Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Patriotismu veido sajūtas

Sarmīte Feldmane
12:01
02.03.2018
10

Par patriotismu tiek runāts daudz. No vecākās paaudzes bieži dzirdams, ka šodienas jaunatne netiek mācīta patri­otisma garā, kādreiz viss bijis citādi. Laiki mainījušies, arī jaunās paaudzes sapratne un attieksme.

Kas tad ir patriotiskā audzināšana, “Druva” aicināja dalīties pār­­domās viceadmirāli Gaidi An­dreju Zeibotu, Valsts izglītības sa­tura centra Neformālās izglītības departamenta direktori Agru Bēr­ziņu, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktori Daci Eglīti un sabiedrisko darbinieku Māri Niklasu. Viņi ir Cēsu pulka Skolnieku rotas atjaunotā piemiņas karoga tradīcijas uzturētāji un desmit Vidzemes ģimnāzijās un vidusskolās vērtē patriotisko audzināšanu. Nākamgad apritēs 20 gadu, kopš tradīcija atjaunota, bet iedibināta tā tika 1929.gadā.

“Patriotismu nevar iemācīt. Tas nāk no saknēm, no ģimenes, dzim­­tas vēstures, kā par to runā. Ir pasākumi, notikumi, kas nav iecerēti kā patriotiski, bet tādi izvēršas. Caur pasākumiem var ļaut sajust, apzināties piederību savam novadam, pilsētai, Latvijai,” saka Dace Eglīte un atceras Sko­l­nie­ku rotas karoga nodošanas reizi Cēsīs, kad ap 200 jauniešu orķestra pavadībā devās gājienā. Cēs­nieki ielas malās māja. “Tas bija emocionāls brīdis katram. Tas liek aizdomāties, atskatīties, ko es zinu par vēsturi, kas bija Skol­nieku rota. Tiek uzrunātas jauniešu sirdis.”

Agra Bērziņa uzsver, ka, tiekoties ar jauniešiem skolās, kad komisija brauc vērtēt paveikto patriotiskajā audzināšanā, ir prieks, ar kādu ieinteresētību un lepnumu audzēkņi stāsta par savu skolu, novada vēsturi, to, ko kopā dara. “Kat­ram vispirms svarīga ir piederība dzimtajai vietai. Attieksme pret sevi, ģimeni, būtiski, vai jūt atbildību, ka katram pašam jāveido valsts. Svarīgi, ka pasākumu ierosme nāk no jauniešiem pašiem. Viņi jūt atbildību. Iesaistot citus, izzinot vēsturi, domājot par nākotni, viņi pilnveidojas, veido attieksmi pret valsti,” pārdomās dalās A. Bērziņa un piebilst, ka ir maza jēga rīkot kādu pasākumu, vārda pēc to nosaucot par patriotisku, bet patiesībā tas ir formāls, jauniešiem vienaldzīgs.

Gaidis Andrejs Zeibots atzīst, ka pēdējos gados vārdu “patriotisms” mēģina izmantot, kur vajag un kur ne. “Nelietojot vārdu “patriotisms”, mēs, uzturot Sko­l­nie­ku rotas karoga tradīciju, audzinām bērnus, jauniešus par Latvijas patriotiem, cilvēkiem, kuriem rūpēs valsts nākotne. Var jau daudz runāt par valsti, bet jāsāk runāt par ģimeni, skolu, dzim­to vietu, tās vēsturi. Pie­da­lo­ties labi organizētā pasākumā, tādā, kas nav formāls, jaunais cilvēks nepaliek vienaldzīgs,” saka viceadmirālis. Viņš arī uzsver, ka īpaši pēdējos gados bērni ir ļoti mainījušies. “Šodien auditorijā uzdod jautājumus, uzreiz būs atbildes, viedokļi, agrāk tas bija retums. Jaunieši ir gatavi diskutēt, paust viedokli. Mēs viņus iedrošinām, un ir gandarījums, ka viņi nav vienaldzīgi par to, kas notiek apkārt.”

“Mēs vārdiski pārāk akcentējam patriotismu. Tās ir sajūtas,” atgādina D. Eglīte. Viņa pastāsta par diviem ģimnāzijas puišiem, kurus kopā ar vēstures skolotāju uzaicināja iestādīt kokus Daibē pie brīvības cīnītāja dzimtajām mājām. “Tur netika runāts par patriotismu. Kāds jauniešos bija lepnums, kā viņi izvēlējās stādus, kā brauca uz Daibi, kā par to stāstīja citiem. Un tas paliks atmiņā,” stāsta ģimnāzijas direktore.

Māris Niklass pauž pārliecību, ka skolotājiem jābūt atbildīgiem, viņiem jāprot jauniešus ieinteresēt un, protams, pašiem jābūt ieinteresētiem. “Kādā skolā jaunieši stās­­tīja, ka 11.novembrī visi iet uz kapiem. Prasīju: “Ko tur darāt?” “Lie­kam svecītes.” “Kam?” Klu­sums. Lūk, ir taču Lāčplēša diena. Jauniešiem neviens nebija izstāstījis, ka kapsētā, kurā viņi liek svecītes, ir apglabāts Latvijas armijas virsnieks, brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Paulis Zolts, kurš kritis varoņa nāvē pie Kau­gu­riem. Viņa rotai bija piegādāta nepareiza munīcija, kāpu smiltīs daudzi rotas ieroči bija kļuvuši nelietojami. Tomēr kapteinis veda savu rotu pretuzbrukumā, durkļu cīņā atguva ierakumus un piespieda pretinieku bēgt. Pats šajā kaujā krita. Ja izstāsta šo notikumu, tad vairs neliek svecīti tikai tāpēc, ka ir Lāčplēša diena. Kon­krēti vēstures notikumi, kas norisinājušies tepat, cilvēki, kuri dzīvojuši tavā pagastā, novadā, veido vēsturisko atmiņu, attieksmi gan pret pagātni, gan nākotni,” pārdomās dalās M.Niklass.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi