Cēsu patērētāju interešu aizstāvības biedrības “Aizstāvis” valdes
priekšsēdētāja
Lai arī nedaudz pieklusināti, bet martā atzīmēta Starptautiskā patērētāju diena. Ir noteiktas arī šī gada prioritātes – preču drošums un energoresursu taupība.
Runājot par preču drošumu, īpaša vērība šogad tiek pievērsta bērnu rotaļlietām. Valstī arvien rīkotas akcijas, dažādās tirdzniecības iestādēs tiek pārbaudītas bērnu preces. Un diemžēl atklāta ne viena vien bīstama, kura rezultātā nonāk bērnu rokās. Energoresursu taupībā tiek uzsvērta mājokļu siltināšana. Lai mēs varētu siltumenerģiju arī taupīt, ne tikai to lietot. Pie šīm aktualitātēm šogad strādās gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan nevalstiskās organizācijas, kuras saistītas ar patērētāju tiesību aizstāvību.
Arī “Aizstāvis” seko līdzi visām aktualitātēm. Paši rīkojam tādas un mēģinām gūt atgriezenisko saiti. Saprast, cik mūsu rajona ļaudis zina patērētāju tiesības. Svarīgi uzzināt kaut vai vājos punktus un jautājumus, par kuriem rajona ļaudīm ir vislielākā neskaidrība. Domājam, kā efektīvāk nepieciešamo informāciju un zināšanas nodot patērētājiem. Pieļauju, ka lauku ļaudis ir vēl mazāk informēti par savām tiesībām, tādēļ esam ieplānojuši doties uz rajona pagastiem un stāstīt par aktuālo.
Taču jāatzīst, ka latviešu valodā vārdam patērētājs klāt nāk nedaudz negatīva pieskaņa. Esam tā kā tērētāji. Angļu valodā šis vārds izskan daudz labākā semantiskajā nokrāsā. Patērētājam ir tiesības saņemt labu preci vai pakalpojumu, viņam vienmēr ir tiesības izvēlēties. Taču mūsu sabiedrība ir interesanta ar to, ka lielākajai daļai šķiet, ka tas uz viņiem neattiecas un ar viņiem jau tas nenotiks… Kad notiek, nereti jau ir par vēlu.
Svarīgi ir uzsvērt, ka, ne tikai iegādājoties preci, bet arī saņemot pakalpojumu, mums ir savas tiesības. Patērētāju tiesību aizsardzības likums attiecas arī uz dažādu pakalpojumu saņemšanu – servisiem, veļas mazgātavām, ķīmiskajām tīrītavām un pat frizētavām. Ikvienam patērētājam ir iespēja saņemt pienācīgas kvalitātes pakalpojumu, ja tāds nav saņemts, ir tiesības vērsties pēc palīdzības.
Kas attiecas uz informācijas saņemšanu veikalos, arī šajā jomā ejams vēl tāls ceļš. Pārdevējam nav tikai jāizsniedz prece un jāsaņem nauda. Viņam vajadzētu būt ar augstāko kvalifikāciju, zinošam par visām preču grupām un konsultantam dažādos jautājumos. Taču šajā gadījumā jārunā arī par mūsu spēju komunicēt. Pat, ja gadījusies liksta ar iegādāto preci vai saņemto pakalpojumu, vispirms jāmēģina rast kopīga valoda. Savā starpā. Ja tas neizdodas, tad gan vajadzētu meklēt palīdzību un mēs kopā mēģinātu aizstāvēt patērētāja intereses.
Marts valstī izskanēja kā laba servisa mēnesis. Bet, runājot par apkalpošanu tirdzniecības iestādēs, jāsaka – ir visādi. Ko nozīmē laipns? Vai laipnība ir uzbāzība? Ir taču situācijas, ka, ieejot veikalā, pārdevējs uzreiz ir klāt un jautā, kā var palīdzēt. Vai tā ir laipnība? Šāda attieksme nereti rada negatīvas sajūtas klientā, kurš varbūt veikalā iegriezies, tikai ziņkārības vadīts. Sākumā pēc padomju laikiem, iespējams, tas likās patīkami, bet šobrīd jau esam iegājuši otrā galējībā. Taču ir pietiekami daudz situāciju, kad cilvēki patiešām sūdzas par sliktu un nelaipnu apkalpošanu. Un tas droši vien jau ir attieksmes jautājums. Pavisam nesen nācās saskarties ar nepatīkamu situāciju, un arī šajā gadījumā jāsaka- lielākā daļa cilvēku nav informēti par savām tiesībām. Jebkurā veikalā vai salonā preces ir jāizvieto droši un stabili, īpaši, ja tās ir plīstošas. Ja zālē ir pašapkalpošanās, pārdevējam jāpadomā, lai prece nevarētu nokrist zemē un saplīst. Šādās situācijās vienmēr tiek vainots apmeklētājs, kurš vēl pat nav patērētājs, jo to preci nav pat iegādājies. Par šādā veidā saplēstu preci veikala apmeklētājam nav jāmaksā. Nevietā ir arī pārdevēju niknie skatieni un pārmetumi.
Patērētāji kļūst arvien zinošāki vai vismaz ir sapratuši, ka viņiem ir iespēja meklēt palīdzību. Šī gada trijos mēnešos esam apkalpojuši 40 apmeklētājus, kaut strādājam tikai trīs dienas nedēļā. Vēl joprojām aktuālās problēmas saistītas ar elektroprecēm, internetā pasūtītajām precēm, arvien vairāk sūdzības sāk parādīties par nekvalitatīvām mēbelēm. Un ir patiess prieks, ka patērētāji arvien vairāk mācās aizstāvēt sevi un prot panākt, ka uzņemties savu vainu par slikti padarītu darbu nākas tā veicējam. Pierakstījusi Liene Lote Grizāne
Komentāri