Skaļās runas par veselības aprūpes finansēšanas modeļa reformu izrādījušās tikai gaisa tricināšana. Nekas nemainīsies, būs valsts veselības apdrošināšana un joprojām izmisīgi tiks meklēta nauda. Premjera sacītais, ka kaut kad turpmāk, laikam jau 2018. gadā, ar naudu būs labāk, jo nākamais ir pēdējais gads, kad tiks ieguldīti papildu līdzekļi aizsardzībā – kā zināms, Latvijai beidzot ir jāsasniedz NATO solītie divi procenti no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzībai. Savukārt veselības ministre Anda Čakša paudusi, ka Latvijā par budžeta līdzekļiem vairs ārstēties nevarēs ārvalstīs dzīvojošie tautieši un jautājums par to, ka viņi to līdz šim varējuši darīt, laikam taču esot bijis tas svarīgākais.
Pirmkārt, premjera Māra Kučinska optimisms par naudu, kuras pēc pāris gadiem būs vairāk, ir apskaužams. Ekonomikas attīstība stājas visā Eiropā, arī Latvijā, jo ģeopolitiskā situācija, bēgļi, Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības ietekmē visus. Latvijas situācija ir vēl vairāk neapskaužama, jo, piemēram, investīcijas, kas ir ekonomikas barotājas, aizvien sarūk – ne tikai tādēļ, ka mums kaimiņos ir Krievija, kas situāciju padara nedrošāku, bet arī tādēļ, ka investīcijām labvēlīga vide vairāk ir “papīra plāns”, nevis realitāte, bet jau pieminētais premjers uzskata, ka darīt neko nevajag, viss nokārtosies tāpat.
Otrkārt, apgalvot, ka veselības aprūpes lielākais jautājums ir uztraukums par to, ka ārvalstīs nodokļus maksājošie budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus saņem šeit, ir mazliet dīvaini. Jā, protams, no valsts budžeta pilnībā vai daļēji apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus katram jāsaņem tajā valstī, kurā tiek maksāti nodokļi. Bet – vai ir zināms, kāda summa gadā tā ir un vai tiešām tās apjoms ir tāds, ka apdraud Latvijas veselības aprūpi? Galu galā par visām izmaksām reiz taču vajadzētu tikt skaidrībā, turklāt pēc iespējas precīzāk, nevis aptuveni.
Ļoti iespējams, ka valsts apmaksāto veselības pakalpojumu grozu nāksies pārskatīt, taču to vajadzētu darīt ar prātu un cilvēkiem, kuri zina reālo situāciju, nevis informāciju iegūst no statistikas tabulām. Un visā šajā reformēšanas šovā nevajadzētu aizmirst par e-veselību, kura ir nevis pārgudras runas par vēl pārgudrākiem plāniem, bet pilnīgi reāla vide, kas daudzas lietas padara vienkāršākas un pieejamākas. Vismaz igauņiem e-veselība veiksmīgi darbojas jau labu laiku.
Tiesa gan, nekas no pieminētā nav nekāds jaunums, bet, manuprāt, ir parādījusies jauna iespēja neko nedarīt, arguments, aiz kura slēpjoties, tie, kuriem reforma nepatīk un nav vajadzīga, drošu sirdi varēs mierīgi dzīvot tālāk.
Proti, runa ir par Pasaules Bankas (PB) pētījumu par veselības aprūpi Latvijā. Izskatās, ka šis pētījums noticis formāli, nezinot un nesaprotot Latvijas situāciju. Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība ir iepazinusies ar šo apjomīgo pētījumu un atzīst to par nekvalitatīvu. Speciālisti Latvijā uzskata, ka PB ieteikto reformu tālāka virzīšana, uzskatot pētījuma rezultātus par pierādījumiem, padziļinās krīzi veselības aprūpē un var sagraut iedzīvotāju tiesisko paļāvību. Lielā mērā tam var piekrist, turklāt māju nevar sākt būvēt no jumta vai nopirkt supermodernus tramvajus, ja nav ne sliežu, ne vietas, kur sliedes uzlikt. Nevar tā vienkārši slēgt slimnīcas, ja veselības aprūpes pieejamība, it sevišķi reģionos, ir kritiska. Diemžēl šis Pasaules Bankas pētījums var kļūt par drošu vairogu gaisa tricinātājiem.
Komentāri