Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Pedagoģija ar nākotni

Druva
00:00
31.01.2007
55

tautskolas „99 baltie zirgi” vadītājs Rajona skolotāji Maskavā

Sesto gadu Maskavā notika starptautiski pedagoģiskie lasījumi humānās pedagoģijas jautājumos. Šogad apspriežamā tēma bija: skolas būtība.

Pedagoģiskajā forumā, kur izskanēja ap 140 referātu, plaši bija pārstāvētas Krievijas nacionālās minoritātes, kā arī Krievijas kaimiņvalstis. No Latvijas piedalījās vairāk nekā 60 izglītības darbinieki, tai skaitā deviņi no Cēsu rajona.

Cēsnieki izcēlās un pie vārda tika astoņas reizes, tajā skaitā trīs uzstājās plenārsēdēs. Kuluāru sarunās, pieminot, ka esam no Cēsīm, visi uzreiz pazina, ka pārstāvam Latviju. Īpaši jāatzīmē Tālis Jaunzemis, izglītības pārvaldes vadītājs, kurš veiksmīgi vadīja vienu no lielajām diskusijām. Veiksmes iemesli: inteliģence, erudīcija, precizitāte, prasīgums. Lielu atzinību izpelnījās Liepas skolotājas Valentīnas Voicišas referāts. Viņa stāstīja par savu pieredzi nacionālo minoritāšu kultūras uzturēšanā un saglabāšanā, izsakot gandarījumu, ka dzīvo mazā valstī, bet ar plašu sirdi. Vienā no saviem referātiem stāstīju par jaunu pieeju matemātikas pasniegšanā, kad galvenā uzmanība tiek veltīta skaitļu veselumam, citā- runāju par mūsdienu tirgus ekonomikas patērētāju sabiedrības radītām smalkām, grūti pamanāmām verdzības formām un par to, ko darīt, lai kļūtu brīvs. Nacionālās pašapziņas atdzimšana

Lasījumos Maskavā esmu bijis piecus gadus un ar interesi vēroju, kā veidojas un nostiprinās Krievijas minoritāšu nacionālā pašapziņa. Nav brīnums par dažu Krievijas valsts domes locekļu bažām sakarā ar pieaugošām minoritāšu prasībām pēc patstāvības. Dalībnieki no Dagestānas, Tatārijas, Udmurtijas un citām vietām runāja par dzimtās valodas nozīmi garīguma audzināšanā, par nacionālo svētku un tradīciju atdzimšanu, tautas daiļradi, par audzināšanu, izglītošanu ģimenēs un dzimtās, par kultūru vienotību, tikumiskajiem principiem, popularizējot izglītošanu papildus nodarbībās literatūrā, mākslā, kā arī garīguma izglītību caur estētiskajiem priekšmetiem. Interesants bija referāts par šūpļa dziesmu nozīmi. Referents bija apmeklējis arī Latviju un pētījis mūsu šūpļa dziesmas.

Skolotājam ar dzimtās valodas starpniecību jāpalīdz audzēkņiem apzināt kultūras sasniegumus. Pretstatā tendencei agri uzsākt svešvalodu mācīšanu, lasījumos izskanēja, ka vispirms labi ir jāapgūst dzimtā valoda, un tika uzsvērts, ka katras nācijas valoda un kultūra ir pasaules kultūras kopīga bagātība. Ja nav valodas, nav kultūras un tautas. Kāda patiesībā ir sabiedrība

Tika atzīts, ka lielu postu garīgai attīstībai nodara antikultūras propaganda masu informācijas līdzekļos, un diskutēts, kā no tā pasargāt bērnus – no sliktiem skatiem, pieaugušo vardarbības, apreibinošo vielu lietošanas. Kāda skolotāja stāstīja par panākumiem no vecākiem aizbēgušo bērnu, bomžu problēmu risināšanā. Arī par to, kā bērni var iepazīt otra nelaimi un atvērt otram sirdi. „Jo dziļāka līdzjūtība, jo skaidrāks top cilvēks,” secināja skolotāja. Vairāki runātāji uzsvēra, ka īpaši jāaizsargā jaunās apziņas bērni, jāskaidro, kā viņus audzināt.

Skolēniem ir svarīga draudzība ar skolotāju, svarīga abpusēja mīlestības sajūta. Skolotājam ir patiesi jātic principiem, par kuriem runā, jādzīvo atbilstoši tiem. Ne reti skolā aicina nesmēķēt, nelietot alkoholu, bet starpbrīžos skolotāji paši smēķē un skolas ballītēs neatsakās no alkohola. Šādā nepatiesīguma gaisotnē nevar sagaidīt, ka bērni būs labāki. Bērni aptver, kāda patiesībā ir sabiedrība. Ja pirmās klases bērns skolā paceļas lidojumam, tad vecāko klašu skolēniem spārni jau aplauzti. Maskavā tika meklēti risinājumi, kā palīdzēt skolotājam savu „latiņu” pacelt augstāk, kā orientēties uz nākotni. Bērni, kas dzimst šodien, ir nākotne. Ar savu zināšanu nodošanu viņiem vien nepietiek. Skolotāja uzdevums ir garīguma veicināšana. Skolotāji ielūkojas dvēselē

