NATO ir vienojusies, ka Zviedrija un Somija tiks uzņemta NATO, un Madrides samitā acīmredzot vienosies par stratēģijas maiņu un Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanu.
NATO ģenerālsekretārs arī paudis, ka samitā paziņos – Krievija ir drauds aliansei, bet Ķīna nav tās pretinieks. Savukārt Ukrainai un Moldovai ir piešķirts Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss, bet Krievija pastiprinājusi raķešu un artilērijas triecienus pa Ukrainu – 28. jūnija dati liecina, ka Krievija pa Ukrainu 126 kara dienās izšāvusi jau 2811 raķetes. Tiesa gan, sankcijas vairs neļauj Krievijai norēķināties par ārējiem parādiem, jo zelts un valūta ārvalstu bankās ir nobloķēti un ir iestājies ārējais defolts. Pagaidām izgāzušies arī Krievijas plāni ražot pašiem savas vieglās automašīnas: nav izdevies atjaunot Moskviču, Volgu un Pobedu ražošanu. Tikmēr, piemēram, arī britu kompānija Diageo, kurai pieder Smirnoff, Johnnie Walker, Guinness, Baileys, Captain Morgan un vēl citi populāri alkohola brendi, paziņojusi par aiziešanu no Krievijas tirgus. Martā kompānija pārtrauca savas produkcijas sūtīšanu uz Krieviju, bet nupat oficiāli paziņojusi par darbības pārtraukšanu, tā papildinot ļoti garo dažādu valstu to kompāniju sarakstu, kas aizgājušas no Krievijas tirgus. Krievijas rublis pagaidām gan tiek mākslīgi uzturēts, tas nebūs iespējams ļoti ilgi, bet iedzīvotāji pamazām sāk just cenu celšanos, bezdarba pieaugumu un dažādu produktu, ne tikai importa, trūkumu.
Ko par notiekošo domā Krievijas iedzīvotāji? Vai viņu uzskati kopš kara sākuma joprojām nemainās?
Kā zināms, socioloģisko aptauju rezultāti Krievijā ir ne visai droši, jo daudzi atsakās atbildēt, daudzi melo aiz bailēm, ka vara viņus atradīs un sodīs. Levadas Centrs Krievijā pavasarī veica pētījumu par to, cik ļoti aptaujām var uzticēties, kuras iedzīvotāju grupas biežāk piekrīt telefona aptaujām un kā iedzīvotāju attieksmi pret tām ietekmē dzimums, vecums, izglītība un dzīvesvieta. Neiedziļinoties visās detaļās, jāsaka, ka visbiežāk atbildēt atsakās jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, bet labprāt piedalīties piekrīt cilvēki vecumā no 40 līdz 54. Visbiežāk piedalīties atsakās tie, kuri ir pret Putina režīmu. Pavisam sazvanīt izdevies 44 procentus izvēlēto respondentu, kuri atteicās atbildēt, bet interviju pilnībā varēja pabeigt 30 procentos gadījumu. Vēl var piebilst, ka starp tiem, ar kuriem interviju izdevās pabeigt, sieviešu un vīriešu bija aptuveni vienādā daudzumā, bet starp tiem, kuri interviju atteica, sieviešu bija vairāk. Biežāk piekrīt runāt cilvēki ar augstāko izglītību, iespējams, arī tādēļ, ka respondenti bez augstākās izglītības retāk atbildēja pa telefonu. Apkopojot datus, jāsecina, ka visbiežāk atbildēja un interviju izdevās pabeigt ar Maskavas iedzīvotājiem, kuriem ir augstākā izglītība. Toties laukos to respondentu skaits, kuri piekrita runāt, bija daudz mazāks par to cilvēku skaitu, kuri no intervijas atteicās.
Ja skatāmies aptauju rezultātus, tad, protams, lielākais ienaidnieks Krievijas iedzīvotājiem joprojām ir ASV (73%), Lielbritānija (49%), Polija (41%), Vācija (37%) un Ukraina (31%). Latvija TOP10 sarakstā ieņem sesto vietu (21%), Lietuva septīto (20%), bet Igaunija šajā sarakstā ir desmitajā vietā ar deviņiem procentiem nelabvēļu. Protams, draugu sarakstā pirmajā vietā ir Baltkrievija (72%), Ķīna (50%), seko Kazahstāna, Indija un Armēnija, kuru par tuviem draugiem gan uzskata mazāk par trešdaļu Krievijas iedzīvotāju.
Ja piemin atbalstu Putinam, tad aptaujas rāda, ka tas kopumā pieaudzis un dominē pozitīvi – neitrāla attieksme. Simpātijas apstiprina ceturtā daļa aptaujāto, sajūsmināti ir 19 procenti respondentu, bet neko sliktu nevarot pateikt 31 procents. Tiesa gan, neko labu nevarot pateikt astoņi procenti, pretīgumu pauž divi procenti, antipātijas tikpat. Runājot par ekonomiskās situācijas prognozēm, nedaudz palielinājies pozitīvas attieksmes līmenis. Proti, no 16 līdz 28 procentiem kāpis to aptaujāto skaits, kuri domā, ka tieši pašlaik pārdzīvo visgrūtākos laikus, bet samazinājies to skaits, kuri vissliktāko gaida nākotnē (no 54% līdz 48%). Ar vārdu sakot, ļoti daudzi uzskata, ka pašlaik ir visgrūtākā dzīve, bet gan jau būs labāk.
Visi šie dati, pat ja pieņemam, ka tie daļēji nav ticami, manuprāt, liecina, ka cerēt uz nopietnu sabiedrības iejaukšanos un ietekmi Kremļa politikā vismaz tuvākajā laikā nav pamata. Pašreiz pieejamās pēdējās aptaujas Krievijā liecina, ka tikai 17 procenti aptaujāto domā, ka protesti ekonomisko iemeslu dēļ ir iespējami, bet tajos piedalītos vien 14 procenti. Protestus politisku iemeslu dēļ pieļauj 16 procenti iedzīvotāju, bet tādos piedalītos vēl mazāk cilvēku: tikai deviņi procenti.
Komentāri