Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Plaģiāts – jo kāpēc gan ne?

Druva
10:50
25.02.2015
9

Studentu vidū šad tad atrodas pa kādam, kurš sava darba vietā mēģina iesniegt plaģiātu. Šāds students parasti vai nu domā, ka pasniedzējs darbu nemaz lāgā nelasīs, vai arī, ka pasniedzējs ir muļķis un neko nesaprot. Tomēr vismaz vairumam studentu augstskolas spēj iestāstīt, ka ir slikti par paša veikumu uzdot citu autoru darbus vai to daļas.

Tāpat vairums studentu pietiekami labi zina, ka tikt pieķertam plaģiātā nozīmē nepatikšanas. Taču diemžēl viņi ne vienmēr līdz galam saprot, kur tieši ir problēma. Viņi samierinās ar vienkāršo skaidrojumu, ka augstskolai plaģiāts vienkārši nepatīk, un viss. Vai arī, mazliet konkrētāk, – augstskola pieprasa noteikta veida pieeju studiju darbu radīšanā un nepieļauj cita veida pieeju. Taču daži domā, ka ārpus augstskolas nekas no tā uz viņiem vairs neattiecas.

Daudziem uzskats, ka plaģiāts nav nekas slikts, sākas jau skolas laikā. Tas nekas, ka skolēns sava darba daļas izkopējis no internetā brīvi pieejamiem avotiem vai blāķiem pārrakstījis no vienas vai pāris grāmatām. Ir liela iespēja, ka viņš iegūs skolotāju atzinību jau ar to vien, ka ir centies, darbu kopumā izdarījis rūpīgi un rezultāts atbilst formālajām prasībām par darba struktūru un saturu. Pirmie studiju gadi šādiem skolēniem ir nepatīkamu pārsteigumu pilni, jo izrādās, ka pieeja, kas nesa panākumus skolā, vairs nedarbojas.

Taču mūsdienās, kad milzīgs informācijas daudzums ir pieejams digitālā formātā, ir tikai likumsakarīgi, ka cilvēki plaši izmanto ērtās iespējas kopēt tekstus vai to daļas no viena avota uz citu. Ietaupās laiks un citi resursi, taču dziļdomīgie jautājumi par autorību, kas tik ļoti uztrauc augstskolas, daudzos gadījumos nav aktuāli. Piemēram, interneta ziņu medija lasītājam svarīgi tas, ka viņam ir pieejama aktuāla un precīza informācija, nevis tas, ka konkrētā ziņa ir pa taisno pārkopēta no ziņu aģentūras lentas vai arī pa rindkopām sakombinēta no citiem avotiem. Ziņu aģentūrai turpretim ir gana labi, ja medijs par ziņas izmantošanu ir samaksājis. Mediji visos laikos ir bijuši čakli dažādas informācijas tālākpadevēji, taču šos procesus ir stiprinājusi arī interneta vides loģika. Daļa autoru pat priecājas, ka viņu darbi bez īpašas saskaņošanas tiek kopēti un tiešsaistē izplatīti tālāk – galu galā, autoratlīdzības maksājums ne tuvu nav vienīgais gandarījums, ko autors var saņemt. Ir izstrādātas arī tādas tradicionālajam autortiesību regulējumam alternatīvas satura licences, ar kurām autori dod piekrišanu savu veikumu brīvi izmantot arī jaunu darbu radīšanā. Parasti pietiek tikai ar norādi par autoriem, kuru darbu tapšanā ir piedalījušies.

Līdz ar to – protams, ka augstskolu uzturētos autorības standartus nevar attiecināt uz itin visām jomām, kas saistītas ar radošo vai informatīvo darbību. Normas un prasības tajās var radikāli atšķirties. Tanī pašā laikā ir arī jomas, kurās būtu tikai pašsaprotami, ja cilvēki spētu saskatīt, ka plaģiāts ir kaut kas vairāk nekā tikai

augstskolu apsēstība. Proti, arī daudzās citās darbības jomās ir neētiski, nepieļaujami un krāpnieciski, ja cilvēks paraksta kādu darbu ar savu vārdu, lai gan īstenībā viņš ir bijis nevis autors, bet gan tikai materiālu apkopotājs.

Šajā ziņā stāsts par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova padomnieka Jāņa Dzanuškāna advokātu biroja “Dzanuškāns & partneri” izstrādāto juridisko pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību. Šoreiz nav runas par to, vai 35 tūkstošus eiro vērtais darbs, kas pasūtīts bez atklāta konkursa, nudien ir bijis iecerēts kā noderīgs dokuments teritorijas plānošanā vai arī vienkārši iegansts naudas pārskaitījumam starp domubiedriem. Simptomātiski ir kas cits -, proti, kas notika pēc tam, kad izrādījās, – lieli teksta gabali darbā iekopēti no internetā brīvi pieejamiem materiāliem.

Taču – patiesībā nenotika nekas. Izceļoties skandālam, J. Dzanuškāns apsolījās saņemto naudu atmaksāt Rīgas domei, bet vai tas nozīmē, ka viņš vai Rīgas dome atzīst pārkāpumu un solās ko tādu vairs nepieļaut? Izrādās, nebūt ne. N. Ušakovs ir paziņojis, ka līdz ar naudas atmaksāšanu ētiskas dabas jautājumi par konkrēto pētījumu no dienaskārtības esot noņemti. Pilsētas attīstības departamentu darba kvalitāte apmierinot. Tātad, pēc viņa sapratnes, autorības ētikas problēmas ceļas tikai tad, ja plaģiāta piekopējs par savu darbu iegūst materiālu labumu. Ārpus tā – kopējiet, ko gribat, un sauciet to par savu darbu, ja vēlaties.

Arī Zvērinātu advokātu padome nekādu īpašu satraukumu par amata brāļa nedarbiem nav izrādījusi. Padomes Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Sandra Sleja pirms pāris nedēļām atklāti pateica, ka jautājums tiks izskatīts, ja kāds par to uzrakstīs iesniegumu. Pašai padomei nekādas intereses par to tātad nav.

Vērojot šos notikumus, ir redzams, ka augstskolas ar saviem pretplaģiāta standartiem ir mazākumā – pat ja lielākā daļa publiskajā vidē ietekmīgo personu cauri šo pašu augstskolu rokām ir izgājusi. Ja augstskola ir laba, tā dažus gadus ir centīgi dresējusi jauniešus par citu darbu izmantošanas un atsaukšanās normām. Taču, atbrīvojušies no akadēmiskās kontroles skavām, absolventi ērtuma vārdā nevēlas vai nespēj saskatīt, kāpēc lai šīs idejas par akadēmisko godīgumu būtu jāattiecina arī uz citām darbības jomām. Patiešām – kāpēc gan, ja izdevīgi ir rīkoties pavisam citādi. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
13

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
27

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi