšanas nebūtu risinājums, jo: “tās tikai novērstu cilvēku prātus no sasāpējušo problēmu risinājuma. Politiķi gatavotos vēlēšanām, nākot klajā ar aizvien populistiskākiem saukļiem”. A. Runcis atgādina, ka jau vairākkārt partijas savā starpā sacentušās ar piedāvājumiem, cik lielā apmērā palielinās pensijas, minimālo algu. Taču lielākoties šie piedāvājumi un solījumi nebija racionāli pamatoti. A. Runcis uzskata, ja tagad notiktu vēlēšanas, veidotos līdzīga situācija. Viņš vērtē, ka pat šajā krīzes situācijā politiķi un partijas aizvien meklē savu labumu un vēlas izskatīties un izklausīties pēc iespējas labāk, lai to atgādinātu, kad tuvosies vēlēšanas.
Komentāri