Trešdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Redzamie un neredzamie atkritumi

Iveta Rozentāle
13:16
12.11.2024
7
2 Ivetas Portrets 150x150.jpg

Kopš divus gadus darbojas taromāti, kļuvis viegli uzskaitīt nodoto depozīta iepakojumu jeb plastmasas un stikla pudeļu, skārdeņu skaitu. Un, lūk, Latvijā depozīta sistēmā kopīgiem spēkiem esam atgriezuši jau vienu miljardu iepakojumu. 96% iedzīvotāju nodod izlietotās pudeles, un to iedzīvotāju skaits, kas taromātu izmanto reizi mēnesī un biežāk, no 71% 2022. gadā ir palielinājies līdz 83% šogad. Viens miljards iepakojuma ir 41 tūkstotis tonnu, kas šajos gados nav nonākuši atkritumos – ne atkritumu poligonos, ne vēl jo vairāk ceļmalās un mežos.

Ir daudz atkritumu, ko labi redzam – izsmēķi, izlietotas salvetes, vienreizlietojamās krūzītes, iepakojumu maisiņi un citas mazākas un lielākas lietas, kas pēc izmantošanas kļūst par atkritumiem. Bet ir arī ar aci neredzami atkritumi, ko mūsdienu pasaulē, kas ir tik ļoti digitalizēta, radām katru dienu. No vienas puses, arvien tiek runāts, lai lieki netērētu tādu resursu kā papīrs, labāk vēstuli sūtīt e-pastā, nekustamā īpašuma nodokļa un citus saziņu ar valsti un pašvaldību kārtot virtuāli, vienu vārdu sakot – labāk darboties digitālajā vidē. Un labā ziņa ir tā, ja viss, kas radīts virtuālā vidē, būtu pieejams uz papīra, tad uz Zemes vairs nebūtu neviena koka. Tomēr, no otras puses, digitālās vides pārzinātāji arvien skaļāk sāk runāt, ka īsziņu sūtīšana, sarakste un video pievienošana whatsapp lietotnē un e-pastu sūtīšana arī atstāj pēdas un veido digitālos atkritumus. Arī filmu skatīšanās telefonā vai datorā, fotogrāfiju uzņemšana dažādās viedierīcēs, prezentācijas sagatavošana datorā, pat ārsta izrakstītā e-recepte rada datus, kuru apjoms pieaug milzīgos ātrumos.

Lai varētu pārlūkot viedtālruni, darboties tajā, apmeklēt interneta vietnes, ir vajadzīgi datu centri. Datu centru uzturēšanai vajadzīga enerģija, savukārt tie darbojoties izdala ogļskābo gāzi (CO2). Turklāt lielāko daļu no pašu radītajiem vai no citiem saņemtajiem datiem sen vairs neizmantojam, bet tie arvien eksistē. Būtībā tie kļuvuši par digitāliem atkritumiem, taču to uzturēšanai arvien nepieciešama enerģija. Skaļi tiek runāts, ka lidmašīnu darbināšana, lai mēs ātri un ērti nokļūtu no punkta A uz punktu B, rada CO2 emisijas. Bet pētījumi parāda, ka digitālo tehnoloģiju nozare rada trīs līdz četrus procentus no pasaules CO2 emisijām, kas ir tikpat, cik aviācijas nozare kopā. Lai šos atkritumus mazinātu, ir pat radusies kustība, ko latviski varētu tulkot kā Lielo digitālo atkritumu talku. Kaut kas mums jau ļoti pazīstams, tikai attiecas uz atkritumiem digitālajā vidē. Un izrādās, ka, pārskatot savas foto­grāfijas un atstājot tikai skaistākās, nevis visas uzņemtās, katrs varam rūpēties arī par vidi. Domāju, arī man ir laiks pārskatīt fotogrāfijas, sarakstes, lietotnes un e-pastus savās viedierīcēs un atbrīvoties no tā, par ko īstenībā sen jau esmu aizmirsusi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Māsiņa burkānu vagā

13:17
12.11.2024
12

Spriedelējumos par ASV prezidenta vēlēšanām un to, kas nu tagad būs, ik pa laikam izskan tādi kaitinoši vārgulīgi pīkstieni. Redz, Amerikas vēlētāju nesaprātīgā izvēle tagad nodarīs gauži mūsu ekonomikai un aizsardzības spējai, jo neprognozējamajam gaišmatim, kurš atkal atgriezīsies Baltajā namā, Latvija nepavisam nav prioritāte. Šāda zūdīšanās, manuprāt, liecina vien par spriedelētāja noslieci uz atkarību. Dzīves […]

Pagaidām vairāk bažu un neskaidrības

13:16
11.11.2024
80

Latvijā pirms vēlēšanām parasti tiek atgādināts, ka, balsojot par kādu partiju vai politiķi, arī vēlētāji uzņemas atbildību par sekām. Tiek atgādināts, ka emocijas vien, bez zināšanām un sapratnes par dažādiem procesiem, ir slikts padomdevējs. Arī brīvās un demokrātiskās valstīs vēlētāji, gribot labāku dzīvi, var izdarīt izvēli, kas patiesībā sagrauj viņu valsti un noved pie diktatūras. […]

Viss apkārt jaucas

13:18
09.11.2024
10

Svētdien Mārtiņi. Gada ritumā tie iezīmē    rudens beigas un ziemas sākumu. Saimnieciskais gads laukos, arī veļu laiks beidzies, var svinēt. Vispirms līdz Ziemassvētkiem, tad Jaunajam gadam un Meteņiem. Tas ir laiks, kad iet budēļos. Bet daudzi jo daudzi jau izmaskojās Halovīnā. Tad vienkāršāk, aizej, veikalā nopērc tērpu, masku vai krāsu sejai un vari doties […]

Kad sāksim izskaust Kanādas zeltgalvīti

19:27
07.11.2024
30
1

Pirms gadiem trīsdesmit šķita, ka ierobežot latvāņus nav iespējams. Varenais un cilvēkiem diezgan bīstamais augs gāja uz priekšu, pārņemot aizvien lielākas platības. Nevarētu teikt, ka tagad tas būtu iznīcināts un mūsu zemi vairs nepiesārņotu, tomēr vismaz ceļmalās to redzam aizvien retāk. Kur savulaik vilnīja īsti latvāņu meži, tagad no tiem vairs ne miņas. Tātad ar […]

Cik atliekam nebaltām dienām

10:46
05.11.2024
28

Kamēr valsts vīri un sievas cenšas pieņemt nākamā gada valsts budžetu, arī katrs iedzīvotājs domā, kā plānot savus tēriņus tā, lai mēneša beigās makā nesvilpotu caurvējš. Kaut minimālā alga palielināsies par 40 eiro, par ļoti daudz ko būs jāmaksā dārgāk, piemēram, tehnisko apskati automašīnai, par pasi vai ID karti, ja beigsies dokumenta derīguma termiņš, būs […]

Troksnis par troksni. Tas jāregulē

10:45
04.11.2024
38

Gadalaiki Latvijā jau nosaka – vasara atpūtai, ziema darbam un miegam. Tā pēdējā gadsimtā esam pieraduši. Īpaši jau pilsētās.    Izklaide, plaša vai neliela mēroga, vienmēr saistīta ar troksni.    Tiesa gan, kas vienam troksnis, kas traucē, citam ir patīkama atpūta. Par to tiek runāts un spriests gadu desmitus un vēl ilgāk. Tiesībsargs atzinis, ka izklaides […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
19
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
17
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
14
8
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
16
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
10
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi