, Cēsu domes uzņēmēju padomes priekšsēdētājs
Cēsu domes uzņēmēju padomi izveidoja 2005. gadā, sākotnēji ar mērķi stiprināt pašvaldības un uzņēmēju dialogu, lai palīdzētu deputātiem, neekonomikas speciālistiem labāk orientēties ar biznesu saistītajos jautājumos. Taču pēdējās vēlēšanās ievēlēti 70 procenti uzņēmēju. Sākās cita ēra. Lēmumi kļuvuši profesionālāki.
2005. gads bija ļoti ražīgs, salīdzinot ar šo gadu. Vai tam ir argumentēts pamatojums? Uzņēmēju padomi veido uzņēmēji ar savām problēmām, vajadzībām, interesēm. Uzņēmējiem tādā mazā pilsētā kā Cēsis katram savas intereses un to deķīti neviļus katrs velk uz savu pusi. Arī deviņi cilvēki, kas padomē ir uzņēmēji, var gadīties, ka viņi savā starpā konkurē. Bieži vien tā arī ir. Nav noslēpums, šobrīd uzņēmējam jādarbojas vairākās sfērās, lai bizness būtu rentabls. Un tā intereses pārklājas. Es negribētu teikt, ka ir nesaskaņas. Tādējādi var izskaidrot pasivitāti, lūk, negribu kašķi, tad todien nepiedalos.
Domāju, ka ne vienmēr var veltīt pietiekami daudz laika sabiedriskajām aktivitātēm, varbūt tas saistīts arī ar to, ka mazinājušās nesaskaņas uzņēmēju un pašvaldības starpā. Kad risināja jautājumu par Cēsu tirgu, visa zeme drebēja, tagad viss ir mierīgāk. Īstenojas daudzi projekti, būvē Statoil, daudzstāvu mājas un citu, notiek attīstība. Panākts noteikts līmenis darbībā vai attiecībās, visi nomierinājušies, asu jautājumu nav bijis.
Manuprāt, atsāksies aktīva darbība, jo apspriešanā pašreiz ir jaunie būvniecības noteikumi. Pašvaldībā jautā, kāds ir mūsu viedoklis. Tas ir ļoti svarīgs jautājums pilsētai, arī uzņēmējiem, jo apbūves noteikumi būs jāievēro visiem, ņemot vērā, ka raksturīga aktīva celtniecība. Būvnieks ir vispeļamākā un vispieprasītākā profesija.
Vai uzņēmēju padome ir nepieciešama pilsētā? Uzskatu, ka jā, lai veidotu saikni starp uzņēmējiem un pašvaldību. Nav pietiekami liela aktivitāte ne tikai no padomes dalībnieku puses. Šim lokam jābūt plašākam.
Uz uzņēmēju padomes sēdēm var nākt ikviens, kurš ieinteresēts risināt kādu jautājumu – vai mainīt kaut ko, vai lobēt savas pozitīvās intereses, kas saistītas ar attīstību, nodokļu nomaksu. Nezinu pat, vai tas ir mazpilsētas sindroms, vai kas cits, ka uzņēmēji tieši vēršas pie cilvēkiem, kuri pieņem lēmumus. Viņi priekšnieku nepazīst, bet sēž un gaida uz pieņemšanu, kur pauž savas problēmas. Bet pēc būtības pilsoniskā sabiedrībā būtu normāli, ka cilvēks ar problēmu vispirms dotos pie sabiedriskas organizācijas, kurai relatīvi ir lielāka iespējas šo jautājumu pozitīvi virzīt. Par to vēl neiedomājas. Iespējams, ka ir par agru, neesam tam vēl nobrieduši. Jāpārvar aizspriedumi, provinciālisms. Ar to es nedomāju, ka Cēsis ir province, bet nosacīts provinciālisms, manuprāt, piemīt jebkuram.
Uzņēmējiem ir visas iespējas atstāt savus priekšlikumus domes iedzīvotāju apkalpošanas centrā, rakstīt uz padomes e-pastu, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi pilsētā, kā organizēt infrastruktūru, transporta kustību. Uzņēmēju padomē apspriež sāpīgākās problēmas, kas skar lielāko sabiedrības daļu. Man var jautāt, ko reāli esam panākuši. Manā vērtējumā, piemēram, priekšlikums pilsētas 800. gadē transporta stāvlaukumus izvietot ārpus pilsētas bija kā pašapliecinājums, ka mūs ņem vērā un ieklausās.
Citur ir klubi, partijas, lobiju organizācijas, kuras pārstāv sabiedrības intereses. Iespējams, ka jāmaina modelis arī mums. Manuprāt, tomēr šim modelim būtu jāstrādā. Varbūt nav īstās personālijas? Varbūt vajadzīgs vadītājs, kurš nav uzņēmējs. Tāpēc ir vajadzīgs cilvēks, kurš ir tuvu stāvošs uzņēmējiem, ar koordinatora funkcijām starp uzņēmējiem un pašvaldību, savukārt uzņēmēji ir kā padomdevēju institūcija, kuriem virzīti jautājumi par noteiktu tēmu. Padomes vadītājam jābūt tādam, kurš pārstāv kādu sabiedrisko struktūru- tā var būt tirdzniecības un rūpniecības kamera, kāds cits veidojums, kurš būtu neitrāls. Izskanējuši dažādi viedokļi.
Kā vērtēju dialogu ar pašvaldību? Cēsu dome ir atsaucīga, tomēr ar tai raksturīgo birokrātisko skatījumu uz jautājumiem. Bet tas jau nav nekas slikts, tas ir normāli. Pašvaldība jau pēc būtības ir birokrātiska struktūra.
Pašvaldībai jāpārstāv visu intereses, ne tikai uzņēmēju. Sadarbība ir pozitīva, lai arī pieļautas dažas kļūdas. Kavējošs faktors ir politiskās gribas trūkums, ko par Cēsu domi nevarētu sacīt. Politisko gribu nosaka partijas, tikai nevar pateikt, kas ir partijas intereses, viena cilvēka vai vairāku? Nebūtu politiskās gribas, Cēsīs nebūtu daudzi objekti- sporta halle, jaunā skola. Dažkārt politiskā griba citu jautājumu risināšanu nobremzē.
Nav mazsvarīgs jautājums, kā uzņēmēju padome pati sevi prezentē, vai to pazīst. Un te jau mūsu darba lauciņš – panākt situāciju, lai mums uzticas, saskata darbības perspektīvu. Medijos, “Druvā” labprāt stāstām par savu darbību, lai citi vērtē un uzzina, lai pārējie var ierosināt priekšlikumus. Jebkuru struktūru sāk cienīt pēc tās darbiem. Mums vēl jāpierāda, ka spējam vairāk, taču nav vēl pieredzes, un tikai tad veidosies tradīcijas. Pierakstījusi Diāna Kaupe
Komentāri