Padarītā izvērtēšana vairāk iederas gada nogalei, lai jauno gadu varētu sagaidīt jau ar jaunām iecerēm un uzlabotu darbību. Tomēr neviens nav aizliedzis revīziju veikt arī pašā gada sākumā – ne tikai savos darbos un domās, bet arī apkārtējā vidē.
Un, lai gan sadzīves lietu šķirošana atkal vairāk raksturīga pavasarim, kad līdz ar pavasara tīrīšanu tiek izvērtēts, kas no mājās esošā ir nepieciešams un kas tāds vairs nav, vēl tumšajiem ziemas vakariem gaišumu un vieglumu var iedot arī šāda revīzija ziemas laikā.
Visbiežāk šķirojam to, kas mums vairs nav vajadzīgs, kas ir nederīgs, kas vēl nododams pārstrādei, lietošanai citiem. Reiz mani pārsteidza ģimene, kas vēlējās no saviem grāmatu krājumiem mums uzdāvināt vairākas pavārgrāmatas, kur receptes ērti izmantojamas bērniem, un vēl vairākas ļoti noderīgas lietas. Cilvēki zināja, ka grāmatas ir labas un vērtīgas, bet, apzinoties, ka ģimenē ēst gatavo pēc savām receptēm un gada laikā grāmatas tā arī netika izmantotas, tika izlemts dāvināt tiem, kas tās vairāk lietotu. Tā ģimene man ir kā paraugs, kā dzīvot, nenoslīkstot mantu pasaulē. Līdzko saproti, ka tu to neizmanto, dod tālāk. Pārdomājot, kam tās visvairāk noderētu, prieks ir kā devējam, tā jaunajam mantas saņēmējam.
Laiku pa laikam mūsu mājās nonāk lietas, kas ir izmantošanas ziņā patiešām vērtīgas – vai pašu pirktas, vai dāvinātas – tomēr ar laiku saprotam, ka tās tā arī stāv nelietotas. Un tā ir brīnišķīga māka – novērtēt lietu un saprast, kam tā noderētu vairāk, kur tā varētu tikt izmantota labāk. Es to vēl tikai mācos, jo man šķiet – noteikti vēl noderēs. Bet savā ziņā tā ir sevis maldināšana, visu dzīvē mēs nevaram pagūt izdarīt, visu izmēģināt nevaram un nemaz nevajag. Ģimenē, kas brīvi atdod lietas, kuras neizmanto, ir lielisks atskaites punkts – ja tā nav izmantota gadu, ir atdodama tālāk. Protams, te nav runa par sezonālām lietām, piemēram, slēpēm, kuras kādu gadu nav varēts izmantot, jo nav bijusi īstena ziema. Un, lai arī nereti darbojas Mērfija likums, proti, tiklīdz lieta atdota, rodas nepieciešamība pēc tās, tomēr tas ir labāk, nekā iedzīvoties lietās, kas tā arī nesagaida savu īsto brīdi. Un tāda pieeja palīdz arī pārdomāt pirms nākamā pirkuma, vai tas patiesi būs noderīgs.
Interesanti, ka sava veida revīzija notiek arī domās arī par to, kas ir svarīgs un kas tāds nemaz nav, kam ir vērts pievērst uzmanību un kam nav vērts veltīt savu laiku. Revīzija palīdz paskatīties uz visu pašsaprotamo ar jaunu skatu, ieraudzīt no jauna un pārvērtēt. Un izmest no galvas liekās domas, ar tām neapgrūtinot ne sevi, ne citus, arī ir visnotaļ vērtīgi.
Komentāri