Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no valdības galvenajām prioritātēm, tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, uzvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. “Nevienam nav vajadzīga reforma reformas pēc, manuprāt, pārmaiņas pašas par sevi nav vērtība. Bet skatāmies uz valdības izaicinājumiem, kas ir veselības aprūpē, izglītībā. Viens no to cēloņiem – mēs neefektīvi izmantojam nodokļu maksātāju naudu. Piemēram, izglītības budžets ir nedaudz lielāks par deviņiem procentiem no visiem valsts izdevumiem, proporcionāli viens no lielākajiem ieguldījumiem izglītībā Eiropas Savienības valstīs. Bet tas nav efektīvi izmantots, skolotājiem ir nepietiekami augstas algas. Bieži skan jautājums, kā Igaunijā skolotājiem var būt lielākas algas nekā Latvijā, ja mēs izglītībai tērējam vairāk? Bet Igaunijā ir gandrīz uz pusi mazāk skolotāju uz bērnu skaitu. Igaunija jau reformējusi pašvaldības un skolu tīklu, īpaši samazinot vidusskolu skaitu,” skaidroja K.Kariņš. Atbilstoši bērnu skaitam Latvijā pietiktu ar simts vidusskolām, bet ir apmēram trīs simti. “Protams, nevienam nepatīk to dzirdēt, jo katrs jau domā par savu skolu, bet, ja gribam izglītības satura reformu, lai katram bērnam, kurš izvēlas vidusskolā iegūt pirmsakadēmisko izglītību, būtu lielākas iespējas specializēties ķīmijā, matemātikā vai citā priekšmetā, nepieciešams pietiekami liels skolēnu skaits, kas attaisnotu zem viena jumta uzturēt pietiekamu skaitu specializētu pedagogu. Lai skolas, kas ir gana spēcīgas, varētu būt vēl spēcīgākas,” valdības politiku izglītībā un novadu reformas nepieciešamību, lai to īstenotu, skaidroja premjers. Taču līdztekus jārisina jautājumi par satiksmi un ceļu stāvokli, lai bērni nokļūtu uz vidusskolu. Ministru prezidents arī uzsvēra, ka pamatskolu tīklojumam ir citi mērķi, svarīgi, lai bērnam mācības būtu tuvāk mājām.
Lai veiktu reformas, atbildība pārklājas, tā dalās starp dažādām ministrijām un arī pašvaldībām. “Viens no lielajiem jautājumiem ir skaidrāk definēt, kas ir valsts, kas pašvaldību budžeta atbildība,” runājot par skolu tīklojumu, atzina K.Kariņš. “Pašvaldības uztur skolas, bet skolotājiem algu maksā valsts. Tātad grūti šo jautājumu risināt, ja man nav jāmaksā par skolotājiem, tad man vienalga, cik būs skolotāju, labāk vairāk. Lielākām pašvaldībām ir vienkāršāk racionāli sakārtot skolu tīklu, bet mazākām šīs iespējas ir ierobežotas, jo, saprotams, katra taču vēlas savu skolu saglabāt. Cilvēciski un emocionāli to saprotu, bet mans uzdevums ir skatīties valsti kopumā, jo nevēlos, lai pēc desmit gadiem, uzturot un attīstot to, kas ir pašlaik, būtu aizvien jāpalielina nodokļi. Tas ir ceļš uz nekurieni.” Un premjerministrs atgādināja, ka infrastruktūra, kuru nevaram atļauties uzturēt, ir arī veselības aprūpē, turklāt tā nenodrošina vienādi kvalitatīva pakalpojuma pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Reģionos jākoncentrē resursi, nodrošinot kvalificētu mediķu pakalpojumus un atbilstošu aparatūru, lai ikviens valsts iedzīvotājs neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, pieejamā attālumā varētu saņemt augti kvalificētu palīdzību.
Jautāts, cik izmaksās novadu reforma, Ministru prezidents atzina: “Lielākās administratīvi teritoriālās reformas izmaksas, kas nav ierēķinātas ne 2020., ne 2021. budžetā, ir satiksme, kā iedzīvotāji tiks un tiek uz centru un kā vispār var pārvietoties.” K.Kariņš piebilda, ka pēdējos gados lielas summas ieguldītas, lai sakārtotu maģistrāles, varbūt ne simtprocentīgi, bet izdarīts samērā daudz. Taču reģionālajos ceļos, kas savieno pašvaldības, daudzviet ir kritiska situācija.
Kāds izskatās nākamā gada budžets, kas raisījis diezgan ilgas diskusijas valdības koalīcijā? “Par nākamā gada budžetu valdība ir politiski vienojusies, lielajos virzienos politiski esam vienojušies arī par 2021. un 2022.gada budžetu,” žurnālistiem teica Krišjānis Kariņš, skaidrojot, ka notiek nākamā gada budžeta precizēšana, konkretizējot katram mērķim atvēlēto līdzekļu izlietojumu.
K.Kariņš arī vērtēja, ka, iespējams, šī ir pirmā reize, kad nodokļu likumdošana netiek skatīta kontekstā ar valsts budžeta vajadzībām: “Parasti procedūra ir tāda – ministrijām ir vajadzību saraksts, naudas ir tik, cik ir, nekad jau nepietiek, tad vienu, otru vai trešo nodoklīti uz augšu, un tad ir, ko pārdalīt. Bet tas nozīmē, ka iedzīvotāji par visu to maksā. Es uzstāju, un visi piekrita, ka mainām šo praksi. Ko darīsim pēc budžeta procesa? Skatīsim visu nodokļu sistēmu kopumā un vērtēsim, kādus uzlabojumus šajā jomā varētu veikt no 2021.gada.”
K.Kariņš iezīmē arī laika līnijas – ir mērķis līdz nākamajam pavasarim valdībā vienoties par nepieciešamajiem grozījumiem nodokļu likumdošana, tad tos iesniegt Saeimā, lai parlaments līdz pavasara sesijas beigām, Jāņiem, var paveikt savu darbu un jau gada vidū sabiedrībai būtu zināms, kādi grozījumi nodokļos būs 2021.gadā. “Mērķis nav paaugstināt nodokļus, bet padarīt sistēmu saprotamāku un taisnīgāku,” teica premjerministrs un skaidroja, ka jāvērtē, vai varētu samazināt nodokļu režīmu skaitu, patlaban to ir daudz. Viņš uzsvēra, ka likumdošanu nepieciešams padarīt vienkāršāku, nodokļu piemērojamību saprotamāku un nodrošināt, lai visi strādājošie vienlīdzīgi proporcionāli iemaksātu nodokļu sistēmā, arī sociālo nodokli, kas skar veselības nozari un pensijas, jo “visiem nepieciešama veselības aprūpe neatkarīgi no nodokļiem, un visi cer, sasniedzot pensijas vecumu, saņemt cienīgu pensiju”. Tomēr viena pārmaiņa nodokļu sistēmā būs jau nākamgad – valdība nolēmusi līdz 300 eiro palielināt neapliekamo minimumu. “Tā samazināsim nodokļu slogu viszemāk atalgotajiem, nedomāju, ka tas jāatliek, ja redzam iespēju to darīt jau no nākamā gada,” sacīja K.Kariņš.
Komentāri