Reģionālā reforma Latvijā ir viena no politikām, kuras realizācija vilkta garumā visilgāk – vairāk nekā desmit gadus neesam sapratuši, ko paši no reformas gribam un kuru ceļu vēlamies iet.
Kādus tikai reformēšanas modeļus Latvija nav piedzīvojusi kopš 1993. gada, kad Ministru kabinets apstiprināja „Latvijas Republikas pašvaldību reformu koncepciju”! Cik reizes nav mainīts vēlamais pašvaldību skaits! Un kas no tā beigās iznāk? Nekas īpašs – nāk jauna valdība ar jaunu redzējumu, un reforma turpinās.
Pie šādiem secinājumiem nonākt liek reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga paziņojums, ka pašvaldību skaits Latvijā varētu būt aptuveni 50. Uzreiz nāk prātā, cik cerīgi iepriekšējais ministrs Māris Kučinskis piedāvāja 167 novadu modeli, kas Ministru kabinetā tika apstiprināts šogad jūnijā un paredzēja reformu pabeigt līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām. Paradoksa statusu šim jaunajam priekšlikumam rada apstāklis, ka varas partijas ir tās pašas vecās, un tieši tās, nevis kādi jaunie radikāļi, kas beidzot tikuši pie teikšanas.
Ne man noteikt, kurš redzējums ir labāks – tas, kurš piedāvā vairāk pašvaldību, vai tas, kurš mazāk. Tas jāizvērtē pašvaldību vadītājiem, reģionu politikas ekspertiem un sabiedrībai diskusijās. Tā kā jaunās valdības sastādīšanas laikā viens no pirmajiem dzirdamajiem klupšanas akmeņiem bija koalīcijas partneru iebildes pret Tautas partijas īstenoto reģionālo reformu, varēja jau gaidīt, ka šajā jautājumā gaidāmi kādi pavērsieni. Attieksme pret reformu ir dažāda gan pašvaldībās, gan arī valdībā, un tomēr – vai pašlaik kāds gan tic, ka jaunais reformas modelis ir labāks par iepriekšējo? Un kādēļ lai ticētu, ja visus šos gadus dzirdētais vienā brīdī izrādās vien tukši vārdi? Šie vārdi valstij kopš 1998. gada, kad valsts pašvaldībām sāka piešķirt dotācijas, izmaksājuši 5,4 miljonus latu – tā intervijā Latvijas Avīzei stāstīja Reģionālās attīstītas un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis. Jo dīvaināka sajūta par to ir tādēļ, ka M.Kučinska vadītā ministrija, ziņojot par īstenojamo reformas modeli, norādīja, ka šāds tas izveidots, iesaistoties ieinteresētajām pusēm un nonākot pie kompromisa par piemērotu pašvaldību modeli Latvijā. No tā, ka sabiedrībā, pašvaldību vadībā un arī valdībā vērojama pretošanās šim izstrādātajam modelim, jāsecina, ka diskusijas īsti nav bijis. A.Štokenbergs gan norāda, ka 50 novadu modelis nav gatavs projekts, vien priekšlikums diskutēšanai, taču nepamet šaubas, vai diskusijas nebūs tādas pašas kā līdz šim.
No publikācijām presē jaušams, ka pretestība pašvaldību vadītājos ir visai liela. Ziņas par noskaņu sabiedrībā nemana, lai gan pašvaldību konsultāciju centra direktores Ingas Vilkas 1999. gadā veiktā pētījumā Jelgavas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils rajona pašvaldībās konstatēts, ka negatīvi noskaņoti pret pašvaldību apvienošanos ir 58 līdz 78 procenti, viedokļa nebija 19 līdz 33 procentiem aptaujas dalībnieku. Šaubos, vai šāda svārstīšanās uz labo pusi maina publisko viedokli. Un ko tagad domāt pašvaldībām, kas nav pārliecinātas par apvienošanās lietderību? Kā ziņo LETA, ar Latvijas pašvaldību savienības starpniecību savu protestu paudušas jau vairākas novadu pašvaldības. Nešaubos, ka daudzos gadījumos līdz šim apvienošanās ir bijusi veiksmīga, taču – kamdēļ lai kāds gribētu atbalstīt reformu tagad, ja nav zināms, vai nebūs jāapvienojas vēlreiz un vēlreiz? Valsts piešķirtais pabalsts – 100 tūkstoši latu par katru pašvaldību, kas apvienojas atbilstoši reformas modelim, diez vai ir pietiekams ne-ziņas kompensētājs.
Latvijā ir vajadzīgas lielākas un spēcīgākas pašvaldības, jo tādā veidā ir iespējams samazināt pārvaldes izdevumu apjomu un palielināt administratīvo spēju (politikā šajā vietā tiek lietots modes vārds „kapacitāte”), veicināt pašvaldības attīstību, jo tās rīcībā ir vairāk resursu – tas izpaužas kaut vai spējā maksāt speciālistiem konkurētspējīgu atalgojumu. Tanī pašā laikā jāpatur prātā, ka pašvaldība ir iedzīvotāju tuvākā vara un, palielinoties pašvaldības teritorijai, palielinās arī iedzīvotāju un varas distance. Tas jāņem vērā, izvēloties nepieciešamo pašvaldību skaitu. Cik nojaušams no preses publikācijām, ministrijas darbinieki to saprot ļoti labi, taču politiskais risinājums allaž sanāk šaubīgs.
Komentāri