Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pavasaris un juceklīgas domas

Sarmīte Feldmane
04:35
25.04.2023
24

Jo dienas saulainākas un siltākas, jo oma un pašsajūta uzlabojas. Ja vēl prātā domas par to, kas    dārziņā sējams, kādi stādi jāgādā, bet, ja nākotnē saskatāmais prieks par gaidāmo ražu aizēno dēstu, kūdras un minerālmēslu cenu, tad tiešām dzīvesprieks kūsā. Tāds tas pavasaris ir, vienmēr dod cerības. Bieži vien arī tiem, kuri tās glabā putekļainā kambarī.

Sabiedrības murdoņa jeb neapmierinātība, vēlēšanās, lai dzīve būtu vieglāka un dāsnāka, ir saprotama. Ja ir vēlēšanās, tad ceļš uz to piepildīšanu visbiežāk tiek novelts uz kādu citu. Latvijā, šķiet, par visu atbildīga ir valdība, Saeima, Valsts prezidents, pašvaldības. Tur neviens nestrādā, tikai saņem algu, ko tauta samaksā. Te gan tiem, kuri nemaksā nodokļus, nevarētu būt balsstiesību. Taču, kā zināms, ja zaglis kliedz – ķeriet, zagļus! -, tad ķērēji viņam paskrien garām.

Diezin vai ir kāds, kurš negribētu lielāku algu, labākus darba apstākļus un mazāku slodzi. Vienkāršāk sakot, tādu, kāda ir tiem citiem, tiem, kuri dienas nonīkst birojos, skatoties ekrānos vai klīstot apkārt un skatoties, kā citi strādā. Arī tas, ka citiem vienmēr tiek kaut kas labāks, ir tikpat vecs pieņēmums kā pasaule. Ko tik gadsimtu gaitā nav salīdzinājuši: sākot ar labākiem medību laukiem un milnām, skaistākām sievām un lielākām mājām, līdz dārgām jahtām, izglītotākiem bērniem un modernākam klēpjsunītim. Bet tas neko nav mainījis. Nav dzirdēts, ka ar nedarīšanu un gaudām kāds būtu sasniedzis to, kas ir kaimiņam vai apskaužamam uzņēmējam.

Pavasaris ir darīšanas un nākotnes zīmēšanas laiks. Gan valstī, gan pilsētās un laukos. Mēnesis paies, spriežot, nekautrējoties izpaust sevī sakrātās negācijas, ko kurš gan nezina, kādam jābūt Valsts prezidentam. Ja apkopotu visu pilsoņu vēlmes, iegūtu ideālu, kāds nevar pastāvēt. Ja nu vienīgi tas būtu robots, bet ļoti ticams, ka arī mākslīgajam cilvēciņam mikroshēmas sajuktu prātā, vienlaikus pildot par un pret pavēles. Lai cik tas nebūtu saprotami, arī Valsts prezidents ir un paliek īsts, ne kāda mākslīgi radīts vai kaut kur slepenā noliktavā noglabāts, bet dzīvs cilvēks ar savām stiprajām un vājajām pusēm, cilvēciskām spējām kļūdīties. To vienīgo, īsto atradīs tie, kurus pērnruden ticot, cerot un mīlot ievēlējām, un nākamajā dienā saķērām galvu, nesaprotot, kurš gan par tādiem balsojis. Likumsakarības seko cita citai. Tās vienkārši rodas un pastāv.

Kad dienas kļūst garākas, vairs nav laika sēdēt pie televizora, sekot līdzi gudrīšu izteikumiem saziņas portālos. Labi, ka tā! Nav vērts piesārņot prātu ar to, ko nevar ietekmēt, mainīt. Politiķu, to pašu, ko ievēlējām, kam uzticējāmies, ziņā ir samazināt nodokļus vai paaugstināt, palielināt minimālo algu vai ne, pieņemt kādu likumu vai    nolikt uz vēlāku laiku… Viņi arī ievēlēs Valsts prezidentu un par Saeimas sēdē pavadīto laiku saņems atalgojumu. Tā tas notiek. Ja kas nav pieņemams, katram ir iespēja gan kļūt par politiķi, gan Valsts prezidentu. Varbūt vērts, lai pārliecinātos, ka viņi neko nedara, tad vismaz varētu gulēt mierīgi un nesalīdzināt, kas viņiem ir un man nav. Lai gan vislabāk prātu var atbrīvot, rokot zemi, ar roku izvelkot vagu un kaut ko iesējot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi