Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja
Pēdējā pagasta padomes sēdē atkal runājām par administratīvi teritoriālo reformu. Iedzīvotāji ir neizpratnē par karti, kas bija publicēta “Dienā”. Viņi zvana uz pašvaldību, deputātiem un jautā, kāpēc esam piekrituši, ka Priekuļu pagasts tiek iekļauts Cēsu novadā. Mēs tā neesam lēmuši. Tā izdomājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un nedod nekādu skaidrojumu, kāpēc Priekuļiem jābūt pie Cēsīm. Pie tam tas notiek atkārtoti.
Tas rada izbrīnu par attieksmi. Netiek ņemti vērā pašvaldības lēmumi. Tanī pašā laikā pašvaldība var izdot cilvēka dzīvē svarīgākos dokumentus, kam ir
likumīgs spēks, kuri ir saistoši. Manuprāt, vienlīdz svarīgs ir arī pašvaldības pieņemtais lēmums par patstāvību. Ministrija paprasīja, ko gribam, bet atbildi neizlasīja. Tagad pašvaldība nokļuvusi muļķa lomā. Esam viedokli pauduši, lēmumu pieņēmuši. Nesaprotu, vai ministrijas darbiniekiem nav ko darīt? Viņi tikai krāso kartes un tracina cilvēkus. Kad pašvaldību vadītāji prasa, kas tā par karti, izskan aizbildināšanās, ka tā nav īstā, lai neuztraucamies. Tad kāpēc tāda parādās? Kāpēc to publicē?
Visos dokumentos un arī sarunās tiek runāts par brīvprātīgo apvienošanos. Bet katram tagad skaidri redzams, ka reforma notiek ar piespiešanu un citādāk kā par piespiedu apvienošanu to nenosaukt. Nosaucot visu īstajos vārdos, mainās
būtība.
Izbrīnu rada to ministrijas ierēdņu, kuri strādā pie reformas, attieksme. Viņi iedomājušies, ka ir gudrāki, zinošāki par katru pašvaldības vadītāju, kurš nostrādājis savā darbā pat 20 gadus un zina katru niansi. Arī izglītību pašvaldību vadītāji , deputāti un ministrijas ierēdņi ieguvuši vienās augstskolās. Tikai viens aizgājis politikā, cits ne. Un starp mums neveidojas dialogs. Mūsu pagasta visiem 11 deputātiem ir augstākā izglītība. Un šiem cilvēkiem ministrijas ierēdņi var pateikt – tie deputāti iedomājas, ka pieņem lēmumus, ka māk to izdarīt. Tas ir aizskaroši. Deputāti ir inteliģenti cilvēki, katrs pamatdarbā sevi pierādījis kā labs speciālists.
Tā attieksme – jūs tur no laukiem, mēs te pilsētā zinām, kā vajag darīt, kā labāk – nogurdina. Katra pašvaldība ir citādāka, katrai pilnīgi citas problēmas, un katra rīkojas,
kā tai vislabāk.
Uz jebkuru jautājumu atbildē ierēdņi skarbi noskalda – reforma būs, reformai jābūt, reforma ir līdzsvarotai attīstībai. Tās pašvaldības, kuras ar saviem spēkiem, ar uzņēmēju atbalstu ir attīstījušas pagastu, to darījušas, lai uzlabotu dzīves līmeni. Pagastu pievienos, un neviens neprasa, kāpēc šiem cilvēkiem tagad būtu jāsāk savilkt jostas un gadus piecus viņu dzīves līmenis ies uz leju. Ja apvienojas divas trīs, kāda no tām vājāka, tad kopā tās palēnām attīstās, un nav tik liels atpakaļsolis. Tas iespējams nelielās pašvaldībās, ne jau iecerētajā Cēsu novadā.
Priekuļu pašvaldībai nav neviena argumenta, kāpēc apvienoties Cēsu novadā. Pagasta padome spēj veikt visas pašvaldības funkcijas. Jau piekto gadu maksājam budžeta izlīdzināšanas fondā. Pagasts nepārtraukti attīstās, budžets palielinās, kredītus varam paņemt. Kaut miljonu. Pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras 2005.gada datiem Priekuļu pagasts ir 15. bagātākais Latvijā, tūlīt aiz Rīgas rajona pagastiem, diviem Piejūras pagastiem Kurzemē un Ozolniekiem Jelgavas rajonā. Varbūt Priekuļiem kļūt par pilsētu ar lauku teritoriju, ja jau mūs negrib ņemt vērā kā perspektīvu novadu?! Priekuļu ciemā dzīvo vairāk cilvēku nekā Ainažos, Staicelē, Lubānā, Cesvainē, Strenčos. Priekuļu pagastam ir izstrādāts teritorijas attīstības plānojums līdz 2016. gadam. Priekuļu ciemam apstiprināts detālplānojums, tas patlaban tiek izstrādāts Jāņmuižai.
Mēs, protams, esam pozitīvi noskaņoti par sadarbību ar Cēsīm, varētu būt daudzas jomas, kurās problēmas risināt kopīgi – abas puses lietas kopā kārto, bet attīstību katrs plāno un virza pats. Daudzi Cēsu uzņēmēji izteikuši vēlmi Priekuļos veidot uzņēmējdarbību, tieši domājot, ka te būs pagasts.
Latvijā pašvaldību vadītāji sašūmēti. Pēc daudzām sarunām un sanāksmēm vienam otram radies iespaids, ka būs tikai tā, kā ministrija saka. Reāli valstij naudas ir tik, cik ir, un šie 200 tūkstoši latu, kurus kādreiz iedos, nav liela summa, ar to neko būtisku izdarīt nevar. Par tādu naudu nav vērts pārdoties.
Virzot administratīvi teritoriālo reformu, notiek cīņa par varu, politisko ietekmi – kura partija ko dabūs, kā noturēs savas pozīcijas. Cilvēks šajā brīdī ir mazsvarīgs. Tas sāp visvairāk. Reforma, man vismaz liekas, nav cilvēku labad, nav vērsta uz to, lai uzlabotu viņu dzīves līmeni. Protams, arī es pilnībā neesmu pret reformu. Ir pagasti, kuros reformai jau sen vajadzēja notikt. Ja pašvaldībā dzīvo 300 cilvēki, attīstība nenotiek, nav citu variantu, kā apvienoties. Un tāpēc arī ir ministrija, kurai vajadzēja izvērtēt katru situāciju individuāli. Bet kādēļ reformai jāskar pilnīgi visi pagasti, novadi, pilsētas. Reformas kartē ir pagasti, kas iezīmēti kā novadi, bet, zinot šīs pašvaldības, varu teikt, ka Priekuļiem attīstības rādītāji ir augstāki.
Protams, jārespektē tās pašvaldības, kuras izteikušas vēlmi veidot nelielus vai lielākus novadus, tā ir katra paša izvēle. Priekuļu pagasts ir spējīgs pats attīstīties un pašvaldība var nodrošināt visu tai deleģēto funkciju izpildi. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane
Komentāri