Kam ticēt – būs patiesība vai izrādīsies meli. Tādās pārdomās tagad ir simtiem studentu Latvijā, kuri pašā gada sākumā uzzināja, ka vienas no augstskolām un tieši tās, kuru viņi izvēlējušies, vasarā vairs nebūs. Pārdomu pilni ir arī vidzemnieki, jo sevišķi vidzemnieces, jo tieši viņas lielā skaitā izvēlējušās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, lai iegūtu augstāko izglītību pedagoģijā un likumīgi varētu strādāt pedagoga darbu skolās un bērnudārzos. Starp studējošiem Vidzemē, kuriem ir iespēja, nemērojot ceļu uz Rīgu, tiekties pēc augstākās izglītības akadēmijas izveidotās filiālēs Cēsīs, Madonā un Alūksnē, ir daudz tādu skolotāju un audzinātāju, kuri pat ļoti nepieciešami mācību iestādēs.
Darba devēji – vai tie ir skolu vai pirmsskolu vadītāji – zinot kolektīvā tos, kuri jau izrādījuši atbildības sajūtu un interesi par pedagoģiju, paši aicina vienoties un iekārto darba nedēļu tā, lai darbinieks ikdienā spēj apvienot kā darbu, tā mācības. Šis kompromiss attaisnojas, jo veidojas pašu audzināts skolotājs, kā arī studentam nodrošināta darba nākotne. Izvēloties augstskolu, mūsdienās joprojām nav mazsvarīgi, cik dārgi ģimenei izmaksās studijas.
Akadēmijas studentu un līdz ar to viņu ģimeņu un darba devēju lielākais pārsteigums, ko Izglītības un zinātnes ministrija sagādāja kā Jaungada dāvanu, bija paziņojums, ka akadēmiju pievienos Latvijas Universitātei un tai nav paredzētas filiāles ārpus Rīgas. Ministrija pavēstīja, ka pārmaiņas studiju procesā ne budžeta, ne maksas programmu studentiem nenesīs finansiālus zaudējumus. Tā vietā studenti, piemēram, akadēmijas lielākajā filiālē Cēsīs tūlīt pat varēja uzskaitīt virkni faktoru, kas līdz ar galvaspilsētas robežas šķērsošanu sadārdzinās studijas. Tā nav samaksa par profesoriem, bet gan samaksa par sadzīves lietām Rīgā, ja ik nedēļu jādodas uz lielpilsētu. Nokļūšana,mērojot ceļu, transporta novietošana, galvaspilsētas cenas, lai paēstu, pirktu dažādas, arī sīkas nepieciešamās lietas. Kā zināms, algu līmenis galvaspilsētā mēdz atšķirties no algām lauku teritorijās, mazpilsētās. Vai nelielu apdzīvotu vietu cilvēki var iedomāties par iknedēļas braucieniem uz Rīgu bez lieliem finansiāliem zaudējumiem ģimenes budžetā?
Pašvaldības Kuldīgā, Cēsīs un citur pacēla balsi pret rīdzinieku svaidīšanos ar solījumiem, ka studiju vietas maiņa cilvēkiem Latvijā neradīs nekādus finansiālos zaudējumus, un ministrija mainījusi sākotnējo uzstādījumu par divu augstskolu apvienošanas scenāriju. Visas astoņas akadēmijas izveidotās reģionālās filiāles turpināšot darbu jau kā Universitātes filiāles. Vai ar to iespējamie zaudējumi ceļā uz augstāko izglītību, ja augstskolu apvienošana notiek jau šajā vasarā, ir izsmelti? Tas vēl ir jautājums – patiesība vai meli.
Komentāri