Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pusotra diennakts telefonsarunās

Anda Dzenža
15:31
08.02.2017
14

Zinātnieki pētījumus, šķiet, veikuši par visu. Ar dažādām aptaujām un atklājumiem pilns internets. Cik tie ticami un lietderīgi – cits jautājums. Taču tos gluži kā horoskopus reizēm ir interesanti palasīt. Viegli atrodama informācija, piemēram, par to, cik gadu pavadām ikdienišķās nodarbēs. Jau labi zināms fakts, ka gandrīz trešdaļu savas dzīves jeb vidēji 25 gadus pavadām guļot. Jaunākie pētījumi gan liecina, ka šo nodarbi pārspēj atkarība no sociālajiem tīkliem, kuros liela daļa cilvēku pavada vairāk laika, nekā to velta miegam.

Zinātnieki arī noskaidrojuši, cik tieši ilgi sieviete skatās spogulī, lai sapucētos ballītēm. Šai nodarbei dzīves laikā tiekot veltītas vidēji 136 dienas. Turpretī vīrieši no savas dzīves sešus gadus tērē, lai noskūtos. Citi pētījumi atklāj, ka vidēji 11 gadus dzīves pavadām, skatoties televizoru, trīs gadus veltām uzkopšanai, tikpat pavadām pie spēkratu stūres.

Lai gan aizvien vairāk saziņai izmantojam virtuālo vidi, piemēram, e-pastu un sociālos tīklus, pētījumos atklāts, ka ievērības cienīgu dzīves laiku aizņem runāšana pa tālruni. Vīrieši dzīves laikā telefonsarunām atvēl četrus gadus, sievietes – piecarpus. Šī statistika arī neapstrīd stereotipu, ka sievietes mīl runāt. Viņas veic mazāk biznesa, darba zvanu, tā vietā vairāk ļaujas sarunām ar ģimeni un draugiem.

Šis fakts urdīja prātu to pārbaudīt, par piemēru ņemot pati sevi. Izrādās, tas nav grūti izdarāms, jo mobilo sakaru operators pēc sarunu ilguma apkopojis manis veikto zvanu top 10. Pēdējā gadā sarunām pa tālruni esmu veltījusi 62 stundas, kas ir divarpus diennaktis. Rēķini, kā gribi, lai aizsniegtos līdz vidējam rādītājam – piecarpus gadiem – man krietni jāpaildzina sarunu minūtes. Pašai šķitis, ka reizēm par daudz esmu pielipusi pie tālruņa, bet dati par sarunām rāda, ka pat tad, ja saņemto zvanu ilgums būtu krietni garāks par veiktajiem zvaniem un es dzīvotu līdz simts gadiem, savā dzīvē runāšanai pa tālruni neizspiestu pat trīs gadus. Varbūt divi sanāktu.

Patiesībai gan atbilst novērojums, ka sievietes vairāk ļaujas sarunām ar tuviem cilvēkiem. Arī es trešdaļu laika esmu veltījusi sarunām ar mammu. Ar apbrīnojamu vienlīdzības precizitāti sadalīts laiks sarunām ar labākajām draudzenēm, katrai no viņām gadā veltot deviņas stundas, mazāk runāts ar māsām un krustmāti. Krietni mazāks, tomēr savs laiks arī sarunām ar brāli, tēvu un citiem radiem. Sarunām ar pārējiem, kas lielākoties ir darba sarunas, gadā atvēlētas vien mazāk par sešām stundām.

Ja uz šī pētījuma fona mani telefonsarunu paradumi iepriecina, tad nesenāks pētījums liek padomāt. Proti, Latvija esot pļāpīgākā valsts Eiropas Savienībā, šajā ziņā esam pārspējuši pat frančus. Ik mēnesi viens cilvēks pa tālruni Latvijā norunā vidēji vairāk nekā 350 minūtes. Tas attiecas arī uz mani, jo mēnesī vidēji norunāju vairāk nekā piecas stundas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi