Nesen lasīju kārtējo rakstu, kurā paustas bažas, ka saimnieki nevar atrast strādniekus. Viss nav tik vienkārši, jo ir kā labi, tā ne tik labi strādnieki, gan dāsni, gan skopi saimnieki. Tādu zemnieku, kas apmierināti ar strādniekiem un spēj viņu čaklumu novērtēt ar algu, nav daudz. Cik nācies runāt ar saimniekiem, dažs strādniekiem piedāvā bezmaksas dzīvošanu, tad pašiem jāmaksā tikai par elektrību un apkuri. Lauksaimnieki atzīst, ka darbaspēka trūkums jau sāk negatīvi ietekmēt biznesu, jo nevar paplašināties. Spilgtākais piemērs laikam bija situācija Raunas pagastā, Ivara Grahoļska saimniecībā, kad strādnieku trūkums piespieda pārdot krietnu daļu ganāmpulka.
Kāds cits zemnieks atzina, ka, iespējams, sludinājumā nevajadzēja norādīt, ka meklē slaucējus, kas, kā atzina saimnieks: ” Vārds ir drusku kā lamu vārds, bet teikt smalkāk, piemēram, meklēt slaukšanas operatorus. Pamēģiniet jauniem čaļiem, kas par tādu pašu atalgojumu strādā būvlaukumā, piedāvāt strādāt par slaucējiem. Vārds “slaucējs” rada priekšstatu par padomju laikiem un daudzus atbaida.”
Arī jauns Pārgaujas novada zemnieks, kad pārrunājām nozarē nodarbināto novecošanos, uzsvēra, ka jaunieši raujas uz pilsētām. Laukos paliek vien tie, kuriem ir nodrošināta pēctecība un uzkrāts kapitāls, pamatīgas iestrādes, arī sava tehnika.
To, ka sociālie pabalsti apgrūtina cilvēku iekļaušanos darba tirgū, jo bezdarbniekiem trūkst motivācijas, norāda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotā akcija “Darbs laukos”. Šeit gan ziņas par Preiļu filiāli, taču tas labi ieskicē ainu kopumā: “Piedalījās 12 lauksaimniecības uzņēmumu. Apmeklētāju un interesentu bija ap 30, lai gan reģistrēto bezdarbnieku ir ap 3000. Neviens līgums noslēgts netika. Lielās saimniecības maksā Latgales apstākļiem labu algu – 700 eiro. Daudziem bezdarbniekiem nemaz negribas strādāt, viņiem ir problēmas ar disciplīnu.”
Tikšanās laikā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu jautāju, kā piesaistīt jauniešus laukiem, ja pat skolās biedē bērnus – ja nemācīsies, slauksi govis vai kratīsies traktorā. Un viņš atbildēja, ka vienīgā izeja esot izglītot sabiedrību. “Jāstāsta un jārāda, kā zemnieki saimnieko ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Lai kāds runātājs pamēģina iesēsties modernā traktorā vai kombainā, viņš redzēs, cik datorizēts viss salons. Tur nevar vienkārši iekāpt un braukt kā ar zirga pajūgu. Gudras tehnoloģijas ienāk visur, arī lauksaimniecībā un lopkopībā. Aizbrauciet uz piensaimniecībām, un jūs izbrīnīs, kādi tur govīm apstākļi, kā tās tiek turētas, slauktas un barotas. Mums vajag labus speciālistus, spējīgus jauniešus, kuri labi pārzina datorus, tehniku un mehāniku. Lai varētu piedāvāt kvalitatīvu produktu un konkurētu brīvajā tirgū, nepieciešamas zināšanas. Laukos vajag gudrus cilvēkus.”
Komentāri