Lai sakoncentrētos darbam, mums, skolotājiem, jāizkustina dvēsele pašos dziļumos, atrodot tur bez uzmanības atstātās lietas. Jāatrod prieks, sajūsma par jauno, patieso un skaisto, garīgs pacēlums. Dvēsele bez robežām- šī ceļa atvēršana ir nākotnes vārti. Ir sens teiciens: „Liec patiesību sirdī un rīt dzims gudrība”. Tā jārīkojas skolotājam. Meklēt patiesību – nozīmē veidot skolu, veidot to par humānisma svētnīcu. Svētnīcu, kur notiek kalpošana. Svētnīcas veidošana skolotājiem jāsāk ar sevi. Svētnīcas pamats ir Mīlestība un Ticība skolēnam. Lūk, kas atklājās diskusijās: skola – gara attīstības svētnīca, kas kalpo kosmosa vajadzībām (nevis sabiedrības grupu interesēm).

Ideju jebkurā mācību priekšmetā ievīt garīguma komponentu veiksmīgi atrisinājusi Irēna Stulpinene, fizikas skolotāja no Klaipēdas. Ar latviešu palīdzību izdota viņas grāmata vidusskolai „Fizika sirds valodā”. Fizikas apgūšana pēc viņas teorijas izpaužas kā dievišķā atklāšana bērnos, cilvēku attiecību sfērā. Matemātikas apgūšana humānajā pedagoģijā ir kā Visuma veseluma izpētes un radīšanas instruments, valodas – kā cilvēka un attiecību harmonizācijas līdzeklis, rakstīšana – kā dvēseles atklājēja, bet lasīšana – kā saplūsme ar laika telpu, ar tēliem, notikumiem.

Ja humāno pedagoģijas procesu uzlūko kā būtni, tad šīs būtnes sirds pukstus nosaka sadarbība. Sadarbība ne pa vertikāli ar pavēlēm un piespiešanu, bet pa horizontāli: kopā ar bērnu atklājot pasauli. Kopā četras dienas

Ne reti man jautājuši, ko es katru gadu varu darīt Maskavā. Vai braukt uz šīm tikšanām ir lietderīgi? Es jau tagad zinu, par ko runāšu nākošā gada lasījumos. Ieguvumu ir daudz. Es iepazīstu citu zemju pedagogus, viņu domas, idejas un arī savas valsts, sava novada skolotājus. Šogad atkal bija laime ar brīnišķīgajiem cilvēkiem būt kopā četras dienas. Mēs ieraudzījām kopā darāmus darbus. Jūtu nepieciešamību salīdzināt paša atklājumus ar citur rastām domām, nepieciešamību dalīties pieredzē. Un vēl. Mēs, daloties savā pieredzē, nesam Latvijas un Cēsu novada vārdu pasaulē. Šogad atkārtoti dzirdēju latviešiem veltītus lūgumus: nepazūdiet, jūs mums esat ļoti vajadzīgi, jūsos ieklausās, grib jums pedagoģijā līdzināties.

Maskavā diskutētais rosina jaunām atziņām, meklējumiem. Šoreiz lasījumos ieraudzīju ģeogrāfiski ļoti plaši pārstāvētās sabiedrības trīs mēģinājumus risināt skolas problēmas. Pirmā – atsevišķu komponentu uzlabošana esošā skolā. Otrā – veicināt pāreju uz jaunā laikmetu, iekļaujot pārmaiņās sevi, vecos skolas elementus, saskatot jaunās nepieciešamības (to nosaka jaunās apziņas jeb indigo bērnu esamība). Trešā orientēšanās uz pilnīgi jaunu, šobrīd skolā neesošu elementu apspriešanu, piemēram, par skolas svētnīcu, skolotāju garīgo izaugsmi, mācību priekšmetu jēgu, pat mācību satura kardinālu maiņu. Mana atklāsme

Mani satrauc, lūk, kas: es iepazīstu savus skolēnus kā par sevi daudz redzīgākus (plašā izpratnē) un jūtu, ka jau sava konservatīvisma dēļ esmu ievadījis bērnus viņu būtībai neraksturīgā pasaules uztverē, izzināšanā. Pirms Ziemassvētkiem pajautāju astoņus gadus vecai meitenītei – ko man darīt? Kā ar jums strādāt, ja jūtos akls. Viņa (hiperaktivitātes kalngals) uzklausīja mani, būdama pati uzmanība, un, padomājusi, atbildēja īsi: topi redzīgs! Tāds tad arī ir mans jaunais pašattīstības uzdevums: tapt redzīgam!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
20

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
32

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
34
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
35

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
40

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi