“Tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams pārskatīt reģionu teritoriālās robežas, kā arī to finansēšanas modeli, jo patlaban reģioni tikai plāno, bet reāli dzīvē neko ieviest nevar,” Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem skaidroja piecu plānošanas reģionu vadītāji.
Vidzemes plānošanas reģionu izveidoja 2006.gadā. Tas valsts un starptautiskā līmenī pārstāv 25 Vidzemes novadus, kā arī republikas pilsētu Valmieru. Plānošanas reģioni pirms desmit gadiem tika veidoti, lai it kā īslaicīgi aizvietotu otrā līmeņa pašvaldības. Tie organizē un īsteno reģiona teritorijas attīstības plānošanu, kā arī nodrošina reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvniecību uzņēmējdarbības, nodarbinātības un sociālās politikas veidošanā.
Vidzemes plānošanas reģiona misija ir veicināt Vidzemes ilgtermiņa līdzsvarotu attīstību un sniegt efektīvus pakalpojumus reģiona pašvaldībām, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem kopīgi definēto attīstības mērķu sasniegšanai, kalpo par Vidzemes reģiona pašvaldību attīstības platformu.
Saeimas deputāti kopā ar plānošanas reģionu vadītājiem diskutēja par plānošanas reģionu funkcijām un aktualitātēm reģionālajā politikā.
“Reģionu robežas jāpārskata. Jau gadiem runājam, ka bijušais Limbažu rajons ir piederīgs Vidzemei, bet tas iekļauts Rīgas plānošanas reģionā. Savulaik salacgrīvieši, ainažnieki cerēja, ka, iekļaujoties Rīgas reģionā, varēs ko vairāk izdarīt, lai attīstītu mazās ostas,” stāsta Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Pirms dažiem gadiem Alojas novads pieņēma lēmumu pārnākt uz Vidzemes plānošanas reģionu, arī Vidzemes pašvaldību vadītāji pret to neiebilda. Taču viss palika pa vecam. “Finansējums, kas plānošanas reģionā par pašvaldību tiek saņemts no valsts, paliktu Rīgas plānošanas reģionam, tāpēc arī tālāk nekas nenotika,” skaidro H.Vents. Arī Rīgas plānošanas reģiona vadība uzskata, ka visā reģionā jānodrošina vienādas funkcijas, taču problēmas ļoti atšķiras.
Hardijs Vents pauž pārliecību, ka plānošanas reģioni uzticētos uzdevumus mēģina īstenot, piesaistot finansēju, izmantojot Eiropas Savienības fondu projektus, jo ar valsts dotāciju to nav iespējams izdarīt. “Projektos strādājam ne tikai Vidzemē, arī valsts mērogā un starptautiski,” uzsver H.Vents.
Viņš uzsver, ka tagad, kad tiek domāts par reformu, svarīgi skaidri noteikt plānošanas reģionu robežas, funkcijas un finansējumu. “Valstī beidzot jādomā valsts, nevis nozaru mērogā. Valsts institūciju reģionālās struktūras izkaisītas. Tas rada problēmas, tās jutām, piemēram, veidojot vēsturiskā Cēsu rajona pašvaldību Civilās aizsardzības plānu,” stāsta H.Vents.
Par plānošanas reģionu pastāvēšanu tiek runāts katru gadu. Tāpat par funkcijām un finansējumu. “Diemžēl, tiekoties ar Saeimas deputātiem, nācās pārliecināties, ka viņi nesaprot, kas ir plānošanas reģioni, ka katram ir citas prioritātes, kaut valsts uzticētās funkcijas ir vienas. Pierīgas, pierobežas, lauku teritoriju iedzīvotāju vajadzības vienmēr būs atšķirīgas,” viedokli pauž Vidzemes plānošanas reģiona vadītājs un uzsver, ka plānošanas reģions Vidzemē īsteno visu vidzemnieku intereses un ir resursi, lai strādātu. “Ir pārmaiņu laiks. Atliek cerēt, ka tie, kuri lems par administratīvi teritoriālo reformu, vispirms centīsies izprast reālo situāciju Latvijā. Saeimas deputātiem domas dalās: vieni uzskata, ka plānošanas reģioni jālikvidē, citi – ka jāsaglabā un jāstiprina,” teic H. Vents.
Komentāri