Latvijas Garantiju aģentūras atbalstu izmanto arī uzņēmēji Cēsīs, tāpēc “Druva” jautāja aģentūras valdes priekšsēdētājai Litai Kalniņai, kā mainījusies uzņēmēju uzticība aģentūras piedāvājumiem. L. Kalniņa norādīja, ka uzņēmēju attieksme pret valsts atbalsta iespējām mainījusies pozitīvi, uzņēmēji atzinuši – pastāv reāls valsts atbalsts, sākuši vairāk analizēt katra konkrētā atbalsta veida potenciālo devumu, vairs neuzsver, ka atbalsta nav.
L. Kalniņa: “Salīdzinot ar 2006. gadu, pērn pieprasījums pēc garantijām – aizdevuma un līzinga – , palielinājies piecas reizes, pieaugot no 2,71 līdz 13,96 miljoniem latu. Uzņēmēji sapratuši, ka garantiju būtība ir veidot drošu tiltu ceļā līdz kapitāla pietiekamībai un garantētiem kredītresursiem komercbankās. Uzņēmēji, kuri jau zina un izmanto atbalsta instrumentus, piemēro projekta mērķim – investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem, vai arī jaunas industriālas iekārtas iegādei, lai modernizētu ražošanu vai pašu uzņēmumu – atbilstošāko finansējuma saņemšanas veidu.
Pērn veicām uzņēmēju aptauju par valsts atbalstu un pieejamajiem instrumentiem, kura laikā izkristalizējas vairāki mīti. Uzņēmēji visvairāk uzsvēra valdošo birokrātiju valsts institūcijās, tomēr, ja aptauju veiktu tagad, konkrētais mīts vai uzņēmēju bažas būtu mazinājušās. Aizvien biežāk uzņēmēji paši pauž viedokli, ka dokumentu iesniegšana un projekta izvērtēšana Latvijas garantiju aģentūrā ir operatīvs process, ilgākais izvērtēšanas laiks ir nedēļa pēc akcepta saņemšanas no bankas.
Šogad paredzēts uzsākt eksporta kredītu garantēšanas sistēmas darbību, kas palielinātu pieeju jauniem tirgiem. Tas būs kā papildu atspēriens Latvijas uzņēmējiem, kuri, veiksmīgi izmantojot valsts atbalsta iespējas, vēlas padarīt savu uzņēmumu efektīvu un ilgtspējīgu. Droši varu teikt, ka Latvijas Garantiju aģentūra un garantijas kļuvušas par pašsaprotamu uzņēmējdarbības attīstības sastāvdaļas elementu.
Varu būt lepna par uzņēmēju uzticēšanos valsts atbalsta mehānismiem, ko pastiprinājusi arī papildu finansējums no Eiropas. Tas, ka palielinās privāto uzņēmēju uzticības koeficents, parāda tautsaimniecības stabilizācijas plānveida izaugsmi, kuras pamatā ir finansējums privātās uzņēmējdarbības veicināšanai.”
Komentāri