Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Reforma ar bezceļiem

Sarmīte Feldmane
05:54
26.06.2019
5

Par ceļu stāvokli tiek runāts nepārtraukti un dažādos kontekstos. Pēdējā laikā to tīklu sākts kopskatīt jaunajai administratīvi reģionālajai reformai (ATR).

Ikvienā diskusijā tiek atgādināts, no kura pagasta jau tagad līdz novada centram ved bedrains grants ceļš, kur asfalta segums galīgi sabrucis. Patlaban 34 procenti valsts galveno ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. To reģionālo ceļu kopgarums, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, sešos gados samazinājies vien par septiņiem procentiem. Kāpēc Latvijā ceļi ir tādi, kādi tie ir, atbildi zina katrs – trūkst naudas.

Naudas trūkst, bet ne autobraucēji, ne ceļu uzturētāji, ne vietējās pašvaldības nezaudē cerību un ik pa laikam notic solītajam, ka beidzot kaut kas mainīsies. Cerot un ticot top plāni, kuros pēc garām diskusijām un strīdiem tiek nolemts, kura ceļa kādu posmu, kas ir stratēģiski svarīgs, iekļaut tuvākajā laikā remontējamo sarakstā. Daudziem prieks ir neviltots – beidzot esam sagaidījuši, beidzot arī mums būs labs ceļš. Paiet kāds laiciņš, un sapnis no plāna tiek izsvītrots. Līdz nākamajai reizei, tad vēl līdz nākamajai…

Lai īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kuras mērķis ir veicināt valsts attīstību, nevar ignorēt ceļu stāvokli. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kārtējo reizi aizsūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības un finanšu ministriem, aicinot nekavējoties ķerties pie konkrēta plāna izstrādes ceļu infrastruktūras sakārtošanai. LPS un biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” veik­u­ši pašvaldību aptauju par valsts reģionālo un vietējo autoceļu stāvokli un viskritiskākajiem posmiem, kam neatliekami nepieciešams remonts, lai iedzīvotājiem būtu nodrošināta iespēja nokļūt centrā – uz darbu, skolu, bērnudārzu, pie ārsta, uz kultūras un sporta pasākumiem, uz savu paš­valdību -, kā arī uzņēmējiem būtu garantēti normāli darba apstākļi. Neatliekami būtu jāremontē vismaz 1043 kilometri valsts reģionālo ceļu 111 posmos uz 70 ceļiem, kā arī 1125 kilometri valsts pārziņā esošo vietējo ceļu – secināts aptaujā. Turklāt ne visas paš­valdības ir iesniegušas informāciju, tātad remontējamo kilometru ir daudz vairāk.

“Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, kas daudzus iedzīvotājus fiziski attālinās no pakalpojumu saņemšanas centriem, kā arī veicot citas iecerētās reformas, ceļu infrastruktūras stāvoklim būs arvien lielāka nozīme. Tāpēc būtu loģiski, ja reizē ar reformām valdība nāktu ar skaidru un reālu ceļu sakārtošanas programmu, kurai tiktu piešķirts arī nepieciešamais finansējums. Diem­žēl pašlaik situācija atgādina fabulu par vēzi, gulbi un līdaku: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieteicis vērienīgu reformu, satiksmes ministrs paziņojis, ka ceļi nav valdības prioritāte, bet Ministru prezidents klusi noskatās,” teicis biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Savukārt LPS priekšsēdis Gints Kaminskis pauž pārliecību, ka, lai nodrošinātu izsludināto reformu sekmīgu norisi, jāveic funkcionāla valsts reģionālo un vietējo ceļu revīzija, izstrādāto projektu atjaunināšana, par pamatu izvirzot reģionu vienlīdzīgas attīstības principu, turklāt aktualizējot ne tikai Satiksmes ministrijas daudzos plānus autoceļu sakārtošanai, bet ņemot vērā arī pašvaldību un sabiedrības redzējumu par to, kuri ceļi būtu jāsakārto pirmām kārtām. Un vēl svarīgi izstrādāt rīcības plānu, kas nosaka prioritātes un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2020.–2027. gadam.

Ir tapusi interaktīvā karte, kurā redzami tie ceļi, kurus par svarīgiem uzskata pašvaldības. Viens no tiem Liepa – Smiltene 33,48 kilometri garais ceļš, kuram nav seguma, nav ūdens novades. Satiksmes intensitāte diennaktī pērn ceļa posmā līdz piektajam kilometram bija 441 transporta līdzeklis; no 5. – 33. kilometram 602 diennaktī. Šī ceļa sakārtošana izmaksātu ap 3 348 200 eiro.

Lodes stacija–Jaunrauna–Veselava 13,17 kilometri izmaksātu 1,316 900 eiro, bet Priekuļi–Jāņmuiža 3,7 kilometri – 370 000 eiro. Valmiera–Rauna 25,3 kilometru atjaunošanai nepieciešami vismaz 2 530 000 eiro, bet 12,2 kilometru ceļa Katrīna–Leimaņi–Kaive–Aprāni sakārtošanai Vecpiebalgas novadā 1 220 000 eiro. Tas tikai ieskatam, jo, kā uzskata LPS, lai uzsāktu administratīvi teritoriālo reformu, ceļos jāiegulda 1,2 miljardi eiro.

Kas tālāk, ja naudas nav? Satiksmes ministrs Tālis Linkaits teicis: “Pašlaik valdībai ir absolūti citas prioritātes – gan veselības aizsardzība, gan izglītība, dzirdams, ka arī sabiedriskajiem medijiem ir problēmas. Ceļiem būs tik naudas, cik būs iedalīts bāzes finansējums, un mūsu uzdevums ir izmantot šos līdzekļus pietiekami efektīvi, celt ceļus kvalitatīvi un cerēt uz ekonomisko izaugs­mi.” Tiesa, to viņš sacījis februārī. Tad vēl administratīvi teritoriālā reforma nebija tik liela prioritāte.

Vai nākamvasar uz līgošanas vietu brauksim pa labākiem ceļiem? Varbūt Jāņu naktī var pazīlēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi