Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Pedagoģija ar nākotni

Druva
00:00
31.01.2007
41

tautskolas „99 baltie zirgi” vadītājs Rajona skolotāji Maskavā

Sesto gadu Maskavā notika starptautiski pedagoģiskie lasījumi humānās pedagoģijas jautājumos. Šogad apspriežamā tēma bija: skolas būtība.

Pedagoģiskajā forumā, kur izskanēja ap 140 referātu, plaši bija pārstāvētas Krievijas nacionālās minoritātes, kā arī Krievijas kaimiņvalstis. No Latvijas piedalījās vairāk nekā 60 izglītības darbinieki, tai skaitā deviņi no Cēsu rajona.

Cēsnieki izcēlās un pie vārda tika astoņas reizes, tajā skaitā trīs uzstājās plenārsēdēs. Kuluāru sarunās, pieminot, ka esam no Cēsīm, visi uzreiz pazina, ka pārstāvam Latviju. Īpaši jāatzīmē Tālis Jaunzemis, izglītības pārvaldes vadītājs, kurš veiksmīgi vadīja vienu no lielajām diskusijām. Veiksmes iemesli: inteliģence, erudīcija, precizitāte, prasīgums. Lielu atzinību izpelnījās Liepas skolotājas Valentīnas Voicišas referāts. Viņa stāstīja par savu pieredzi nacionālo minoritāšu kultūras uzturēšanā un saglabāšanā, izsakot gandarījumu, ka dzīvo mazā valstī, bet ar plašu sirdi. Vienā no saviem referātiem stāstīju par jaunu pieeju matemātikas pasniegšanā, kad galvenā uzmanība tiek veltīta skaitļu veselumam, citā- runāju par mūsdienu tirgus ekonomikas patērētāju sabiedrības radītām smalkām, grūti pamanāmām verdzības formām un par to, ko darīt, lai kļūtu brīvs. Nacionālās pašapziņas atdzimšana

Lasījumos Maskavā esmu bijis piecus gadus un ar interesi vēroju, kā veidojas un nostiprinās Krievijas minoritāšu nacionālā pašapziņa. Nav brīnums par dažu Krievijas valsts domes locekļu bažām sakarā ar pieaugošām minoritāšu prasībām pēc patstāvības. Dalībnieki no Dagestānas, Tatārijas, Udmurtijas un citām vietām runāja par dzimtās valodas nozīmi garīguma audzināšanā, par nacionālo svētku un tradīciju atdzimšanu, tautas daiļradi, par audzināšanu, izglītošanu ģimenēs un dzimtās, par kultūru vienotību, tikumiskajiem principiem, popularizējot izglītošanu papildus nodarbībās literatūrā, mākslā, kā arī garīguma izglītību caur estētiskajiem priekšmetiem. Interesants bija referāts par šūpļa dziesmu nozīmi. Referents bija apmeklējis arī Latviju un pētījis mūsu šūpļa dziesmas.

Skolotājam ar dzimtās valodas starpniecību jāpalīdz audzēkņiem apzināt kultūras sasniegumus. Pretstatā tendencei agri uzsākt svešvalodu mācīšanu, lasījumos izskanēja, ka vispirms labi ir jāapgūst dzimtā valoda, un tika uzsvērts, ka katras nācijas valoda un kultūra ir pasaules kultūras kopīga bagātība. Ja nav valodas, nav kultūras un tautas. Kāda patiesībā ir sabiedrība

Tika atzīts, ka lielu postu garīgai attīstībai nodara antikultūras propaganda masu informācijas līdzekļos, un diskutēts, kā no tā pasargāt bērnus – no sliktiem skatiem, pieaugušo vardarbības, apreibinošo vielu lietošanas. Kāda skolotāja stāstīja par panākumiem no vecākiem aizbēgušo bērnu, bomžu problēmu risināšanā. Arī par to, kā bērni var iepazīt otra nelaimi un atvērt otram sirdi. „Jo dziļāka līdzjūtība, jo skaidrāks top cilvēks,” secināja skolotāja. Vairāki runātāji uzsvēra, ka īpaši jāaizsargā jaunās apziņas bērni, jāskaidro, kā viņus audzināt.

Skolēniem ir svarīga draudzība ar skolotāju, svarīga abpusēja mīlestības sajūta. Skolotājam ir patiesi jātic principiem, par kuriem runā, jādzīvo atbilstoši tiem. Ne reti skolā aicina nesmēķēt, nelietot alkoholu, bet starpbrīžos skolotāji paši smēķē un skolas ballītēs neatsakās no alkohola. Šādā nepatiesīguma gaisotnē nevar sagaidīt, ka bērni būs labāki. Bērni aptver, kāda patiesībā ir sabiedrība. Ja pirmās klases bērns skolā paceļas lidojumam, tad vecāko klašu skolēniem spārni jau aplauzti. Maskavā tika meklēti risinājumi, kā palīdzēt skolotājam savu „latiņu” pacelt augstāk, kā orientēties uz nākotni. Bērni, kas dzimst šodien, ir nākotne. Ar savu zināšanu nodošanu viņiem vien nepietiek. Skolotāja uzdevums ir garīguma veicināšana. Skolotāji ielūkojas dvēselē

Lai sakoncentrētos darbam, mums, skolotājiem, jāizkustina dvēsele pašos dziļumos, atrodot tur bez uzmanības atstātās lietas. Jāatrod prieks, sajūsma par jauno, patieso un skaisto, garīgs pacēlums. Dvēsele bez robežām- šī ceļa atvēršana ir nākotnes vārti. Ir sens teiciens: „Liec patiesību sirdī un rīt dzims gudrība”. Tā jārīkojas skolotājam. Meklēt patiesību – nozīmē veidot skolu, veidot to par humānisma svētnīcu. Svētnīcu, kur notiek kalpošana. Svētnīcas veidošana skolotājiem jāsāk ar sevi. Svētnīcas pamats ir Mīlestība un Ticība skolēnam. Lūk, kas atklājās diskusijās: skola – gara attīstības svētnīca, kas kalpo kosmosa vajadzībām (nevis sabiedrības grupu interesēm).

Ideju jebkurā mācību priekšmetā ievīt garīguma komponentu veiksmīgi atrisinājusi Irēna Stulpinene, fizikas skolotāja no Klaipēdas. Ar latviešu palīdzību izdota viņas grāmata vidusskolai „Fizika sirds valodā”. Fizikas apgūšana pēc viņas teorijas izpaužas kā dievišķā atklāšana bērnos, cilvēku attiecību sfērā. Matemātikas apgūšana humānajā pedagoģijā ir kā Visuma veseluma izpētes un radīšanas instruments, valodas – kā cilvēka un attiecību harmonizācijas līdzeklis, rakstīšana – kā dvēseles atklājēja, bet lasīšana – kā saplūsme ar laika telpu, ar tēliem, notikumiem.

Ja humāno pedagoģijas procesu uzlūko kā būtni, tad šīs būtnes sirds pukstus nosaka sadarbība. Sadarbība ne pa vertikāli ar pavēlēm un piespiešanu, bet pa horizontāli: kopā ar bērnu atklājot pasauli. Kopā četras dienas

Ne reti man jautājuši, ko es katru gadu varu darīt Maskavā. Vai braukt uz šīm tikšanām ir lietderīgi? Es jau tagad zinu, par ko runāšu nākošā gada lasījumos. Ieguvumu ir daudz. Es iepazīstu citu zemju pedagogus, viņu domas, idejas un arī savas valsts, sava novada skolotājus. Šogad atkal bija laime ar brīnišķīgajiem cilvēkiem būt kopā četras dienas. Mēs ieraudzījām kopā darāmus darbus. Jūtu nepieciešamību salīdzināt paša atklājumus ar citur rastām domām, nepieciešamību dalīties pieredzē. Un vēl. Mēs, daloties savā pieredzē, nesam Latvijas un Cēsu novada vārdu pasaulē. Šogad atkārtoti dzirdēju latviešiem veltītus lūgumus: nepazūdiet, jūs mums esat ļoti vajadzīgi, jūsos ieklausās, grib jums pedagoģijā līdzināties.

Maskavā diskutētais rosina jaunām atziņām, meklējumiem. Šoreiz lasījumos ieraudzīju ģeogrāfiski ļoti plaši pārstāvētās sabiedrības trīs mēģinājumus risināt skolas problēmas. Pirmā – atsevišķu komponentu uzlabošana esošā skolā. Otrā – veicināt pāreju uz jaunā laikmetu, iekļaujot pārmaiņās sevi, vecos skolas elementus, saskatot jaunās nepieciešamības (to nosaka jaunās apziņas jeb indigo bērnu esamība). Trešā orientēšanās uz pilnīgi jaunu, šobrīd skolā neesošu elementu apspriešanu, piemēram, par skolas svētnīcu, skolotāju garīgo izaugsmi, mācību priekšmetu jēgu, pat mācību satura kardinālu maiņu. Mana atklāsme

Mani satrauc, lūk, kas: es iepazīstu savus skolēnus kā par sevi daudz redzīgākus (plašā izpratnē) un jūtu, ka jau sava konservatīvisma dēļ esmu ievadījis bērnus viņu būtībai neraksturīgā pasaules uztverē, izzināšanā. Pirms Ziemassvētkiem pajautāju astoņus gadus vecai meitenītei – ko man darīt? Kā ar jums strādāt, ja jūtos akls. Viņa (hiperaktivitātes kalngals) uzklausīja mani, būdama pati uzmanība, un, padomājusi, atbildēja īsi: topi redzīgs! Tāds tad arī ir mans jaunais pašattīstības uzdevums: tapt redzīgam!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi