Cilvēks ātri pierod. Pačīkst, iebilst, bet pierod. Tā ir ar visu – sākot ar pārāk karsto vai slapjo laiku, beidzot ar kādiem ikdienā noteiktiem būtiskiem ierobežojumiem. Laiku tas neprasa, dara pa savam, tas saprotams. Savukārt vara, izspēlējot demokrātiju, sarunājoties, uzklausot, vienalga par kādu ideju iebilst vairākums vai mazākums, pieņem tādu lēmumu, kādu iedomājusies. Atšķirība vien, cik laika atlicis līdz vēlēšanām. Ja maz, lēmumu var pavilkt garumā, apmierināti vismaz kādu brīdi būs gan atbalstītāji, gan pretinieki.
Lēmumu, kas skar lielu skaitu iedzīvotāju ikdienu, ir daudz. Sākot ar to, kur pilsētā tiek novietoti atkritumu konteineri, beidzot ar vēja ģeneratoru spārniem ainavā un ezermalas sakārtošanu vai kāda ceļa pārbūvi. Likums nosaka, kad jārīko publiskās apspriešanas, bet arī tās var noorganizēt nemanāmi, ja vien netiek iedarbināti vietējie klusie telefoni.
Interesanta varas saziņa ar sabiedrību ir aptaujas. Tās, piemēram, Cēsu novadā tiek rīkotas par dažādiem jautājumiem. Kad iedzīvotājs atbild uz jautājumiem, viņam ir būtiski zināt, cik daudzi domā tāpat, kāpēc vairākumam vai mazākumam ir tāds pats vai cits viedoklis. Bet mājaslapā atrodams, kā pēdējos gados iedzīvotāji vērtē domes darbu, vēl arī aptauja par izglītojamo mobilitāti Cēsu novadā 2023. Daži teikumi secinājumos un informācija, ka aptaujā piedalījās 1365 iedzīvotāji, atbildot uz 22 jautājumiem. Aptaujas rezultāti ņemti vērā un izvērtēti Direktoru padomē, kā arī Skolu tīkla darba grupā. Vai vairāk aptauju nav bijis? Atskatoties vēsturē, piemēram, aprīlī, projekta ietvaros bija izsludināta aptauja par zaļajām teritorijām Cēsīs, jūnijā par vides problēmvietām Cēsīs, lai palīdzētu rast labākos pilsētas zaļo teritoriju plānošanas risinājumus. Nesen varēja piedalīties aptaujā par vecpilsētu, šķiet, bija arī kaut kas par Cēsu novadu… Bet tie ir tikai minējumi, jo iedzīvotāju viedokli atrast, vismaz man, pagrūti.
Tātad aptauja bijusi, likums vai labā griba izpildīti, ko pārmest. Secinājumi pieņemti zināšanai. Vai no iedzīvotājiem , lasi -vēlētājiem, tie jāglabā neatrodamā failā? Pēc aptaujas kāds pameklēja rezultātus, neatrada un aizmirsa.
Aptauja formāli bijusi un lēmējvara var ar smaidu un pašpārliecību teikt: “Jūsu viedokli zinām. Ne visi domā kā jūs. Būs tā!” Ja tā, tad tā! Un nav runa par ko vērienīgu, valstiski svarīgu, bet ikdienu. Pie kafijas tases var paburkšķēt, bet gan jau pieradīs un aizmirsīsies, kā bija, kā varēja būt.
Nudien, cilvēks pierod, ka viņam ļauj izteikties un neņem vērā. Paužot viedokli, to aizstāvot, nākas tērēt daudz laika un enerģijas, nogurums uzvar. Tas kaldina lēmumu pieņēmēju pašpārliecību, kad pašsaprotami kļūst uzklausīt nedzirdot.
Komentāri