Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Patriotismu veido sajūtas

Sarmīte Feldmane
12:01
02.03.2018
5

Par patriotismu tiek runāts daudz. No vecākās paaudzes bieži dzirdams, ka šodienas jaunatne netiek mācīta patri­otisma garā, kādreiz viss bijis citādi. Laiki mainījušies, arī jaunās paaudzes sapratne un attieksme.

Kas tad ir patriotiskā audzināšana, “Druva” aicināja dalīties pār­­domās viceadmirāli Gaidi An­dreju Zeibotu, Valsts izglītības sa­tura centra Neformālās izglītības departamenta direktori Agru Bēr­ziņu, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktori Daci Eglīti un sabiedrisko darbinieku Māri Niklasu. Viņi ir Cēsu pulka Skolnieku rotas atjaunotā piemiņas karoga tradīcijas uzturētāji un desmit Vidzemes ģimnāzijās un vidusskolās vērtē patriotisko audzināšanu. Nākamgad apritēs 20 gadu, kopš tradīcija atjaunota, bet iedibināta tā tika 1929.gadā.

“Patriotismu nevar iemācīt. Tas nāk no saknēm, no ģimenes, dzim­­tas vēstures, kā par to runā. Ir pasākumi, notikumi, kas nav iecerēti kā patriotiski, bet tādi izvēršas. Caur pasākumiem var ļaut sajust, apzināties piederību savam novadam, pilsētai, Latvijai,” saka Dace Eglīte un atceras Sko­l­nie­ku rotas karoga nodošanas reizi Cēsīs, kad ap 200 jauniešu orķestra pavadībā devās gājienā. Cēs­nieki ielas malās māja. “Tas bija emocionāls brīdis katram. Tas liek aizdomāties, atskatīties, ko es zinu par vēsturi, kas bija Skol­nieku rota. Tiek uzrunātas jauniešu sirdis.”

Agra Bērziņa uzsver, ka, tiekoties ar jauniešiem skolās, kad komisija brauc vērtēt paveikto patriotiskajā audzināšanā, ir prieks, ar kādu ieinteresētību un lepnumu audzēkņi stāsta par savu skolu, novada vēsturi, to, ko kopā dara. “Kat­ram vispirms svarīga ir piederība dzimtajai vietai. Attieksme pret sevi, ģimeni, būtiski, vai jūt atbildību, ka katram pašam jāveido valsts. Svarīgi, ka pasākumu ierosme nāk no jauniešiem pašiem. Viņi jūt atbildību. Iesaistot citus, izzinot vēsturi, domājot par nākotni, viņi pilnveidojas, veido attieksmi pret valsti,” pārdomās dalās A. Bērziņa un piebilst, ka ir maza jēga rīkot kādu pasākumu, vārda pēc to nosaucot par patriotisku, bet patiesībā tas ir formāls, jauniešiem vienaldzīgs.

Gaidis Andrejs Zeibots atzīst, ka pēdējos gados vārdu “patriotisms” mēģina izmantot, kur vajag un kur ne. “Nelietojot vārdu “patriotisms”, mēs, uzturot Sko­l­nie­ku rotas karoga tradīciju, audzinām bērnus, jauniešus par Latvijas patriotiem, cilvēkiem, kuriem rūpēs valsts nākotne. Var jau daudz runāt par valsti, bet jāsāk runāt par ģimeni, skolu, dzim­to vietu, tās vēsturi. Pie­da­lo­ties labi organizētā pasākumā, tādā, kas nav formāls, jaunais cilvēks nepaliek vienaldzīgs,” saka viceadmirālis. Viņš arī uzsver, ka īpaši pēdējos gados bērni ir ļoti mainījušies. “Šodien auditorijā uzdod jautājumus, uzreiz būs atbildes, viedokļi, agrāk tas bija retums. Jaunieši ir gatavi diskutēt, paust viedokli. Mēs viņus iedrošinām, un ir gandarījums, ka viņi nav vienaldzīgi par to, kas notiek apkārt.”

“Mēs vārdiski pārāk akcentējam patriotismu. Tās ir sajūtas,” atgādina D. Eglīte. Viņa pastāsta par diviem ģimnāzijas puišiem, kurus kopā ar vēstures skolotāju uzaicināja iestādīt kokus Daibē pie brīvības cīnītāja dzimtajām mājām. “Tur netika runāts par patriotismu. Kāds jauniešos bija lepnums, kā viņi izvēlējās stādus, kā brauca uz Daibi, kā par to stāstīja citiem. Un tas paliks atmiņā,” stāsta ģimnāzijas direktore.

Māris Niklass pauž pārliecību, ka skolotājiem jābūt atbildīgiem, viņiem jāprot jauniešus ieinteresēt un, protams, pašiem jābūt ieinteresētiem. “Kādā skolā jaunieši stās­­tīja, ka 11.novembrī visi iet uz kapiem. Prasīju: “Ko tur darāt?” “Lie­kam svecītes.” “Kam?” Klu­sums. Lūk, ir taču Lāčplēša diena. Jauniešiem neviens nebija izstāstījis, ka kapsētā, kurā viņi liek svecītes, ir apglabāts Latvijas armijas virsnieks, brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Paulis Zolts, kurš kritis varoņa nāvē pie Kau­gu­riem. Viņa rotai bija piegādāta nepareiza munīcija, kāpu smiltīs daudzi rotas ieroči bija kļuvuši nelietojami. Tomēr kapteinis veda savu rotu pretuzbrukumā, durkļu cīņā atguva ierakumus un piespieda pretinieku bēgt. Pats šajā kaujā krita. Ja izstāsta šo notikumu, tad vairs neliek svecīti tikai tāpēc, ka ir Lāčplēša diena. Kon­krēti vēstures notikumi, kas norisinājušies tepat, cilvēki, kuri dzīvojuši tavā pagastā, novadā, veido vēsturisko atmiņu, attieksmi gan pret pagātni, gan nākotni,” pārdomās dalās M.Niklass.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi