Cēsīs pagājušajā nedēļā viesojās valdības vadītājs Aigars Kalvītis, kurš tikās arī ar Vidzemes televīzijas, „Cēsu Vēstu” un „Druvas” žurnālistiem.
Par politisko un ekonomisko krīzi
Premjers atzina, ka politiskā situācija ir saspringta, tomēr apstiprināja, ka ekonomiskās krīzes nav, jo Latvijā ir vislielākais kopprodukta un algu pieaugums Eiropā. Viņš vērsa uzmanību, ka jāņem vērā ekspertu brīdinājumi, ka ekonomikas pārkaršana var novest pie nopietnām, nepatīkamām sekām.
Premjers novērtēja, ka aktuāla ir politiskā krīze, kas saistīta ar arodbiedrību iniciatīvu par Saeimas atlaišanu: „Uzskatu, ka tas ir bezatbildīgs un riskants izaicinājums, jo Saeimas atlaišana ir nopietna, dziļa politiskā krīze jebkurā valstī. Nedomāju, ka kādreiz atkārtosies situācija, kad jau trešo gadu algas vidēji aug par 30 – 40 procentiem, kopprodukts valstī par 10 – 11 %. Šos sasniegumus varam iznīcināt gada laikā, destabilizējot politisko situāciju. Tam neizbēgami sekos ekonomiskā krīze, jo politiskā krīze var darīt piesardzīgus investorus. Bet ar lielu tekošā konta deficītu nespēsim nodrošināt finanšu stabilitāti valstī, ja investori neieguldīs naudu.
Par sekām, kas radīsies krīzes dēļ, kādam būs jāatbild, un tas būs jādara arodbiedrībām. Tagad tās cīnās par desmit, divdesmit latu algas pielikumu, neapzinoties, ka krīzes laikā iedzīvotāju ienākumi var sarukt vairākkārt. Spēlēties ar tik nopietniem jautājumiem, ar Latvijas valsti, nav dotas tiesības nevienam, tādēļ aicinu apzināties sekas, kas mūs var sagaidīt, saplūstot ekonomiskajām un politiskajām problēmām. Aicinu iedzīvotājus atbildīgi izturēties pret kūdītājiem, nereaģēt uz bezatbildīgiem soļiem. Ja pakļausimies mirkļa vājumam un šai propagandas mašīnai, to sajutīsim gan savos maciņos, gan privātajā dzīvē.”
A.Kalvītis atzina, ka piketi pie Saeimas ir sabiedrības iesaistīšanās politiskos procesos, ko nevar saistīt tikai ar politisko oponentu darbību: „Tas ir normāli, ja sabiedrība izsaka savu viedokli. Šādas akcijas būs aizvien vairāk un vairāk. Redzam, kas notiek Ungārijā, Francijā, ASV un tas notiks arī Latvijā, jo politiski lēmumi ne vienmēr sasniedz katra cilvēka piekrišanu. Valdības un politiķu veiksmes var novērtēt tikai ilgākā laika termiņā. 90. gados pieņemtie politiskie lēmumi mūs ir noveduši pie straujas attīstības. Lai kā tika kritizēti politiķi, kuri tolaik reformēja valsti, rupjas kļūdas viņi nav pieļāvuši, citādi tagad nevarētu ārstam maksāt vidēji 650 latus, skolotājam 400 latu mēnesī.”
Tomēr A.Kalvītis piekrita, ka: „arī valdībai droši vien ir kļūdas un acīmredzot pietrūkst tribīnes lēmumu skaidrošanā. Tā ir problēma, bet būtu labāk, ja emocionālo fonu visas puses spētu noņemt un runāt par pragmatiskām, lietišķām lietām”. Par cenu palielināšanos un inflāciju
Premjers atzina, ka cenu kāpums ir saprotams: „Esam iestājušies ES un notiks cenu izlīdzināšanās. Pārtikas cenas aug , tā ir nopietna problēma, bet pārtika beidzot sāk maksāt tik, cik tā maksā. Cenu palielinājumu ietekmēja arī neražas gads, dabas stihijas, kas skāra Eiropu.”
A.Kalvītis uzsvēra, ka inflācijas mazināšana nav īstermiņa darbs: „Ja spēsim nodrošināt fiskālo rāmi un saglabāt budžeta pārpalikumu, mazināt kreditēšanās apjomus, kas ir lielākā sērga Latvijā, jo cilvēki dzīvo pārāk optimistiski, ņemot kredītus, ja spēsim šos procesus kontrolēt un mazināt, tad varam vidējā termiņā – gada, trīs gadu laikā, domāt par inflācijas samazināšanu, bet īstermiņā nav cerību.”
