Šodien atzīmē Starptautisko teātra dienu. Valmieras drāmas teātris to sagaida radoša pacēluma brīdī. Aktrise Ieva Puķe tieši šodien, 27. martā, saņems Teātra darbinieku savienības piešķirto Lilitas Bērziņas balvu. Teātra zāles joprojām ir skatītāju pilnas, spītējot smagajai valsts ekonomiskajai situācijai. Teātra vadība zina, ka iespējamais valsts dotācijas samazinājums kultūras iestādei nozīmēs taupīt vēl vairāk un mazināt radošās trupas un teātra tehniskā personāla darba algas.
“Druva” uzklausīja Valmieras drāmas teātra direktores Evitas Sniedzes viedokli.
-Teātris darbojas taupības režīmā, bet pagaidām par krasu finansējuma samazinājumu nevaram sūdzēties. Gada sākumā valsts piešķirtā dotācija bija samazināta par apmēram desmit procentiem. Darba samaksu pagaidām esam mazinājuši ļoti minimāli, vairāk uz honorāru rēķina, kaut gada sākumā bija sarunas ar teātra arodbiedrību un daļēji vienojāmies, ka kolektīvs piekrīt algu samazinājumam par 15 procentiem. Ļoti ceru, ka nebūs plašsaziņas līdzekļos izskanējušās krasās budžeta maiņas valsts iestādēm. Un tajā pašā laikā jāatzīst, es domāju, ka valdības lēmumi neradīs paniku mūsu kolektīvā, jo teātrī ir strādājuši un joprojām strādā cilvēki, kuriem šis darbs bezgala patīk. Nav runa tikai par aktieriem, režisoriem. Mums ir ļoti labs tehniskais personāls, prasmīgi cilvēki strādā darbnīcās, tāpēc skatītāji nezina un viņiem nav jāzina, kādas ir vienas izrādes iestudēšanas, kopējās scenogrāfijas un kostīmu izmaksas. Mēs visbiežāk, iestudējumus veidojot, tiekam galā ar pašu prasmēm, un tas reizē nozīmē- taupām un darām lētāk. Varu teikt, ka Valmieras teātris nekad milzīgas summas nav ieguldījis honorāros un izrādes tapšanā, tāpēc krīzes laikā neizjūtam krasas pārmaiņas. Viens gan ir skaidrs, ka šogad neveiksim nekādus infrastruktūras uzlabojumus, vien pašu nepieciešamāko- skatuves grīda būs nedaudz jālabo.
Repertuārs arī taupot nezaudē. Un te noteikti paldies jāsaka mūsu uzticīgajiem un ļoti gudrajiem skatītājiem, jo tikai tamdēļ, ka viņi vēlas skatīties klasiku, nopietnu repertuāru, mēs to varam iestudēt. Pašlaik Čehova “Ķiršu dārzs” ir izpārdots ilgi uz priekšu, tas nozīmē, ka cilvēkiem šādus iestudējumus vajag. Pie mums brauc skatītāji no Rīgas, joprojām ar autobusiem ierodas cilvēki no Alūksnes, Gulbenes. Ir mazāk kolektīvo apmeklējumu, jo dārgas kļuvušas transporta biļetes, nav lētas arī teātra biļetes. “Ķiršu dārzs” maksā deviņus latus, bet cilvēki pērk, un visu cieņu viņiem. Tādējādi mēs varam noturēt savu augsti uzlikto profesionalitātes un atbildības latiņu. Kolektīvs strādā pie jauniem iestudējumiem, vēl šajā sezonā tie būs vairāki. Mēs esam pārliecināti, ka, lai šādā pārmaiņu laikā noturētu skatītāju, mums ir jāpiedāvā jauni un kvalitatīvi produkti, lai skatītāji rod gandarījumu. Manuprāt, teātris ir vienīgā māksla, kas ir tik ļoti pietuvināta skatītājam. Izrāde katru vakaru top skatītāja acu priekšā, notiek tik būtiskā savstarpējā enerģijas apmaiņa, ko vienīgi teātris var sniegt. Vāgners ir sacījis, ka visaptverošākā māksla ir mūzika, Ļeņins – ka diža māksla ir kino, bet man liekas, ka nav tik pietuvinātas mākslas kā teātris. Pat līdz acu kontaktam.
Kādā noskaņā sagaidām Teātra dienu? Priecīgi, jo mūsu aktrise Ieva Puķe beidzot ir saņēmusi balvu, kuru viņa jau sen bija pelnījusi- Lilitas Bērziņas atzinību par izcilību. Speciālu koncertu un iestudējumu teātra dienai mums šogad nav, jo skatītāju iecienītais koncerts “Noktirne” izskanēja gan gadu mijā, gan marta sākumā. Teātra dienu svinēsim paši savā lokā. Man liekas, ka teātra diena ir pārtapusi par mūsu profesijas svētkiem, un tas ir ļoti labi, jo arī teātra kolektīvam ir jābūt dienai, kad sanākt kopā un būt gandarītiem par padarīto un to, kas vēl jāpaveic. Publicēšanai sagatavojusi Ilze Kalniņa
Komentāri