Cēsu rajona veselības aprūpes darbinieku arodorganizācijas priekšsēdētāja
Jau pērn veselības aprūpes jomā strādājošie uzsvēra, ka ir apmierināti ar pašreizējām Veselības ministrijas (VM) nostādnēm, arī ministra darbu. Gundars Bērziņš jau pirmajā darbības periodā novērtēja, cik komplicēta un smaga nozare ir medicīna. Notika konstruktīvas sarunas, ir izstrādāts un apstiprināts rīkojums nr. 870, kas patiesībā ir programma “Cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpē no 2006. līdz 2015.gadam.” Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai ar VM ir noslēgta vienošanās par sadarbību, šī plāna veicināšanu un īstenošanu dzīvē.
Šajā programmā ir paredzēts, kā uzlabot pacientu veselības aprūpi, kā sekmēt nozares attīstību, kā piesaistīt trūkstošos darbiniekus. Kā zināms, valstī trūkst ārstu, speciālistu, arī medmāsu. Lai atjaunotu šos resursus, lai darbs būtu kvalitatīvs un cilvēki nebūtu pārstrādājušies, bet motivēti, būtiskākais un faktiski pats galvenais jautājums bija darba samaksa.
Jauni cilvēki iegūst ārstu un farmaceitu diplomus, bet neizvēlas strādāt specialitātē. Viņi nestrādā veselības aprūpes iestādēs, aptiekās, bet dodas meklēt labāk apmaksātu darbu vai, vēl sliktāk, izbrauc no mūsu valsts un strādā zemēs, kur saņem lielāku algu un ir novērtēti.
Jau šajā gadā plānots paaugstināt vidējo darba samaksu. Pieaugums, salīdzinot ar pērno gadu, būs vidēji par 30 procentiem. Līdzekļi ir atrasti, lai varētu algas paaugstināt ārstiem, ārstniecības personām ar vidējo medicīnisko izglītību, arī māsu palīgiem. Vēl stacionāros strādā apkopējas, sanitāres. Līdz šim viņām maksāja minimālo algu, kas bija deviņdesmit latu, tagad darbinieces saņems valsts noteiktos 120 latus.
Ilgi cīnījāmies par neatliekamās palīdzības šoferu darba samaksu. Viņi nav parasti transporta līdzekļu vadītāji. Viņi ir izgājuši neatliekamās palīdzības kursus, ir sagatavoti darbam operatīvajā dienestā un spēj izbraukumā būt palīgi feldšeriem, speciālistu brigādei. Noteikts, ka šoferiem maksās algu 85 procentu apmērā no vidējā medicīniskā personāla darba samaksas. Alga mainīsies arī pārējiem stacionārā nodarbinātajiem. Cēsu rajona slimnīcā pamatdarbs ir 350 cilvēkiem.
Es gribētu izskaidrot to, cik veselības aprūpes iestādē strādājošais var nopelnīt, jo citādi dzirdam sabiedrības pārmetumus par to, ka labi pelnām un tomēr gaužamies. Visbiežāk arī presē publicē nevis garantēto noteikto darba samaksu jeb mediķu amata algu, bet summu, kas veidojas ar piemaksām. Daudzi ārsti nestrādā īpašos darba apstākļos, nestrādā nakts stundas, secīgi viņus šīs piemaksas nemaz neskar. Ārstam garantētā amata alga būs 402 lati, ja saņem piemaksas, tad iznāk 574 lati, bet liela daļa šo summu nesaņem. Vidējam medicīnas personālam alga būs 241 lats, māsu palīgiem 161. Un dalījums vēl atšķirsies atkarībā no stundu slodzes. Mūsu slimnīcā šīs nianses ir fiksētas koplīgumā.
Ar ko darbinieki mēdz būt neapmierināti? Vispirms tās bija algas. Tagad ar katru gadu tās pieaugs. Protams, Eiropas līmeni tik drīz nesasniegsim, bet vismaz tam tuvosimies. Vēl cilvēkus interesē sociālās garantijas, bet tās ir atkarīgas no darba devēja finansiālajām iespējām. Arodbiedrība noteikti atbalsta mediķu kvalifikācijas celšanu. Jādomā par izglītību, jādomā par studējošajiem speciālistiem. Arī par to šajā programmā ir runāts.
Koncepcijā, kas sekmēs nozares attīstību līdz 2015. gadam, meklē arī līdzekļus, lai risinātu ne tikai cilvēkresursu problēmu, bet arī lai attīstītu iestādes, lai iegūtu jaunas tehnoloģijas, lai nodaļās notiktu pārveide, renovācijas. Arī mūsu slimnīcā šīs iespējas izmantojām jau pērnajā gadā un izmantosim šogad. Ir renovēta uzņemšanas nodaļa, sākti un turpināsies darbi reanimācijas un sterilizācijas nodaļā. Līdzekļi tiek piešķirti, tāpēc domājam par jaunajām tehnoloģijām un to noteikumu izpildi, kādus mums diktē Eiropas Savienība.
Runājot par jaunu darbinieku piesaisti, jautājumi jārisina, slimnīcai sadarbojoties ar rajona padomi. Jaunajam speciālistam, kurš nāktu strādāt mazpilsētā, ir jārisina ne tikai profesionālie, bet arī sadzīves jautājumi. Jādomā, kāds ir dzīvojamais fonds, kur jaunie ārsti varēs dzīvot, vai viņiem pienāksies kādi atvieglojumi. Ja salīdzina Rīgu un Cēsis, tad galvaspilsētā algas ir daudz lielākas, tāpat kā atšķiras lielpilsētas un mazpilsētas pašvaldību iespējas. Speciālists līdz darba sākšanai ļoti daudz līdzekļu ieguldījis izglītībā, mācoties pagājuši desmit gadi. Jaunu kadru piesaiste nav tikai mūsu rajona, bet visas valsts problēma. Līdzīga, kāda ir valsts koncepcija, būtu jāveido vietējām veselības aprūpes iestādēm, sadarbojoties ar pašvaldībām, lai sekmētos nozares attīstība.
Vienu gan varu droši sacīt, ka medicīnas nozare ir tik tālu sakārtota un panākti racionāli lēmumi, notikušas sarunas, lai nebūtu jāķeras pie radikāliem risinājumiem, kā kādreiz mediķi bija spiesti reaģēt, nozares vajadzībām pievēršot uzmanību ar streiku. Pierakstījusi Ilze Kalniņa
Komentāri