A.Kalvītis apgalvoja, ka nākamā gada budžetā nav plānota nodokļu palielināšana. Izmaiņas būšot tikai nekustamā īpašuma nodoklī. Ko cilvēkiem darīt?
Uz „Druvas” jautājumu, vai var izdzīvot ar simts vai mazāk latiem mēnesī, ņemot vērā straujo cenu kāpumu, premjers teica: „Man nav atbildes. Tas ir katra saimniekošanas jautājums. Tāpat kā es palīdzu saviem vecākiem, sievas vecākiem, tuviniekiem, tas ir jaunās paaudzes pienākums. Skaidrs, ka ar simts latiem nevar izdzīvot. Arī manam tēvam pensija nav pat simts latu.
Neskatoties uz to, ka jārealizē taupības režīms, valdība maznodrošināto atbalstam ir spērusi nozīmīgus soļus uz priekšu. Nākamā gada budžetā palielināta minimālā alga no 120 uz 160 latiem, kā arī neapliekamais minimums no 50 uz 80 latiem. Arī sociālā sfērā palielinātas vairākas pozīcijas, piemēram, bērnu invalīdu kopšanas pabalsts no 50 uz 150 latiem. Esam ieviesuši arī pilnīgi jaunu – vecāku pabalstu. Ja agrāk māmiņu algām griesti bija 390 lati, tad tagad cilvēks varēs saņemt tik lielu atalgojumu, cik pirms bērna piedzimšanas. Vecāku pabalstu varēs saņemt vai nu tēvs, vai māte.” Par algu iesaldēšanu
„Bieži tiek jauktas divas dažādas lietas – Latvijā algas nav iesaldētas. Tāds lēmums valstī nav pieņemts. Pieņemts lēmums samazināt algu pieauguma tempus, tā ir būtiska atšķirība. Algas pieaugs, bet ne tik strauji, kā pēdējos trijos gados. Pieaugumu lielajām algām nebūs, piemēram, valsts pārvaldē strādājošajiem, kuru darba samaksa mēnesī pārsniedz 400 latu. Sabiedriskajā sektorā skolotājiem, ārstiem, policistiem, kultūras, tieslietu darbiniekiem algu pielikums būs, bet ne tik straujš kā iepriekš.” Par valdības prioritātēm
Premjers atzina, ka par svarīgāko uzskata nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu: „Budžets ir jāpieņem. Ja tas tiks sabojāts, neievērojot taupības programmu un iztērējot naudu no pārpalikuma vai palielinātas nodokļu prognozes, tad personīgi aicināšu balsot pret.
Pēc budžeta pieņemšanas koalīcija lems, ko darīt tālāk, jo pašlaik ir trīs brīvas ministru vietas, kuras būs jāaizpilda, ja šī valdība turpinās strādāt. Lēmumi šajā sakarā nav pieņemti, jo ir svarīgi koncentrēties tieši uz budžeta pieņemšanas procesu.
Valdības darbs ir jāuzlabo, par to nav šaubu. Jautājums, cik lielā mērā izmaiņas skars pašreizējo valdību, vai tiks veiktas lielākas izmaiņas un veidota jauna valdība.” Par TP nākotni
A.Kalvītis atzina, ka Tautas partija ir tipiska varas partija un nebaidās uzņemties atbildību: “Tādi arī paliksim. Mums nav uztraukumu – dzīve iet uz priekšu, strādājam, pieņemam lēmumus, kaut kur varbūt arī kļūdāmies, bet kļūdās jau tikai tie, kuri strādā.
Kas attiecas uz divu biedru izslēgšanu – grūtos brīžos redzi, kas ir sabiedrotie. Cilvēki, kuriem ir vājāki nervi, kuri nav bijuši patiesi, atkrīt, bet tas nekā neietekmē tālāko partijas darbu.” Par ministru nomaiņu
A.Kalvītis uzsvēra, ka ministru maiņas ir normāls politisks process, kas nemaina valdības kursu. Premjers apstiprināja, ka TP stingri iestājas par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu: „Ja gribam valsti attīstīt, tad reforma ir pirmais solis attīstības virzienā. Ja to neizdarīsim, tad nonāksim stagnācijā, jo reformai pakļautas ir vairākas citas lietas saistībā ar izmaiņām izglītības, veselības aprūpes sistēmā un citās jomās.”
Komentāri