Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Politiķi spriež par tiešmaksājumu griestiem

Monika Sproģe
14:44
11.02.2020
6

Eiropas Komisija uzskata – ir nepareizi, ka lielākā daļa tiešmaksājumu nonāk nelielā daļā saimniecību, tādēļ no nākamā, 2021.gada, vēlas noteikt “griestus”, proti, ne vairāk kā 100 000 eiro vienai saimniecībai. Latvijas pozīcija aizvien ir atturīga: “griestus” vajagot, bet ne tik zemus.

Pērn Latvijā lielākie tiešmaksājumi vienai saimniecībai pārsnieguši pat miljonu eiro, taču šādas summas pārsvarā saņem lielsaimnieki, aptuveni četras piektdaļas jeb vairāk nekā divsimt miljoni eiro no visa tiešmaksājumu apjoma aiziet vien aptuveni 15 procentiem saimniecību. Mazo saimniecību īpašnieki atzīst – “piedzīt” lielos jau kļuvis neiespējami.

Cūkkopības nozares uzņēmuma SIA “Gaižēni” valdes loceklis ALEKSS SKOVGĀRDS RASMUSENS “Druvai” atzina, ka nav pret tiešmaksājumu “griestiem”, taču, viņaprāt, ierobežojumiem jābūt labi aprēķinātiem un pamatotiem.

“Šis ir sarežģīts jautājums, kas jāskata kopsakarībās, jo tieši saistīts ar naudas apgrozījumu pēc 2021. gada. Kā jebkurā jomā – ja kardināli maina noteikumus, tad jābūt ļoti uzmanīgiem un par izmaiņām jāziņo laikus, lai visi “spēles” dalībnieki spēj plānot turpmāko darbību un finanšu plūsmas. Tas ir politisks lēmums, un domāju, ka kaut kādi “griesti” varētu būt, protams, jautājums – kādi. Mūsu uzņēmums nav tas lielākais Latvijā, ir arī krietni lielāki lauksaimniecības uzņēmumi. Manuprāt, ir jāmeklē kompromisi, taču atkārtošos, ka jaunie noteikumi jādara zināmi ļoti savlaicīgi, jo tas automātiski ietekmēs nomājamās platības. Piemēram, SIA “Gaižēni” arī nomā zemi, šinī apkārtnē apsaimniekojam apmēram tūkstoš hektārus. Ja pēkšņi paziņotu, ka saimniecībām, kas apsaimnieko vairāk par 500 ha, subsīdijas esošā apmērā vairs nepiešķirs, tas radītu nopietnas problēmas – mēs vairs nespētu maksāt tādu zemes nomas maksu, kāda paredzēta līgumos. Tāpat savu ietekmi uz zemes apstrādi un tiešmaksājumiem atstās nākamā perioda izvirzītās vides un klimata prasības lauksaimniekiem, piemēram, saimniekot videi draudzīgi, veikt zaļināšanas pasākumus un tā joprojām. Pats personīgi piekrītu un uzskatu, ka būtu normāli, ja ieviestu kaut kādus “griestus”, bet tiem jābūt lielākiem par minētajiem 100 000 eiro vienai saimniecībai. Ir jāievieš mehānisms, kas atbalsta arī naturālās saimniecības, taču jāvaicā, kādu labumu šāda saimniecība dod valstij? Runājot par savu uzņēmumu, varu teikt, ka mēs katru gadu valsts budžetā nodokļu veidā iemaksājam vidēji divus miljonus eiro, tātad ar savām aktivitātēm veicinām Latvijas labklājību. Bet, ja saimniecība nodokļu veidā valsts budžetam nedod nekādu pienesumu, tad kāpēc valstij vajadzētu veicināt šādu vaļasprieku?” retoriski vaicā A. S. Rasmusens.

Arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece MAIRA DZELZKALĒJA-BURMISTRE, aizstāvot lielsaimnieku intereses, medijiem paudusi, ka tiešmaksājumu politikai jāatbalsta ražošana, ne tikai fakts, ka cilvēks dzīvo laukos.

Tam nepiekrīt Latvijas Zem­nieku federācijas valdes priekšsēdētāja AGITA HAUKA, sakot, ka ir valstis, kurās par, piemēram, 300 hektāriem maksā tiešmaksājumus, bet par 301. hektāru uz augšu vairs nemaksā, jo saimniecība uzskatāma par pietiekami lielu, lai virzītos un attīstītos saviem spēkiem. “Pie mums paš­laik ir tā, ka mēs tiem, kam ir vairāk, vēl vairāk to sabiedrības naudu dodam [..], tas nav normāli,” saka A. Hauka.
Eiropas Komisija šobrīd plāno, ka tiešmaksājumu kopsummai, kas lielāka par 60 000 eiro, uzliktu pakāpenisku samazinājumu, bet maksājumu kopsumma nepārsniegtu 100 000 eiro vienai saimniecībai.

Eiropas Komisija aplēsusi, ka vidēji dalībvalstīs aptuveni 80 procenti no tiešmaksājumu atbalsta saņem vien 20 procenti lauksaimnieku. Latvijā šī proporcija ir vēl krasāka – 15 procenti. Ja ieviestu Eiropas Komisijas piedāvātos ierobežojumus – 100 tūkstošus eiro -, tie Latvijā skartu aptuveni 323 jeb 0,6 procentus ­saimniecību. Latvija, lai arī sliekšņus maksājumiem atbalsta, tomēr aizstāv daudz augstāku iespējamo ierobežojumu slieksni, kā robežu pieļaujot 150 000 eiro. Šobrīd tiešmaksājumu summai, kas pārsniedz 150 000 eiro vienai saimniecībai, Latvijā piemēro piecu procentu samazinājumu.

Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs MĀRTIŅŠ CIMERMANIS uzskata: “Lat­vija ir izvēlējusies principu – nauda seko hektāram. Tas ir acīmredzami. Un, ja nauda seko hektāriem, skaidrs, ka pirmajā vietā nav cilvēks. Jo vairāk hektāru, jo vairāk naudas, un tas viss ekonomiskais spēks, kas tiek audzēts, nepārprotami izspiež cilvēkus no teritorijas.”

Ja neņem vērā pavisam mazās saimniecības, kuru zemes platība nepārsniedz piecus hektārus, tad visvairāk zemnieku – 15 447 – saimnieko desmit līdz piecdesmit hektāru platībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi