Lai mazinātu traģisko negadījumu skaitu, kas notiek ceļu satiksmē, Latvijā ir izstrādāts Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.–2027. gadam. Līdz nākamā gada janvārim Satiksmes ministrijai ir jāiesniedz starpposma ietekmes izvērtējums.
Tagad valdība izskatījusi Satiksmes ministrija informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka ceļu satiksmes drošības izvērtēšanā piesaistīs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautisko transporta forumu (ITF). Darbnīcā vērtēs paveikto bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazināšanā uz ceļiem, salīdzinot ar citās ITF valstīs paveikto. Starptautiskos partnerus iepazīstinās ar apstākļiem Latvijā, otra darbnīca varētu notikt Parīzē, lai mūsu eksperti gūtu pieredzi Francijas ceļu satiksmes drošības observatorijā. Plānotas arī vairākas diskusijas un prezentācijas. Satiksmes ministrijas paredzētais pasākumu kopums Latvijai varētu izmaksāt 220 tūkstošus eiro. Mērķis – veikt plašāku drošības plāna progresa izvērtējumu un izvirzīt ambiciozākus mērķus ar reālistisku un efektīvu ceļvedi.
Satiksmes ministrijā uzsver, ka Latvija ilgstoši ir vienā no pirmajām vietām Eiropas Savienības ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi cietušo cilvēku skaita ziņā, tāpēc ir būtiski veikt pasākumus, kas ir ietverti Ceļu satiksmes drošības plānā, kuru mērķis ir uzlabot situāciju turpmākajos gados.
Jāteic, Ceļu satiksmes drošības plānā nepārprotami pateikts, ka drošība ir atkarīga no trīs pamata faktoriem: cilvēka (satiksmes dalībnieka), transportlīdzekļa (tā tehniskā stāvokļa un aprīkojuma) un apkārtējās vides (ceļu infrastruktūras).
Labi zināms, ka katrā virzienā mums ir ļoti daudz darāmā. Vispirms jau katrs ikdienā pārliecināmies, ka ceļu satiksmes noteikumu ievērošana pieklibo kā gājējiem, tā velosipēdistiem, kur nu vēl elektroskrejriteņu vadītājiem, protams, arī autobraucējiem. Arī automašīnas nereti nav tajā labākajā tehniskajā stāvoklī, jo daļai liekas, ka tehniskā skate ir jāveic tikai tāpēc, ka to prasa valsts, nevis tāpēc, lai būtu droši pašiem un arī apkārtējiem. Un ceļi, lai cik daudzi tiek remontēti un atjaunoti, vēl daudz vairāk ir sliktā stāvoklī. Piemēram, nereti pavasaros un rudeņos zemes ceļi ir neizbraucami, bet asfaltētie ir bedru bedrēs, savukārt ziema nāk ar savu izaicinājumu – it kā pārsteigumu, ka var uzsnigt, ka var būt sals un brauktuves apledot.
Vai tiešām ir cerība, ka Francijā ir kāda brīnumnūjiņa, kas ļauj uzlabot satiksmes drošību? Jā, tur tiešām ir izdevies būtiski uzlabot situāciju uz ceļiem. Bet domājams, ka gan ceļu stāvoklis ir labāks, gan braukšanas kultūra. Jautājums, vai izpratne, ka citur ir labāks ceļu un auto tehniskais stāvoklis, ka iedzīvotāji nesēžas pie stūres reibumā, var palīdzēt mums ātrāk risināt kritisko ceļu stāvokli un iedzīvotāju paradumus? Atbildes zināšana ne vienmēr ir risinājums. Tā ir arī jāpielieto.
Komentāri